Kariņš: Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos ir nekonsekvence

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, 18. maijā, valdības sēdē, lemjot par Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu atļaut televīzijas raidījumos nelietot sejas maskas, norādīja uz Ministru kabineta nekonsekvenci lēmumos un konkrētajā jautājumā pauda savu viedokli.

No valdībā lemtā izriet, ka turpmāk mutes un deguna aizsegus raidījuma dalībnieki varēs nelietot, ja raidījuma dalībniekiem pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir veikts Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests un tas ir negatīvs. Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka iepriekš bijušas pārslimojušas ar Covid-19 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem, kā arī Covid-19 testu neveiks personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JV) valdības pārstāvjus informēja, ka ar minēto izmaiņu iniciatīvu TM vērsās mediji, konkrētāk - žurnālists Jānis Domburs. "Atsaucāmies Dombura ierosinājumam un gājām uz Operatīvās vadības grupu," skaidroja Bordāns. Viņš arī atzina, ka "to visu var nosaukt par lobiju, bet pozitīvā nozīmē".

Ministrs norādīja, ka šī lēmuma kontekstā riski nav pilnībā izslēgti, vienlaikus viņš atzina, ka arī patlaban cilvēki bez veiktiem Covid-19 testiem pārvietojas sabiedriskajā transportā, taksometros, sastopas veikalos. Tāpat Bordāns norādīja uz valsts augstākajām amatpersonām, kurām ir ļauts ceļot, tostarp bez Covid-19 testa. "Mediji pamatoti uzstāj, ka arī viņiem ir tiesības pretendēt uz izņēmumu gadījumiem," skaidroja tieslietu ministrs.

Savukārt Kariņš šajā jautājumā norādīja uz nekonsekvenci lēmumu pieņemšanā, jo pirms brīža ministri vienojās, ka darba vietā varēs atrasties cilvēki, kas ir vai nu vakcinējušies pret Covid-19, vai arī šo slimību pārslimojuši, turpretī eksperti iepriekš atzinuši, ka negatīvs tests pret Covid-19 negarantē iespēju neinficēties ar šo vīrusu.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Indra Dreika stāstīja, ka jautājums par masku lietošanu raidījumos tika skatīts vairākkārt un VM galu galā to saskaņoja. VM esot aicinājusi regulējumā paredzēt papildu nosacījumu, ka gadījumā, ja kāda persona pieprasa visiem studijā esošajiem nesāt sejas maskas, tad tas būtu jādara, tomēr, kā atzina Dreika," demokrātijas un un spiediena vārdā" šis nosacījums regulējumā netika iekļauts.

Kariņš tomēr neslēpa sašutumu, ka TM piedāvātajā regulējumā negatīvs Covid-19 tests savā ziņā norāda uz drošu iespēju nesaslimt, ja citos apstākļos tas norāda uz pretējo. Premjers vēlējās zināt, vai TM ir pakļāvusies kāda lobija interesēm.

VM valsts sekretāre paskaidroja, ka Covid-19 tests daudzās situācijās tiek izmantots, lai apliecinātu personas tā brīža stāvokli. Attiecībā uz testa piemērošanu mediju profesionālajā darbībā Dreika norādīja uz pieņēmumu, ka "raidījuma dalībnieki ir apzinīgas personas, kuras kontrolē situāciju un apzinās, kas ar viņiem var notikt".

Atbildot uz Kariņa paustajām bažām par lēmuma konsekvenci, VM valsts sekretāre norādīja, ka tiek mēģināts pasargāt visu sabiedrību, bet šajā jautājumā "prevalē demokrātijas un audiovizuālā tēla uztveramības jautājums".

TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina skaidroja, ka šajā jautājumā iepriekš tika diskutēts par līdzsvaru, ko "rada epidemioloģiskās drošības prasības un izvirza demokrātija".

"Līdzsvarojot visus aspektus un mēģinot rast kompromisu, vienojāmies par vidusceļu. Labāk [ļaut piedalīties raidījumā bez maskām cilvēkiem, kas ir] vakcinēti un pārslimojuši, bet nevajadzētu liegt piedalīties arī tiem, kas ir veikuši testu," stāstīja Medina.

Viņa piebilda, ka, izstrādājot jaunās prasības, tika ņemta vērā arī pieredze citās valstīs testu.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis norādīja, ka arī vakcīna pret Covid-19 pilnībā nenovērš inficēšanās risku, ko pierāda saslimstība ar Covid-19 vakcinētu mediķu vidū.

Tajā pašā laikā Briģis uzsvēra, ka vakcinācija novērš smagus saslimšanas gadījumus, hospitalizācijas un nāves riskus. Viņš arī piebilda, ka Covid-19 testu veikšana noteiktā laika intervālā mazina riskus, tomēr testi neizslēdz iespēju inficēties ar Covid-19.

Briģa ieskatā, atļaut televīzijas studijā uzturēties cilvēkiem bez maskām nozīmē "apzināti sabiedrības vārdā iet uz riskiem".

Tieslietu ministrs gan uzsvēra, ka masku nelietošana televīzijas raidījumos ir "attaisnojams gadījums". "Pievienotā vērtība attiecībā uz risku uzņemšanos šī lēmuma gadījumā ir saziņas sabiedrībā nodrošināšana," atzina Bordāns.

Uzklausījis ekspertu teikto, Kariņš pauda bažas, vai valdības lēmums par masku nevalkāšanu televīzijas raidījumos ir adekvāts. "Es saprotu, ka ir spiediens, bet mēs nevaram, pieņemt lēmumus spiediena rezultātā. Mēs uztraucamies par valdība lēmumu konsekvenci, bet tagad viens lēmums aiz otra briedina nekonsekvenci," pauda Ministru prezidents.

Visiem ministriem atbalstot TM priekšlikumu, Kariņš vienīgais no valdības pārstāvjiem sēdes protokolā pievienoja savu atsevišķo viedokli. "Es neredzu, kā iederas tas, ka šajā gadījumā tests būtu ekvivalents vakcīnai. Es izprotu, ka situācija ir īpaša, bet es no konsekvences viedokļa iebilstu pret šo aspektu," teica premjers.

Vienlaikus viņš norādīja, ka gadījumā, ja VM atbalsta šo priekšlikumu, tad Kariņš "neredz individuālu pamatojumu vispār nepiekrist" TM rosinātajām izmaiņām.