Zinātne ir runājusi - piesārņojuma dēļ vīriešiem sarūk dzimumlocekļi (15)

Skaļi apspriestā slavenās vides, seksuālās un reproduktīvās veselības epidemioloģijas doktores Šannas H. Svanas grāmata par rūpniecisko ķīmisko vielu lietošanu ikdienas produktos apstiprina hipotēzi, ka industriālais piesārņojums ir cieši saistīts ar mazākiem vīriešu dzimumlocekļiem, zemāku spermatozoīdu skaitu un kuslāku erekciju. Grāmatas nosaukums vairāk atgādina brīdinājuma zvanu, kuru mēs nevaram atļauties ignorēt - "Laika atskaite: kā mūsdienu pasaule apdraud spermatozoīdu skaitu, maina vīriešu un sieviešu reproduktīvo attīstību un apdraud cilvēces nākotni".

2017. gadā Svana bija līdzautore pētījumam, kurā tika konstatēts, ka laikposmā no 1973. līdz 2011. gadam spermatozoīdu daudzums vīriešiem ir samazinājies par 59 procentiem. Savā jaunajā grāmatā epidemioloģe pēta, kā zems spermatozoīdu skaits, zems auglības līmenis un dzimumlocekļa saraušanās ir saistīta ar industriālo piesārņojumu un ķimikālijām.

"Ķimikālijas mūsu vidē un neveselīga dzīvesveida praktizēšana mūsdienu pasaulē izjauc mūsu hormonālo līdzsvaru, izraisot dažādu pakāpju grūtības," viņa raksta.

Svana arī dalījās savos atklājumos par auglības līmeni. "Dažos pasaules kontinentos vidusmēra sieviete savos agrīnajos 20 ir mazāk auglīga nekā viņas vecmāmiņa bija savos 35 gados." Viņa arī piebilda, ka mūsdienu vīrietim sēkliniekos varētu būt uz pusi mazāk spermatozoīdu nekā viņa vectēvam.

Viņas jaunākais pētījums arī norāda, ka piesārņojums un ķīmiskās vielas pasliktina spermas kvalitāti un noved pie dzimumlocekļa un sēklinieku izmēra samazināšanās. Svana to sauc par "globālu eksistenciālu krīzi" un brīdina, ka tas var apdraudēt cilvēci. "Pašreizējais reproduktīvo sistēmu stāvoklis nevar turpināties daudz ilgāk, neapdraudot cilvēku izdzīvošanu," viņa raksta.

"No pieciem iespējamiem kritērijiem, kas sugu padara apdraudētu, jāatbilst tikai vienam - pašreizējais cilvēku stāvoklis atbilst vismaz trim."

Laikrakstā "The Guardian" Svanas grāmatu apspriež arī vides aktīviste Erina Brockoviča un norāda uz "mūžīgi ķīmisko vielu" iedarbību un to, ka tās parasti sastopamas elektronikā, plastmasā, pārtikas iesaiņojumos un tīrīšanas līdzekļos. "Dažas no tām, sauktas arī par PFAS jeb perfluoralkilķimikālijām, ir pazīstamas kā vielas, kas nesadalās vidē vai cilvēka organismā. Šīs ķimikālijas turpina uzkrāties, nodarot arvien jaunus kaitējumus... Katru minūti, stundu pēc stundas, katru dienu. Tagad, šķiet, cilvēce ir sasniegusi lūzuma punktu."

Ja jūs domājāt, ka šīs ir sliktas ziņas, ir vēl 

Ķimikālijas un ķīmiskie atkritumi var ietekmēt arī libido. "Jā, mēs atradām sakarību starp ftalātu līmeni sieviešu organismos un viņu seksuālo apmierinātību," Svana teica "The Intercept". "Un pētnieki Ķīnā atklāja, ka iedzīvotājiem ar paaugstinātu bisfenola A līmeni, ko parasti sauc par BPA, asinīs, visticamāk, ir problēmas gultas dzīvē, tostarp samazināts libido."

Saskaņā ar Svanas pētījumu - BPA, ftalāti, parabēni un atrazīns ir galvenie vaininieki libido un auglības samazināšanās riskam. Šīs ķīmiskās vielas parasti atrodamas plastmasā, herbicīdos, zobu pastās un skaistumkopšanas līdzekļos, un tās darbojas kā endokrīnās sistēmas darbības traucētāji, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības, zemāku intelekta koeficientu, aptaukošanos un, pēc Svanas pētījuma, mazāku dzimumlocekļa izmēru. Protams, ir grūti izvairīties no šīm ķimikālijām, jo tās bieži vien netiek norādītas uz etiķetēm.

Melburnas zinātnieku 2018. gada pētījums apstiprināja, ka plastmasas ķīmiskās vielas izraisa vīriešu dzimumorgānu defektus. Šogad pētnieki no Francijas nacionālās sabiedrības veselības aģentūras atklāja, ka jauniem zēniem, kuri dzīvoja piesārņotos reģionos, kur agrāk bija galvenie ogļu ieguves punkti, ir divreiz lielāka iespējamība dzīvot ar vienu noslīdējušu sēklinieku un piecas reizes - ar abiem.

Svana brīdina, ka samazināta auglība un toksiskas ķīmiskas vielas var slikti ietekmēt nākamās paaudzes. "Ja esat grūtniece, ķīmiskās vielas, kurām esat pakļauta, var nokļūt auglī caur placentu. Tātad cilmes šūnas, kas radīs jūsu mazbērnus, jau būs ietekmētas. Turklāt šis cilvēks kā pieaugušais atkal tiks pakļauts ķīmiskām vielām," viņa teica. "Mēs nevaram pārtraukt auglības un spermas kvalitātes pazemināšanos.

Fakts, ka mums līdzi nāk iepriekšējo paaudžu problēmas, nozīmē, ka mēs sākam no tā jau zema punkta un saņemam atkal un atkal jaunus triecienus."

Tātad, vai mums ir lemts piedzīvot, ka nākamās paaudzes būs ar aizvien mazākiem dzimumlocekļiem, vai arī mēs varam kaut ko iesākt lietas labā?

Pēc Svanas teiktā, bioloģisko produktu iegāde un pēc iespējas mazāka plastmasas izmantošana ikdienas dzīvē palīdzēs novērst ķīmisko vielu ietekmi uz indivīdu. Viņa pat iesaka ēst mājās gatavotas maltītes, nevis ēst ārpus mājas, jo pārtikas pakas un cimdi, ko izmanto restorāna darbinieki, pārnes ftalātus jūsu pārtikā, kas pēc tam nonāk jūsu ķermenī.

Ja ne vides dēļ, tad ir pienācis laiks cīnīties ar piesārņojumu, lai aizsargātu savus dzimumlocekļus un civilizāciju. Kā raksta Svana: "[Mums] ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu savu auglību, cilvēces un planētas likteni."