Pandēmijas laikā, tik daudz laika pavadot mājās, ledusskapis šķiet vilinošs visiem - kā lieliem, tā maziem. Tā rezultāta pieaug vecāku skaits, kas nobažījušies par savu bērnu pēkšņo svara palielināšanos - vecuma īpatnības vai pirmais signāls jau nopietnākai problēmai? Pēc sertificētas uztura speciālistes Lizetes Pugas novērojumiem - lielākais svara pieaugums šajā laikā bijis 50 kilogrami, un sarunā ar portālu "Apollo.lv" speciāliste norāda, ka no šāda iznākuma var izvairīties, laicīgi piedomājot pie saviem ikdienas paradumiem.

Kā saprast, ka manam bērnam ir liekas svars, kā par to runāt un kā risināt? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga norāda, ka, pirmkārt, vislabāk ir rādīt labu piemēru jau no mazotnes, bet, ja vērojams svara pieaugums bērniem vai pašiem, to ignorēt nevajag, un veselīgus paradumus ieviest savā ikdienas dzīvē nekad nav par vēlu.

"Es jau laikam izklausīšos ļoti skeptiska, bet pie ēšanas ir jāpiedomā visiem," stāsta Puga.

Speciāliste norāda - pat ja liekais svars ir pārejoša un īslaicīga problēma, tā ir viena no pirmajām pazīmēm, kas liek tomēr piedomāt un pasekot līdz tam, ko mēs ēdam.

"Ja mēs tam nepievēršam uzmanību, tas var aiziet jau pavisam citos rāmjos.

Ja skatāmies pēc maniem Covid-19 pandēmijas laika novērojumiem, lielākais svara pieaugums no pagājušā gada marta līdz šim gadam ir 50 kilogrami.

Mēs tomēr sēžam blakus, esam klātesoši, tas ir liels un manāms svars, kas pienāk klāt, līdz ar to, ko līdz ir sajūta, ka vecās bikses neder un ir uzaudzis vēders un vaigi, ir jāpiedomā par to, kas parādās mūsu ēdienkartē - 

cik daudz ir dārzeņu, cik daudz uzkodu, cik daudz ūdeni bērns dzer? Tie ir trīs svarīgākie punkti, kuriem piesekot.

Mēs nevaram attapties brīdī, kad problēma jau ir tik dziļa, ka tās atrisināšanā ir jāiegulda liels un smags darbs," skaidro speciāliste.

Galvenie klupšanas akmeņi

Puga norāda, ka pats svarīgākais ir veidot labus ēšanas paradumus. "Tas, ka bērns ir kustīgs, nenozīmē, ka var ēst visu, ko gribas," viņa skaidro.

Pirmais paradums, kas var novest pie liekā svara, noteikti ir našķēšanās.

"Īpaši šajā laikā mēs aizstājam dzērienus ar ēdienu, mēs visas dienas garumā virinām ledusskapi, dzeram pienu, ēdam siera šķēles, tad kādas maizītes, tad ābolus un citus augļus. Vecākiem liekas, ka viņš taču man konfektes neēd un viss, ko ēd, ir veselīgs.

Arī veselīgs ēdiens, ja tā ir par daudz, var būt iemesls svara pieaugumam.

Līdz ar to ir jāseko līdzi tām uzkošanām, cik tās ir regulāras," norāda Puga.

Tāpat nedrīkst aizmirst par izkustēšanos.

"Tagad arī laiks ārā ir labs, var doties ārā un novērst domas no ēšanas. Ar to saskarās visi, arī pieaugušie - tiklīdz ir garlaicīgi, gribas iet virināt ledusskapi, bet tā vietā varētu padzert vienkārši ūdeni vai iziet ārā pastaigā. Ir ļoti jāskatās līdzi," viņa turpina.

Kā veidot veselīgus paradumus?

Speciāliste norāda, ka veselīgas ēšanas pamatā ir zināt daudzumus - cik daudz varu dzert pienu, cik daudz ēst šīs ogas un cik daudz šo maizi.

"Tāpat ir svarīgi zināt, kur ir paslēpies cukurs, ko mans bērns uzņem. Vai dzer sīrupūdeni vai mājās gatavotu sulu, par ko vecākiem nereti liekas - tas taču ir mājās gatavots! Vai ābolīši. Dienā tādus iedod piecus un liekas, ka tas taču nav nekas, bet arī tas ir kaut kas! Otra tipiska problēma ir - liekas, ka mans bērns ir apaļš, bet viņam taču noteikti ir jādzer lauku piens, jāēd pilnpiena biezpiens un uz visām maizēm jāuzliek sviests.

Ir jāsaprot, ka šie produkti ir ļoti vērtīgi, ja bērns ir aktīvs un svars ir normā, bet ja viņam ir jau virssvars, šīs lietas ir jālimitē.

Vecākiem ir šīs lietas jāskatās, ne velti arī katru gadu pie ģimenes ārsta ir šīs pārbaudes," viņa skaidro.

"Tas attiecas uz visu ģimeni."

Puga norāda, ka pirmais solis noteikti ir apzināt problēmu un tad to risināt.

"Pirmkārt, nav nekādas teikšanas bērnam, ka viņš ir resns vai nepareizs. Protams, nē! Mums vienkārši tagad kādu laiku jāpaseko, ko ēdam.

Laba ideja ir atzīmēt kalendārā dienas, kad ēdam našķus. Vai mums tā ballīte ir katru dienu vai tomēr retāk.

Noteikti ir jāatceras, ka, ja bērnam ir jāpiedomā pie uztura un jāēd vairāk dārzenīšu, tas attiecas uz visu ģimeni. Nevis paši ēdīsim cīsiņus un franču karbonādi - tas, protams, nestrādās.

Mēs ejam tajā cīņā visi, mēs ejam un strādājam visi.

Citreiz saka, ka brālis grib, tāpēc nes mājās našķus. Tas ir jāizrunā ar visiem ģimenes locekļiem. Ir jāvienojas par mērķi," viņa stāsta.

Speciāliste norāda, ka vecākiem ir vērts aizdomāties par svara dinamiku - cik bērns svēra tad, bet cik - tagad.

"Ja mēs saprotam, ka augumā ir pienācis viens centimetrs, bet svarā - trīs kilogrami, tas liek aizdomāties, ka kaut kā ir par daudz. Piemēram, šis manis pieminētais gadījums ar 50 kilogramu nākšanu klāt - sanāk, ka katru mēnesi tie bijuši četri kilogrami.

Tā arī tas savācas. Liekas - bišķiņ, bišķin, bet tas savācas.

Nav slikti, ka mājās ir svari, uz kuriem laiku pa laikam uzkāpjam, nevienu mirkli nesakot ne resns, ne nesmuks, ne vēl kāds. Viena lieta ir nesekot līdzi, bet otra galējība ir meitenes, kurām liekas, ka šajā laikā īpaši jātievē, jo nav taču, kur izkustēties.

Ir jāatrod īstie un pareizie vārdi šim momentam. Man liekas labi, ka katru dienu svētku nav, mēs visi darām kopā, labāk jutīsimies, vairāk kustēsimies un no tā tikai iegūsim," stāsta Puga.

Kāda ir formula?

Pat ja ir kāds lieks kilograms, svarīgi esot uzpasēt, lai to paliek tik, cik ir, nevis vairāk.

"Bērniem, ja ir nedaudz palielināts svars, ir svarīgi noturēt svaru uz vietas un skatīties, lai tas nekāpj. Ja tas ir jau paliels, tad rēķina, ka pusgada laikā vajadzētu zaudēt 10% no ķermeņa masas. Ja ir 100 kilogrami, tie ir 10 kilogrami, kas jāzaudē pusgada laikā - viens līdz divi kilogrami mēnesī. Vairāk nav ieteicams arī pieaugušajiem," norāda uztura speciāliste.

Galvenais esot pieturēties pie principa - regulāras ēdienreizes, lai nebūtu liekas našķēšanās. Dienā ne vairāk kā divas, drīz uzkodas, lai kā arī negribētos vairāk.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!