Latvijā izplatās Lielbritānijas Covid-19 paveids, bet saslimstība nepieaug. Ko tas nozīmē? (37)

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis portālam "Apollo.lv" norāda, ka šāda situācija izskaidrojuma ar to, ka Covid-19 ierobežojumi ir nostrādājuši, turklāt tie ilgstoši ir bijuši diezgan stingri. 

"Nevarētu teikt, ka tie ierobežojumi ir ideāli, bet relatīvi, jau vairākus mēnešus mums tie ir. Cita lieta, ka daļa sabiedrības tos neievēro, bet kopumā tie ir diezgan stingri," skaidro profesors. 

Profesors min vēl vienu faktoru, kāpēc saslimstība ir mazinājusies un Lielbritānijas paveids nav spējis strauji izplatīties - aktīva Covid-19 testēšana un operatīva inficēto pacientu "izķeršana" un to izolēšana, lai viņi nespētu inficēt apkārtējos cilvēkus. 

"Pie šādiem ierobežojumiem, kādi tie ir šobrīd, un, ja tiešām tas vīruss pilnībā pārņem visu Latviju, tad saslimstības pieaugumam īsti nevajadzētu būt - tas stāvētu uz vietas.

Ja sāktu mīkstināt ierobežojumus, tad saslimstība sāktu strauji iet uz augšu," skaidro Briģis, atsaucoties uz šonedēļ valdībā izstrādātajiem "4 scenārijiem" cīņā ar Covid-19. 

"Valdības pieņemtais lēmums [par "A" scenāriju], kas nedaudz pastiprinās ierobežojumus, nozīmē to, ka gaidāms ļoti lēns kritums saslimstībā.

Ja lemtu par pilnīgu "lokdaunu", tad būtu gaidāms ļoti straujš kritums," stāsta Briģis.

Profesors piebilst par jaunākajiem pētījumiem Lielbritānijas paveida izplatības sakarā, kuros atklāts, ka jaunais paveids palielinājis Covid-19 mirstības rādītājus.

Pētījums: Covid-19 britu paveids par 64% nāvējošāks nekā sākotnējie paveidi

Koronavīrusa jaunais paveids, kas vispirms tika konstatēts Lielbritānijā, bet tagad jau nonācis daudzās citās valstīs, ir par 64% nāvējošāks nekā iepriekšējie šī vīrusa paveidi, konstatēts trešdien publicētā pētījumā, kas apstiprina iepriekš ieteikumos Lielbritānijas valdībai pausto.

Lielbritānijas varasiestādes, kas jau bija brīdinājušas, ka vīrusa paveids ir krietni lipīgāks, janvārī norādīja, ka atbilstoši Lielbritānijā veiktajiem pētījumiem tas ir arī līdz pat 40% nāvējošāks.

Viens šāds pētījums veikts Ekseteras universitātes vadībā, un tā dati trešdien publicēti medicīnas žurnālā BMJ.

Pētnieki no 1.oktobra līdz 29.janvārim salīdzinājuši datus par 54 000 cilvēku, kas inficējušies ar vīrusa britu paveidu, un datus par tikpat daudz cilvēkiem, kas inficējušies ar vīrusa sākotnējiem paveidiem.

Tika ņemti vērā tādi faktori kā vecums, dzimums, tautība, reģioni un sociālie apstākļi, lai gūtu maksimālu pārliecību, ka nāve nav izraisīta citu apstākļu rezultātā.

Pētījumā konstatēts, ka mirstības līmenis cilvēku vidū, kas inficējušies ar vīrusa sākotnējo paveidu, bijis 2,5 nāves gadījumi uz 1000 cilvēku, bet, ja inficēšanās notikusi ar britu paveidu, tie bija 4,1 gadījumi uz 1000 cilvēku.

Kā norādīja Redingas Universitātes šūnu mikrobioloģijas asociētais profesors Saimons Klārks, tas, ka letalitāte ir lielāka un britu paveids izplatās ātrāk, nozīmē, ka "šis vīrusa paveids rada būtiskus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmām un politikas veidotājiem."

"Tas arī nozīmē to, ka vēl svarīgāk ir, ka cilvēki tiek vakcinēti, kad viņi tiek izsaukti," viņš uzsvēra.

Kopš gada sākuma nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu skaits sarucis par 41,3%

Kopš gada sākuma ik nedēļu atklāto Covid-19 gadījumu skaits sarucis par 41,3%, otrdienas valdības sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

"Tas nozīmē, ka vidēji nedēļā par samazinājuma dinamika ir 5%, neskatoties uz stagnāciju atsevišķās nedēļās," skaidroja epidemiologs.

Tomēr, kā atzīmēja epidemiologs, pieaudzis arī veikto testu skaits - februāra pēdējā nedēļā veikti 70 477 testi, bet pagājušajā nedēļā - jau 81 179.

Saslimstības samazinājuma tendence patlaban ir vērojama visos reģionos, un tā ir zemākā Zemgalē, bet augstākā - Latgalē.

Pagājušajā nedēļā pieauga inficēto īpatsvars darba vietās un izglītības iestādēs.

Jau ziņots, ka saglabājot esošos ierobežojumus, pie pašreizējā saslimstības ar Covid-19 samazinājuma tempa epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies tikai maijā, prognozē SPKC.

Kā aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā joprojām turpina samazināties lēni - salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstība samazinājusies par 11,2% un atklāti vidēji 592 jauni inficēšanās gadījumi dienā.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits - veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1%, kamēr pirms septiņām dienām - kopumā veikti 70 477 testi un pozitīvo testu īpatsvars bijis 6,6%. Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā, savukārt vēl pirms septiņām dienām - 10 068 testus dienā.

Epidemiologs: Lielbritānijas Covid-19 paveida izplatība pieaug visā Latvijas teritorijā

Patlaban Lielbritānijas Covid-19 paveida izplatība ir konstatēta vairumā pašvaldību un tā pieaug visā Latvijas teritorijā, 9. marta valdības sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

"Provizoriskie dati liecina, ka Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veiktā sekvenēšana uzrāda aptuveni 20% pozitīvos rezultātus," teica epidemiologs.

Pēc viņa paustā, arī E. Gulbja laboratorijā, kas veic sekvenēšanu, apskatītajos paraugos Lielbritānijas paveids atklāts 15% līdz 25% gadījumu.

Kā norādīja epidemiologs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra dati ir par februāra vidu - līdz 23.februārim, savukārt E. Gulbja laboratorijā dati ir aktuālāki - par pagājušo nedēļu, tomēr tie vēl nav līdz galam apkopoti.

Kā ziņots, februāra pēdējā nedēļā pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu tika konstatēts Covid-19 jaunais Lielbritānijas celms, pagājušajā nedēļā valdības ārkārtas sēdē informēja E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars.

Viņš norādīja, ka visplašāk jaunā Lielbritānijas paveida Covid-19 izplatība konstatēta Rīgā, kur atklāti 28 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi. Tāpat šāda vīrusa mutācijas izplatība ir arī Preiļos - 17, Gulbenē - 11, Jelgavā - astoņi, Balvos - seši, Madonā un Salaspilī - pa četriem katrā, Kuldīgā un Daugavpilī - pa trīs katrā, Līvānos un Lubānā - pa diviem katrā, Siguldā, Ādažos, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Cēsīs, Ķekavā, Krāslavā un Rēzeknē pa vienam katrā novadā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, vērtējot testu paraugu sekvenēšanas rezultātus, norādīja, ka šogad pusotra mēneša laikā jaunā Lielbritānijas paveida Covid -19 skaits ir palielinājies no 1% līdz 8%. Tas nozīmē, ka jaunā Lielbritānijas celma gadījumi palielinās pakāpeniski un nav sprādzienveidīgs uzliesmojums.

Infektologs brīdina par Covid-19 jaunā paveida izplatību starp maziem bērniem

Starptautiskie pētījumi rāda, ka Covid-19 jaunais paveids ļoti veiksmīgi izplatās starp maziem bērniem, kas nebija novērojams ar parasto Covid-19 vīrusu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" brīdināja infektologs Uga Dumpis.

Līdz ar to, ja parādās lieli uzliesmojumi bērnudārzos un pamatskolās, slimie bērni dodas mājās un inficē ģimenes locekļus. Tādā veidā bērni kļūst par epidēmijas uzturētāju, skaidroja Dumpis, uzsverot, ka tā tas nenotika ar iepriekšējiem vīrusa variantiem, jo līdz šim bērni, īpaši mazākie, bija pasīvi dalībnieki šajā procesā.

Dumpis prognozēja, ka priekšā ir ļoti sarežģīts marts. Covid-19 vīrusa lipīgākā mutācija izplatās dažādos Latvijas reģionos, un esot skaidrs, ka tās īpatsvars pieaugs. Dumpis uzsvēra, ka ir jābūt gataviem rīkoties nekavējoties, tiklīdz redzams saslimstības pieaugums.

Lai gan valdībai pagaidām vēl nav skaidra rīcības plāna, kā rīkoties vīrusa lipīgākās mutācijas pieauguma gadījumā, Veselības ministrijas galvenais infektologs pauda cerību, ka tieši pašlaik tāds top. Infektologa ieskatā rīcībai, novērojot inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, vajadzētu būt tūlītējai, kā arī maksimāli jāierobežo cilvēku tikšanās telpās.

"Noteikti tur ir jābūt kaut kādām stingrākām prasībām par attālināto strādāšanu. Tātad par drošības pasākumiem darbavietās, jo tas ir tas, kas pagaidām Latvijā, manuprāt, netiek pietiekami adresēts. Ir arī iespējami kādi pārvietošanās ierobežojumi vai bērnudārzu slēgšana, piemēram, vai speciālo grupu atstāšana," pastāstīja Dumpis.

Infektologs atgādināja - būtiskākais ir ne tikai stingri ierobežojumi, bet tas, kā tos ievēro, jo tieši tas nosaka rezultātu. Daudzām valstīm ir izdevies savaldīt lipīgāko vīrusa variantu izplatību, viņš uzsvēra.

Dumpis vairākkārt atkārtoja nepieciešamību samazināt kontaktus telpās. Lai gan aptuveni puse inficēto norādījuši, ka nezina inficēšanās avotu, Dumpis pieļauj, ka liela daļa no nezināmajām vietām ir darba vietas. Daudzi arī nevēlas atklāt savus kontaktus.

"Nevar būt pašpārliecināti, un vienkārši jāsaprot, ka ir vēl palikuši šie grūtākie mēneši. Bet vasara varētu būt krietni labāka," prognozēja Dumpis.

Lai vīrusa izplatība varētu samazināties, infektologs nepiekrīt iespējai samazināt esošos ierobežojumus.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!