56 gadus vecais Igaunijas iedzīvotājs Andress Verro ar Covid-19 saslima 2020. gada decembrī. No sākuma likās, ka kolēģis Andresam ir pielipinājis iesnas, taču viss beidzās ar to, ka vīrietim tika veikta plaušu transplantācija, vēstī laikraksts "Postimees".

Ceturtajā slimības dienā, Ziemassvētku vakarā, Andress tika nogādāts slimnīcā. Nākamajā nedēļā viņš tika "pieslēgts plaušu ventilatoram". Vīrietis tika hospitalizēts Tallinā, bet pēc daudzām nedēļām pamodās Tartu Universitātes slimnīcā.

110 dienas Andress Verro dzīvoja ar mākslīgās elpināšanas aparāta palīdzību. Jāatzīmē, ka lielākoties pacients bija pie samaņas un elpoja pats, bez ventilatora palīdzības. Skābekļa apmaiņu nodrošināja mākslīgās elpināšanas aparāts, bet plaušu muskuļi darbojās.

Ārsti periodiski pārbaudīja, vai pacienta plaušas spēs atgūties no bojājumiem. Nekas par to neliecināja. Skābekļa līmenis nokritās pārāk zemu, spiediens lēkāja... Vienīgā iespēja bija plaušu transplantācija.

"Gatavs visam..."

"Tā kā divus ar pusi mēnešus biju komā, es patiešām biju gatavs visam," atceras Andress. "Es kaut kā tiku galā ar savām vecajām plaušām, bet nevarēju piecelties. Es tomēr nevēlējos pavadīt atlikušo mūžu gultā."

Gaidīšanas sarakstā uz plaušu transplantu prioritāri tika Andress. Šī bija viņa vienīgā iespēja. Neskatoties uz prioritāro rindu, neviens nezināja, kad un kur tiks atrasts piemērots donors.

Bija svarīgi gaidīt un palikt dzīvam.

Pirmā Andresa iespēja iegūt jaunas plaušas neizdevās - vienā nedēļas nogalē parādījās transplantācijai piemērots orgāns, taču Tartu ārstiem nebija iespējas pēc tā aizlidot.

Retums visā pasaulē

Plaušu transplantācijas speciālists Tanels Lajsārs paskaidroja, ka jaunu plaušu transplantācija personai ar koronavīrusa komplikācijām ir kaut kas jauns visā pasaulē. Piemēram, Skandināvijā plaušas tikušas pārstādītas vien trim pacientiem ar koronavīrusu.

Protams, plaušu transplantācija koronavīrusa ārstēšanā nav ikdienišķs lēmums, procedūra var būt piemērota vien dažiem. Un vispār šī ir ļoti sarežģīta tēma. Pacientam ar koronavīrusu nemaz nedrīkst veikt plaušu transplantāciju, ja infekcija ir akūtā fāzē.

Pacientam ir jāatbrīvojas no slimības smagākā posma. Bet neviens nezina, pēc kādiem bojājumiem plaušas atjaunosies, un pēc kādiem nē. Atveseļošanās prasa ilgu laiku. Bet ar tik ilgu atveseļošanās periodu skābekļa trūkuma dēļ var tikt bojāti citi orgāni.

Andress Verro gaidīja

Plaušas vīrietim tika pārstādītas svētdien, 25. aprīlī. Donors tika atrasts Zviedrijā, šoreiz bija arī iespējams veikt steidzamu lidojumu medicīniskām vajadzībām. Ķirurgi, operāciju māsa un transplantācijas koordinators devās pēc plaušām.

"Mēs baidījāmies no sliktākā, ka mēs būsim zaudējuši pārāk daudz laika, taču mums abas plaušas izdevās pārstādīt salīdzinoši ātri - 5,5 stundu laikā," saka ārsts Lajsārs.

Ceļš mājup

Ir maija vidus. Andres Verro sēž slimnīcas gultā, viņš tikko pusdienoja. "Man ir laba ēstgriba, es ēdu visu, ko viņi nes," viņš saka. Pacients pats staigā pa palātu, pa slimnīcas gaiteņiem. Viņš cer, ka maija beigās viņu izrakstīs no slimnīcas. Tomēr Andress neuzdrošinās priecāties.

"Tas vēl nav beidzies," viņš atzīst. "Viss ir noritējis labi, bet viss vēl nav galā."

Tanels Lajsārs pamāj ar galvu. Slimnīcā pacientam jāveic virkne regulāru izmeklējumu pēc transplantācijas, jāņem analīzes, jānovērš jauno orgānu atgrūšana, jāapmāca lietot zāles un jāmudina vingrot. "Ja viss norit gludi, tad varbūt pat izrakstīsim maija beigās," apstiprina ārsts.

Uz Andresa Verro palātas palodzes ir četras fotogrāfijas, no kurām uz viņu raugās sieva, divi dēli, meita un mazbērni.