"Jāņu laiks diez vai būs tāds pilns līksmības." Dumpis prognozē, kāda būs gaidāmā vasara

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijā vajadzētu pieturēties pie valdības apstiprinātā luksofora principa cīņā ar Covid-19, savukārt iecere par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šovasar raisa bažas, šovakar Latvijas televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis.

Latvijai ir jāsasniedz mērķis - mazināt saslimstību ar Covid-19, un to var paveikt vai nu strauji, vai lēni. "Ja saslimstību samazinām strauji un vakcinējamies labi, tad daudz, kas ir iespējams," pauda eksperts, vienlaikus uzsverot, ka Dziesmu svētku potenciālā rīkošana gan radot satraukumu.

Viņaprāt, iespējams, varētu domāt par kādu brīvdabas koncertu vai teātra izrāžu norisi, vienlaikus akcentējot, ka iespēja rīkot pasākumus vasarā atkarīga no visas sabiedrības iesaistes Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Vaicāts, vai gaidāmā vasara varētu būt līdzīga pērnajai, Dumpis pauda, ka, ņemot vērā vakcīnu piegāžu aizkavēšanos pavasara sākumā, visticamāk, vasaras pirmā puse un "Jāņu laiks diez vai būs tāds pilns līksmības". Pagājušās vasaras rādītājiem līdzīgs varētu būt augusts un septembris.

Taujāts par to, kādus lēmumus attiecībā uz valstī noteiktiem ierobežojumiem viņš uzskata par kļūdainiem, infektologs norādīja, ka kritiski vērtējama ir nepieturēšanās pie luksofora principa un samērā strauja šī principu pārkāpšana.

Tāpat Latvijai ir problēmas ar ieceļotājiem. "Piemēram, 13 cilvēki ir inficējušies Ēģiptē. Jautājums ir par to, vai patlaban Latvijas iedzīvotajiem ir jābūt Ēģiptē un jāinficējas. Vai tās ir darba darīšanas, vai svarīgi valsts ekonomikai," retoriski piebilda Dumpis.

Dumpis uzskata, ka valstij visos virzienos jābūt principiālai, jo nevar vienai lietai pieiet stingri, bet uz citām lietām "skatīties caur pirkstiem". Dumpis pieļāva, ka tieši šī varētu būt galvenā problēma, kāpēc Latvijā aizvien ir augusts saslimstības rādītājs. "Varbūt pieturēšanās pie luksofora principa ļautu jau plašāk šajā brīdī atvērt skolas, veikalus vai sporta zāles," pieļāva mediķis.

Dumpis vērsa uzmanību, ka Covid-19 izplatībā galvenais spēlētājs ir lipīgākais britu variants, kas rada problēmas visās valstīs. Tas ir iemesls satraukumam un zināmai neparedzamībai. 

"Latvijā esošā saslimstība ir ļoti augsta, slimnīcās ir ļoti daudz pacientu, un situācija praktiski divus mēnešus nemainās. Pie tik augstas saslimstības ikvienam, kurš dodas uz darbu, brauc sabiedriskajā transportā, kontaktējas ar citiem, ir augsts risks saslimt. Vakcinācija ar laiku to varētu atrisināt, tāpēc mēs nevaram tagad pieļaut tādu uzliesmojumu, kā bija Igaunijā," norādīja Dumpis.

Tāpat infektologs vērsa uzmanību, ka Eiropā vērojamais fenomens, ka politiķi vairs nevēlas atzīt Covid-19 eksistenci. Tas gan esot saprotams, jo politiķiem gribas sniegt sabiedrībai labākas ziņas, taču "diemžēl koronavīruss tepat vien ir", teica Dumpis.

Jau ziņots, ka 19.aprīlī, koalīcija Sadarbības sanāksmes sēdē diskutēs par iespējamo XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi, cerot jaunnedēļ par to arī pieņemt gala lēmumu.

LETA jau vēstīja, ka svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš ir uzsvērusi, ka šie Dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Viņa arī atklāja, ka vienā dienā plānots viens svētku notikums.

Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.

Līdz šim viņa ir teikusi, ka netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs "A", "B" un "C" variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar "B" variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām - Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības - gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.

Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu "Hanzas perons", kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Bērziņa iepriekš klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi - folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.

Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts "Dziesmu koks". Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.