Skaistumkonkursu organizatore Kristīne Lindenblate sarunā ar "Apollo.lv" atklāj, kā jūtas pēc tam, kad pēc 22 gadu kopdzīves šķirta viņas laulība, kādi vīrieši sastopami iepazīšanās vietnēs internetā, kā attālināti veidot un vadīt starptautiskus un Latvijas mēroga skaistumkonkursus. Viņa pastāsta, kā dzīvot pilnasinīgi, kad Covid-19 ir izmainījis pasauli un ir tik daudz ierobežojumu un aizliegumu.
Tu neatkāpies no saviem mērķiem ierobežojumu laikā un nepārcēli skaistumkonkursus uz vēlāku laiku, bet pārveidoji formātu un tagad tos veido tiešsaistē.
Neslēpšu, ka sākotnēji man bija mazliet bail, jo es neticēju, ka var vadīt skaistumkonkursu online režīmā. Nesapratu kā to visu dabūšu gatavu!? Taču gala rezultātā viss notika ļoti veiksmīgi un bija daudz pieteikumu, kā arī dalībnieču. Nebiju gaidījusi tādu ažiotāžu. Visi trīs konkursi - "Miss&Mrs. Top Of The World", "Miss&Mrs.Top of The World Plus Size" (konkurss apaļām sievietēm no 42. līdz 52. Eiropas izmēram) un "Mrs. Top Of The World Classic” (kokurss sievietēm, sākot no 46 gadiem) pagājušajā gadā man notika online režīmā ar nedēļas starplaiku.
Ļoti populāri kļūst konkursi "plus size" un "classic", jo sievietes pēc 45 gadu vecuma, kas piedalās šādos konkursos, ir ļoti koptas un skaistas. Tu nemūžam nepateikti, ka viņām ir tik daudz gadu. Viņas ir ne tikai skaistas, bet par sevi pārliecinātas un veiksmīgas sievietes. Apbrīnojami! Un šīs dāmas vēlas sevi parādīt sabiedrībai. Mēs jau katra izskatāmies tā, kā esam to pelnījušas. Mēdz teikt, ka 18 gados sieviete izskatās kā Dievs tevi radījis, 30 gadu vecumā kā pati vēlas izskatīties, bet pēc 40 gadiem izskatās tā kā pati to pelnījusi. Tā tas ir!
Saistībā ar šiem konkursiem man ir izveidojusies ļoti cieša sadarbība ar Brazīliju. Tiesa gan, šogad vēl riskēt nevaram ar konkursa klātienes organizēšanu, jo braucieni un ceļojumi ir pakļauti riskam. Tāpēc nolēmām, ka Brazīlijā divus konkursus "Miss&Mrs. Top Of The World" un "Miss&Mrs.Top of The World Plus Size" rīkosim klātienē 2022. gadā.
Šogad vēl rīkošu konkursus online režīmā. Jau nākamajā nedēļā sāksies Latvijas mēroga skaistumkonkurss "Mrs. Latvia" (konkurss precētām sievietēm). Šis konkurss vēl nebija noticis online režīmā. Bija doma, ka pērn izdosies šo konkursu sarīkot klātienē, bet neizdevās. Taču ilgāk vairs gaidīt nevaram, jo no 35 dalībniecēm šo divu gadu laikā ir palikušas tikai 15. Dažas dalībnieces gaida bērniņus, dažas ir šķīrušas laulību, vēl citas zaudējušas darbu. Tādēļ konkurss ar 15 izturīgākajām dāmām ir veiksmīgi jānoslēdz.
Tāpat arī pavisam nesen nācu klajā ar vēl vienu konkursa formātu meitenēm - "Mini miss Latvija".
Es atceros savu bērnību, kad pati vēlējos kļūt par princesi. Domāju, ka daudzas meitenes par to sapņo.
Tad kāpēc nenoorganizēt konkursu, kur meitenēm izrādīt savus talantus, iepazīstināt ar sevi, apmeklēt foto sesiju un ietērpties īstās princešu kleitās. Tāds mīļuma pilns konkurss, kurš šogad būs pirmo gadu. Tagad jau tā bērniem ir tik maz aktivitāšu. Arī šo konkursu rīkoju tiešsaistē.
Mums Baltijā skaistumkonkursi ir burtiski nomiruši. Jāteic, ka līdz ar Intas Fogeles aiziešanu mūžībā, ir arī nomiris "Mis un Misters Latvija". Nezinu, kur palikušas tās meitenes, kas pārņēma no Intas šo konkursu.
Varbūt no malas liekās, ko tad tā Kristīne tur dara? Bet, lai noorganizētu vienu konkursu, darba patiešām ir milzīgi daudz, kā arī negulētas naktis un stress. Es neesmu nodalījusi sev brīvdienas, jo jebkurā diennakts laikā ar mani var sazināties dalībnieces no citām valstīm vai viņu pārstāvji, lai kārtotu organizatoriskos jautājumus.
Redz, tu veiksmīgi darbojies un šajā situācijā, kad ir tik daudz ierobežojumu, neesi paņēmusi pauzi un nolaidusi bezcerībā rokas. Tāpat savos sociālajos tīklos ievieto attēlus, ka esi nemitīgā kustībā – te dodies pastaigās, te sporto, te mācies vadīt motociklu.
Zini, es bez cilvēkiem nevaru dzīvot, jo ilgāk neizkustos, paliekot mājās, sāku vīst gluži kā zieds.
Cilvēkiem savā starpā ir jāapmainās ar enerģijām. Tāpēc šobrīd daudziem iet slikti, jo sēžot mājās, visu laiku mīcies tikai pa savu vidi. Es to nepieļauju! Visu laiku pārvietojos, kustos un tiekos ar cilvēkiem. Mani neviens neapstādinās!
Bet cilvēki ir dažādi. Daži nespēj to pieņemt un nesaprot. Viņiem liekas, ka es kaut ko pārkāpju. Taču es neko nepārkāpju. Nedaru neko tādu, lai apdraudētu citus. Dzīvoju tā, lai man ir labi un komfortabli. Mēs tikai paši sev varam palīdzēt, jo no malas neviens nenāks un nepalīdzēs. Jādzīvo ir skaisti!
Tagad gan skrituļoju, gan sportoju, gan braucu ar motociklu. Kā man ir slikti, tā ķeros pie fiziskām aktivitātēm vai meklēju kaut ko jaunu, lai man nav šīs emocionāli sliktās sajūtas. Tādējādi man ir jaunas emocijas un adrenalīns.
Šajā vasarā vēlos arī atsākt zirgu jāšanas nodarbības, bet līdz tam jāiegūst motocikla vadīšanas apliecība. Tā kā man dzīvē ir milzīgas izmaiņas, braukšana ar motociklu man ļoti palīdz. Jātrenējas vēl ir daudz un dikti, jo viena nepareiza kustība vai neveikls manevrs un tu pakļauj ne tikai sevi briesmām, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Ar kādu motociklu tu mācies braukt?
Ar šosejas motociklu. Protams, ka es protu jau to vadīt, bet viss vēl nav tik brīvi un automātiski ar tā vadīšanu, kā vajadzētu.
Piemēram, ar automašīnu braucot, es varu dzert kafiju, sarunāties pa telefonu, jo tas viss notiek automātiski. Pilnībā jūtu un pārzinu auto jau daudzus gadus. Man jau 31 gadu ir autovadītājas apliecība.
Teici, ka tavā dzīvē ir notikušas lielas izmaiņas un pārvērtības, ar ko tās saistītas?
Jebkurai bezizejai ir izeja! Tikai atšķirība ir tā, ka no mirkļa, kad notiek kaut kas prātam neaptverams un liekas beigas ir klāt, tās ir tikai emocijas. Kad pieslēdz prātu un atlaid emocijas, tad agri vai vēlu visam ir risinājums. Tā ir dzīves pieredze. Galvenais, ka nevajag nokārt degunu!
Manā dzīvē notika lielas pārmaiņas. Mēs ar vīru aizgājām katrs savu ceļu.
Izšķīrāmies pagājušajā gadā pēc Jāņiem, bet oficiāli laulība tika šķirta šā gada janvārī. Mēs bijām tā saucamais attālinātais pāris. Darba dienās es biju Rīgā, bet vīrs strādāja Ventspilī. Bijām kopā tikai nedēļas nogalēs un svētku dienās. Daudzi saka, ka šāds attiecību modelis ir pat labāks, jo attiecības neatdziest, visu laiku vienam par otru ir interese. Taču mūsu gadījumā kaut kas nobruka. Izdzīvojām laikam savas attiecības un kādā mirklī katrs sākām iet uz citu pusi, katram sākās savas intereses. Man nav neviena slikta vārda par bijušo vīru ko pateikt. Mēs arī ļoti cieņpilni izšķīrāmies, jo esam pieauguši cilvēki.
Pērnā gada augustā vai septembrī izmēģināju piereģistrēties iepazīšanās platformās "Tinder" un "Badoo".
Biju šokā no tā, jo 22 gadus biju nodzīvojusi laulībā un nezināju, kā notiek iepazīšanās internetā.
Šajās platformās puse ir precēti vīrieši. Biju šokā no tā, vai tiešām tā var būt?!
Galvenais, ka šie vīrieši melo, jo saka, ka ir brīvi no attiecībām. Man gan ir savas metodes un paņēmieni, kā saprast vai vīrietis ir brīvs, vai nav. Jāteic, nožēlojami.
Kādēļ šie vīrieši turpina dzīvot ar savām oficiālajām sievām, ja nemitīgi meklē sev citu otru pusīti?! Katrs jau dzīvo kā māk un kā vēlas.
Taču jāatzīst, ka šobrīd man savā vecumā izveidot attiecības nav tik viegli. Laimes hormonu, ko sniedz mīlestība, es aizvietoju šobrīd ar saldumiem, kas pēc tam jānodedzina ar sportiskām aktivitātēm. Taču ticu, ka reiz arī atradīšu savu laimi un mīlestību!
