Mārupieši atkal ievēl domē maksātnespējīgo mēru Bojāru (8)

Bojārs pašvaldības politiķa karjeru Mārupē sācis jau 1991. gadā. Kopš tā laika viņš pārstāvējis vairākus politiskos spēkus. Sākumā vietējo sarakstu "Mārupe", pēc tam "Jauno laiku" un "Vienotību".

Nu jau divus termiņus viņš ir Zemnieku savienības rindās. Pirms vēlēšanu dienas viņš bija apņēmības pilns darbu pašvaldībā turpināt, cerot uz iepriekšējās vēlēšanās pieredzēto atbalstu.

Rīgas apgabaltiesa Bojāra maksātnespēju pasludināja 2018. gada martā, jo viņš nespēja samaksāt 290 000 eiro nodokļa parādu.

Aizsākums politiķa nedienām meklējams 20 gadu senā vēsturē un ir cieši saistīts ar viņa darbu Mārupes domē.

1998. gadā Bojāra vadītais Mārupes pagasts izmantoja pirmpirkuma tiesības un par 7000 latiem nopirka deviņus hektārus lauksaimniecības zemi Jaunmārupē.

Pēc četriem gadiem trešā daļa no zemes pārgāja Bojāra īpašumā. Pašvaldība piekrita samainīt Bojāram piederošo hektāru zem stadiona pret trīs hektāriem neapbūvētās zemes.

Šis darījums ar paša vadīto Mārupi pašvaldības vadītāju nākamajos gados padarīja par miljonāru. Zeme sadalīta apbūves gabalos un pārdota privātmāju būvniecībai.

Pārbaudot Bojāra darījumus, Valsts ieņēmumu dienests aprēķinājis, ka atsavinot nekustamos īpašumus viņš līdz 2009. gadam saņēmis divus miljonu un 125 000 ienākumus. Dienests pieprasīja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ap 240 000 eiro. Īsi pēc audita pabeigšanas 2010. gadā Bojārs noslēdza laulību līgumu, visu ģimenes bagātību piereģistrējot uz dzīves biedres vārda. VID lēmumu viņš apstrīdēja tiesā.

Tiesā ar VID Bojārs zaudēja. VID vairs nebija ko paņemt no nu jau bijušā miljonāra. 2018.gada martā pašvaldības vadītājs pieprasīja atzīt sevi par maksātnespējīgu. Jau pēc 3 mēnešiem administratore Oksana Pulle-Čižova lūdza Rīgas rajona tiesu bankrota procedūru pabeigt un atbrīvot Bojāru no saistībām.

Jo viņam nekas nepieder, un vecie darījumi vairs nav apstrīdami. Tiesa pieņēma Mārupes mēram nelabvēlīgu lēmumu – pabeidza bankrota procedūru, taču no nodokļu parāda neatbrīvoja.

Tāpēc Bojārs 2020. gada sākumā atkal gāja uz tiesu un prasīja maksātnespēju. 75 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību budžetā. Ja Bojārs nodokļus būtu maksājis, ieguvēja būtu arī viņa vadītā pašvaldība.

Reģionālā reforma Mārupes novadu nu ir paplašinājusi, pievienojot iedzīvotāju skaita ziņā divreiz mazāko Babīti. Jaunā novada budžets būs 53 miljoni.

Vēlēšanās uz turīgās pašvaldības domi bija pieteikti 11 partiju saraksti. Pirms vēlēšanām lielākās izredzes iegūt labus rezultātus prognozēja pie varas esošajām partijām.

Zaļo un zemnieku savienība, pirms gada no Babītes mēra nomestā Andreja Ences un viņa pārstāvētās partijas "Latvijas reģionu apvienība" un pašreizējā Babītes priekšnieka Aivara Osīša "Latvijas attīstībai".

Babītes novada politiķi bija atturīgi vērtējumā, vai maksātnespējīgais Bojārs varētu paļauties uz viņu atbalstu mēra amatam, taču neatteica.