Politologs par Baltkrievijas sagrābto lidmašīnu: Šo gadījumu var skatīt arī kā Lukašenko "palīdzību" Putinam

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Ojārs Skudra komentē, ka svētdien īstenotā lidmašīnas nolaupīšana bija Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko mēģinājums iebiedēt ārzemēs mītošo režīma opozīciju.

Ojārs Skudra atzīmēja, ka šis gadījums nenozīmē kaut ko principiāli jaunu Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecībās. Tā bija apzināta Lukašenko akcija, kas ir vērsta pret opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju Romānu Protaseviču, kurš masu mediju jomā vairs tik aktīvi nedarbojas, norādīja politologs. Tiek ziņots, ka Grieķijā Protasevičsticies ar vienu no Baltkrievijas opozīcijas līderēm - Svjatlanu Cihanousku.

Skudra pieļāva, ka Lukašenko rēķinājās, ka starptautiskā reakcija būs negatīva un ka, visticamāk, pret Baltkrieviju noteiks papildu sankcijas. Pēc Skudras paustā, jautājumus raisa izvēlētais laiks, jo pagaidām pastāv indikācijas, ka jūnijā notiks ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās.

"Tādas darbības, tiesa gan, tiešā veidā neattiecas uz Krieviju, bet ticami, ka Baltkrievijas un Krievijas specdienesti akciju bija saskaņojuši vai arī koordinēti sadarbojušies tās veikšanā. Pagaidām to precīzi pateikt nevar, bet tas rada jautājumus," sacīja Skudra, norādot, ka tiek prognozēta kārtējā Putina un Lukašenko tikšanās.

Jautāts, vai Eiropas attiecības ar Baltkrieviju var mainīties tikai ar Lukašenko nomaiņu, politologs aicināja ņemt vēra, ka viss, ko dara Baltkrievijas autokrātiskais līderis, "ir jādala ar trīs, jo nekad nevar zināt, cik lielā mērā tas ir šovs". Skudra atzīmēja, ka, tā kā notikušais bija mēģinājums iebiedēt ārzemēs mītošo opozīciju, no tāda viedokļa opozīcijas līderei Cihanouskai riski ir vislielākie.

"Vai šāda veida akcijai būs arī kāda ietekme uz (..) opozicionāriem Baltkrievijā, patlaban ir grūti pateikt. Tas daļēji būs atkarīgs no tā, vai opozīcijas atbalstītāji rīkos vai nerīkos protesta akcijas. Pagaidām nav izskanējuši aicinājumi uz tādām," norādīja pētnieks.

Runājot par papildu sankcijām, kas tiks noteiktas pret Baltkrievijas amatpersonām un institūcijām, Skudra atzīmēja, ka Eiropas Padomes politiskais lēmums ir viena lieta, taču tam ES birokrātiskajā mašinērijā jāiegūst precīzs starptautiski tiesisks formulējums, jo ES valstu līderi pieņem politisku dokumentu, bet praktiskā izpilde ir saistīta ar to, lai Baltkrievija nevarētu vērsties starptautiskā tiesā un apstrīdēt lēmumu.

"Ņemot vērā ekonomiskos zaudējumus, jo par reputācijas zaudējumiem attiecībā uz Lukašenko nevar runāt, es to interpretētu kā tiešu sadarbību ar Putinu, jo septembrī ir gaidāmas Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Reakciju uz Lukašenko provokāciju viņš varētu izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, norādot, ka abas valstis atrodas ienaidnieku ielenkumā," pauda politologs, norādot, ka šo gadījumu var skatīt arī kā Lukašenko "palīdzību Putinam un partijai "Vienotā Krievija", gatavojoties septembra Valsts domes vēlēšanām".

Runājot par Rīgā veikto Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņu ar opozīcijas karogu, pētnieks pieļāva iespēju, ka lēmums par diplomātu izraidīšanu tika pieņemts pirms karogu maiņas vai arī šie notikumi ir notikuši lielākā vai mazākā mērā sinhroni.

"Diplomātu izraidīšana bija Baltkrievijas iniciatīva - diplomātiski agresīvs žests, kas principā ir ļoti reti sastopams. Tādas akcijas mēdz īstenot valstis, kas atrodas militārā konfliktā viena ar otru. Acīmredzot, Baltijas valstu nostāja ir novedusi Lukašenko līdz histērijai, tāpēc nekādu citu reakciju no viņa nevarēja sagaidīt. Latvijas atbilde ir atbilstoša, jo ir jāsaglabā pašcieņa un Baltkrievijai jāatbild ar to pašu," atzīmēja politologs.

Tāpat pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka karoga nomaiņa netika veikta kādā oficiālā valsts institūcijā, bet gan publiskā telpā, kur karogu nomaiņa nav vērtējama kā politisks vai valstisks akts, uz ko norādījis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), proti, ka tā bija Rīgas domes iniciatīva, kuru viņš atbalstīja arī ar savu klātbūtni.

"Profesionālā valodā to varētu nosaukt par politisko sabiedrisko attiecību jeb publiskās diplomātijas darbību, kas iegūst plašu skanējumu masu medijos. Tas ir simbolisks solidaritātes akts ar Baltkrievijas opozīciju. Jāpiebilst, ka Lukašenko baltsarkano karogu ir pasludinājis par "nacistisku simboliku", un te jau vairāk ir runa par politiskajiem simboliem un to izmantošanu," skaidroja Skudra.

Jautāts, kāpēc no trijām Baltijas valstīm Lukašenko izvēlējās izraidīt Latvijas diplomātus, politologs skaidroja, ka tas, visticamāk, bijis subjektīvs lēmums, jo Lukašenko rīcība nereti esot histēriska bez racionāla pamatojuma. Skudra pieļāva, ka tas, iespējams, ir saistīts arī ar to, ka Latvija atteicās kopā ar Baltkrieviju rīkot pasaules čempionātu hokejā.

Tāpat pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas vēstnieks un diplomāti netiek pasludināti par valstij nevēlamām personām respektīvi jeb "persona non grata", jo viņi no Baltkrievijas izraidīti līdz "attiecību normalizācijai". Skudra pieļāva, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām un militārajiem manevriem "Zapad 2021", kaut kad ap Ziemassvētkiem, attiecības konsulārā līmenī varētu atjaunoties, bet maz ticams, ka Baltkrievijā šogad atgriezīsies Latvijas vēstnieks.