Raidījums: "Rīgas meži" iegulda miljonu eiro divās ēkās un medījuma apstrādes iekārtās, lai izglītotu bērnus par medībām

Pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš piedalās Rīgas galveno Ziemassvētku egļu izraudzīšanās pasākumā "Rīgas mežu" Tīreļu mežniecībā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Šonedēļ no amata atsaukti divi ilggadēji “Rīgas mežu” valdes locekļi. Kapitāldaļu turētājam ir aizdomas par vairāk nekā miljona eiro izšķērdēšanu kādā izglītības projektā. Darbu zaudējušie noliedz, ka dārgās ēkas, medījuma apstrādes iekārtas, un porcelāna trauki no Eiropas bijuši domāti pašu vajadzībām. Projekts esot bijis noskatīts Vīnē un jaunatne par medībām esot jāizglīto, ziņo raidījums "Nekā personīga".

"Rīgas meži" ir trešais lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā. Kopējā platība ir iespaidīga - 62 tūkstoši hektāru. Sabiedrībai pieder arī plašas teritorijas Pierīgā. Tai ir "Briežu dārzs" un kokzāģētava "Norupe".

"Rīgas meži" ir viena no retajām galvaspilsētas kapitālsabiedrībām, kas strādā bez zaudējumiem. Aizpagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 17 miljoni, peļņa 600 tūkstoši. "Rīgas mežus" ik gadu dotē arī pašvaldība par dārzu un parku uzturēšanu. Kopš uzņēmuma dibināšanas to vada Aivars Tauriņš un deviņus gadus valdē darbojas Juris Buškevics.

Līdzās tiešajiem pienākumiem, uzņēmums organizē arī kultūras un sporta pasākumus. Pirms sešiem gadiem aizsākts izglītības projekts "Zaļā klase". Uzņēmuma gada pārskatos minēts, ka tā mērķis ir bērnus iepazīstināt ar pilnu meža apsaimniekošanas un koksnes pārstrādes ciklu "no sēklas līdz kokmateriālam", kas ļautu novērtēt arī “Rīgas mežu” darba kvalitāti. 

Kā norādīts 2018.gada pārskatā, "Vides izglītības projekta "Zaļā klase" ietvaros 2018.gadā "Rīgas meži" piederošajās meža platībās, kā arī kokaudzētavā un kokzāģētavā "Norupe" noorganizētas 42 mācību ekskursijas kopumā 1300 interesentiem. Mācību ekskursiju laikā sarīkotas vides sakopšanas un putnu būrīšu izgatavošanas talkas."

"Zaļajai klasei" uz pilnu slodzi piesaistīts viens cilvēks un no publiskās informācijas rodas priekštats, ka uzņēmumam šis projekts neizmaksā dārgi. Tomēr citas ziņas parādās kāda trauksmes cēlēja ziņojumā, kas šomēnes saņemts domē. 

Pēdējos gados "Zaļās klases" mērķim nožogotā teritorijā Ogres pusē uzceltas divas ēkas, kas kopā ar vēl neuzstādīto aprīkojumu maksās vairāk nekā miljonu. 

Faunas klase atrodas nost no cilvēku takām, mežā pa vidu briežu dārzam. Tās būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 627 367 eiro.

No dokumentiem izriet, ka guļbūve atvesta jau gatava, taču vislielākās izmaksas bijušas ēkas demontāžā un transportēšanā (68 730 eiro), būvmateriālos (57 554 eiro) un celtnieku algās (142 241 eiro).

"Arhis" projektētās ēkā stikla fasādē vien ieguldīti 50 tūkstoši eiro. Arī

"Zaļās klases" interjers ir askētisks un dārgs. Viens stūra dīvāns maksājis 600 eiro. Tādi kopā ir 11. 

Izņemot projektoru, nodarbībām paredzētu iekārtu vai stendu šeit nemana. Ir kamīns un telpu stūros izlikti dzīvnieku un putnu izbāzeņi.

Par 2 tūkstošiem no Vācijas pasūtīti porcelāna trauki ar stilizētu briežu attēlu.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (Progresīvie) apgalvo, ka ēka un aprīkojums liecinot, ka tā drīzāk ir piemērota atpūtas pasākumiem, nevis izglītībai.

Ieguldījumi esot slēpti no akcionāriem, un gada pārskatos norādīti kā investīcijas. 

"Mums šobrīd ir pamats domāt par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Patiesībā ieguldīts vienā ēkā, kuras noderīgums vides izglītības mērķiem ir apšaubāms.

Skaidrojums noteikti ir divējāds, vai nu “Rīgas mežu” pārstāvji īsti nesaprot, ko dara – tērē daudz līdzekļu ļoti nepārdomātā veidā. Vai mums ir jāmeklē citi skaidrojumi," komentē Cepurītis.

Pērn vasarā papildus guļbūvei līdzās sākta arī "Zaļās klases" saimniecības ēkas būvniecība. Tai jau iztērēti 300 tūkstoši. Šī gada budžetā bija paredzēti 200 tūkstoši, lai pabeigtu iekšdarbus, iegādātos virtuves iekārtu, plīti, cepeškrāsni un tērauda galdus. Ieplānota bija arī vinča, līdz 500 kilogramu smaga dzīvnieka pacelšanai.

"Zaļās klases" būvniecību un iepirkumus, saskaņā ar trauksmes cēlēja ziņoto, kontrolējot "Rīgas mežu" darbinieks, kas ir valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa vedeklas tēvs.

Bijušais SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš norāda, ka: "Zaļā klase" ir viens no maniem dzīves labākajiem darbiem, ko esmu veicis. Un esmu dziļi pārliecināts, ka tur nekas nav izšķērdēts un tas ir tikai kāda trauksmes cēlāja viedoklis. Mums bija paredzēta jaunā mednieku skola. Mēs to no pirmās dienas gribējām izdarīt. Lai šī sadaļa mežrūpniecībā būtu adekvāti parādīta un mēs redzētu, kā tas notiek. Lai nebūtu nekādas kaktu padarīšanas. Lai tas notiktu civilizēti, tā kā pienākas. Tas tā kā viss bērniem. Tas tikai bērniem domāts. Nevienam citam."

Cepurītis teiktajam nepiekrīt, norādot uz izšķērdību.

"Es tieši paņēmu vienu no dokumentiem, kuros ir tādi iepirkumi, kā alkohola glāzes. Pietiekami ekskluzīvas un dārgas.

Šņabja glāzes, vīna glāzes, cita veida alkohola glāzes, man ir grūti redzēt to auditoriju, kam tas ir domāts. Un tikai par 80 glāzēm summa ir 900 eiro."

Agrākais SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Juris Buškevics mēģina taisnoties par nesamērīgajiem izdevumiem.

"Es domāju, ka mūsu jaunatne ir jāizglīto nevis kādā malkas šķūnītī, kur parādīt, kā sanaglot būrīti. Bet jārāda ir vislabākais. To rāda piemēri arī citās Eiropas valstīs. Kāds ir šis iekārtojums un materiālā bāze, lai mēs savai jaunatnei to, kā ir jābūt nevis to, kā ir bijis. Pirmo reizi dzirdu par alkohola glāzēm. Visticamāk tās ir limonādes glāzes."

“Rīgas mežu” kapitāldaļu turētājs nav noticējis uzņēmuma vadības stāstītajam un šonedēļ izteicis neuzticību Tauriņam un Buškevicam.

Trauksmes cēlēja ziņojumā minētie fakti nodoti Audita un revīzijas pārvaldei.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sola, ka šādi gadījumi vairs neatkārtosies. "Ja kāds iedomājas, ka var par rīdzinieku naudu sev vai kādam citam uzbūvēt mednieku namiņu, tad šie laiki Rīgā ir beigušies un es ceru uz neatgriešanos. Mani pārsteidz šī te ciniskā pieeja maskēt aiz stāstiem par bērnu izglītību, par mežu un dabu."

Auditā tiks pārbaudīta arī kokzāģētavā “Norupe” veiktie darījumi. 

Pirms četriem gadiem Valsts kontrole revīzijā secināja – ja “Rīgas meži” apsaimniekošanas rezultātā iegūtos apaļkokus būtu pārdevuši tirgū strādājošajiem kokrūpniekiem nevis veikuši to pārstrādi, tad tikai divos gados vien uzņēmums būtu ieguvis 3 miljonus. 

Trauksmes cēlēja ziņojumā ir norādīta vēl kāda būtiski jauna informācija.

Kokzāģētavā ik mēnesi tiekot izbrāķēts liels skaits apaļkoku, kas ir virs 36 centimetriem diametrā. 

Cepurītis uzskata, ka situācija ir absurda.

"Norupe darbojas ar mazākā diametra baļķiem.Un tādēļ sanāk tā absurdā situācija, ka teorētiski var tikt izbrāķēti baļķi, kas ir pārāk lieli, bet kuru vērtība tirgū ir lielākā nekā tievākiem baļķiem."

Tas nozīmē, ka “Norupes” kokzāģētavā apstrādē neiet augstvērtīgi izejmateriāli, kas pēc trauksmes cēlēja ziņām, kā brāķis tiekot pārdoti pamatā vienam komersantam. Pēc pavadzīmēm varot redzēt, ka cenas šim konkrētajam uzņēmumam esot zemākas kā citiem. 

"Ja būs pamats un pārliecināsimies, ka ir pamats vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tad pilnīgi noteikti to darīsim," 

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Rita Logina.

Atlaisto valdes locekļu vietā šonedēļ kā pagaidu vadītāja “Rīgas mežos” iecelta Finanšu vadības daļas vadītāja. Bet uz valdes un padomes vietām tikšot organizēts konkurss.

Pašvaldības līdzdalības turpināšana drīzumā tiks vērtēta arī "Norupes" kokzāģētavā. 

Video: "Nekā personīga" sižets