Ko nedrīkst pīt Jāņu vainagos?

• Aizsargājamie augi

Eksperte Aiva Bojāre norāda, ka Jāņu vainagu pīšanai kategoriski nedrīkst izmantot aizsargājamos augus. Viena no aizsargājamām sugām ir orhidejas – naktsvijoles, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un citi krāšņi pļavu augi. To ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama, jo novērš jauno sēklu izsēšanās iespējas un auga saglabāšanos.

"Galvenokārt aizsargājamie augi, kas regulāri tiek plūkti un izmantoti Jāņu vainagos, ir savvaļas orhidejas. Krāšņos ziedus izmanto gan pušķos, gan vainagos. Un tas attiecas uz visām orhidejām. Arī tām, kas nav aizsargātas, bet jebkurā gadījumā tās nevajadzētu plūkt," norāda Bojāre.

Vispopulārākās savvaļas orhidejas ir naktsvijoles. Eksperte norāda, ka pastāv divas sugas – smaržīgā un veļziedu naktsvijole. "Šobrīd abas sugas ir sākušas ziedēt. Ļoti populāras un bieži sastopamas ir arī dzegužpirkstītes, kas ir gan tumšās, gan gaišās krāsās. Lai arī tās ir bieži sastopamas, tas nav iemesls, lai tās bieži plūktu," Bojāre saka.

Kā norāda eksperte, naktsvijoles nereti pārdod arī tirgos, kas ir kategoriski aizliegts. Sods par aizsargājamo augu izmantošanu, plūkšanu, iznīcināšanu vai pārdošanu var būt no 15 līdz 700 eiro.

"Vai nu cilvēki nezina, vai arī ignorē, tāpēc gandrīz katru gadu tiek konstatēts, ka tirgū pārdod aizsargājamos augus," uzsver eksperte.

Arī staipekņi ir populāra aizsargājamo augu suga, kuru izmanto gan Jāņu vainagos, gan arī peļņas nolūkos. "Staipekņu augu sugām arī ir jāpievērš liela uzmanība. Lai arī Latvijā šīs sugas augi ir diezgan daudz, lielā skaitā staipekņi tiek iznīcināti. Staipeknis aug ārkārtīgi lēni. Gadā tas pieaug tikai par diviem vai trīs centimetriem, un tā attīstība ir vairāk nekā 30 gadi. Iznīcinot šādu augu, atjaunošanās process būs gadu desmitiem ilgs," norāda Bojāre.

Latvijā staipekņu dzimtā sastopamas septiņas sugas - apdzira, gada staipeknis, vālīšu staipeknis, parastais plakanstaipeknis, trejvārpstu plakanstaipeknis, palu staipeknītis un mainīgais staipeknis.

Visas Latvijā sastopamās staipekņu sugas ir aizsargājamas un iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, to izmantošana dekoratīviem nolūkiem ir aizliegta. Daudzi staipekņu dzimtas augi ir indīgi un satur dažādus alkaloīdus.

Eksperte saka, ka tieši tas pats ir attiecināms uz apdzirām.

"Aizsargājamie augi arī ir Sibīrijas skalbe jeb Sibīrijas īriss, kas šobrīd krāšņi zied, jumstiņu gladiolas un pūķgalve, kas ir retāka, bet ļoti skaists augs koši zilā krāsā. Pūķgalve gan vairāk ir mežos sastopama, bet to noteikti nevajadzētu plūkt. Drudzenes jeb genciānas arī ir aizsargājamā augu suga, kas šobrīd krāšņi zied koši ziliem ziediem. Mežmalās šobrīd arī aug lielziedu uzpirkstīte," saka dabas eksperte.

Bojāre norāda, ka aizsargājamie augi visvairāk ir sastopami pļavās, bet nereti augus var ieraudzīt arī mežmalās un mežos. Aizsargājamo augu saraksts ir garš, jo Latvijā ir vairāk nekā 300 aizsargājamās sugas.

"Visbiežāk plūc tos aizsargājamos augus, kas šobrīd krāšņi zied. Nevajadzētu plūkt arī visus indīgos augus, kas nav mazums. Ja ir šaubas par ieraudzītu krāšņu augu vai arī nav zināma informācija par to, tad labāk nepīt Jāņu vainagos un neizmantot tos," norāda Bojāre.

• Indīgie augi

Latvijā visindīgākais augs ir velnarutks. Velnarutkam ir izteiksmīga, šķelta lapa un ziedi ir kā suņuburkšķim vai gārsai. Velnarutku ziedi un sula nav tik indīga, bet visindīgākā ir sakne, kas smaržo pēc pētersīļa.

Augs sastopams mitrās, purvainās pļavās, purvos, grāvjos, upju un ezeru krastos. Pavasaros auga sakneņus bieži pēc ledus iešanas atrod Rīgas jūras līča piekrastē, kur tie nonāk pa lielākai daļai no Lielupes attekām, kur indīgais velnarutks vietām bagātīgi sastopams.

"No čemurziežu dzimtas augiem otrs indīgākais ir plankumainais suņstobrs, kas arī šobrīd zied. Šis augs visā savā krāšņumā un garumā ir indīgs. Īpaši indīga ir sula, kas var izraisīt arī letālus gadījumus. Parastā pļavā vai tīrumā plankumainais suņstobrs nav sastopams, taču tas var augt gar ceļmalām, dzelzceļa sliedēm un mežmalām," saka dabas eksperte.

Augs ir indīgs ar nepatīkamu aromātu. Spēcīgu, vārpstveidīgu un bālganu sakneni. Stublājs kails, sazarots, viegli rievots, dobjš ar zilganu aplikumu un sarkanīgi brūniem plankumiem.

Ir bijuši gadījumi, kad no šī indīgā auga saindējas bērni. "Spēlējoties, bērni kļūdas rezultātā ir sajaukuši suņu burkšķi ar plankumaino suņstobru," uzsver Bojāre.

Plankumainais suņstobrs satur alkaloīdu kompleksu, kurā ietilpst konīns, metilkonīns, koniceīns, konhidrīns, pseidokonhidrīns un citi. Konīns cilvēka organismā nonāk caur kuņģa un zarnu trakta gļotādu, kā arī caur ādu. Saskaroties ar plankumaino suņstobru, rodas ādas iekaisumi un vietēja nejutība.

Saindēšanās gadījumos parādās kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, siekalošanās, slikta dūša, vemšana, galvas sāpes, paplašinās acu zīlītes, palēninās sirdsdarbības ātrums.

Nāve var iestāties ātri elpošanas muskulatūras paralīzes dēļ.

Eksperte arī norāda, ka tādus augus, kas aug upmalās, labāk neaiztikt un neplūkt. Upmalās aug arī parasti, nekaitīgi augi, bet bez zināšanām labāk tos neaiztikt.

"Indīgo augu saraksta augšgalā atrodas arī labi zināmais latvānis. Tas ir tik milzīgs, ka to nu gan cilvēki neplūks Jāņu vainagiem. Ja cilvēki ierauga milzīgu, vismaz metru augstu augu ar lielām, treknām lapām, tas viennozīmīgi ir latvānis.

Sevišķi karstā laikā latvāņa sula var izraisīt sevišķi smagus apdegumus,"

saka dabas eksperte.

Tādi, indīgie augi, kas šobrīd zied un ko cilvēki varētu iekārot Jāņu vainagam, ir arī gundegas. Tās mēdz pīt vainagos, bet tās ātri nozied. No gundegām nevar būt smagu saindēšanās, bet, ja ir jutīga āda, var gūt vieglus apdegumus un alerģisku reakciju.

Tāpat ir arī ozolītes, kas ir diezgan populārs dārza augs. Purvos šobrīd sāk ziedēt purva cūkausis. Tīruma nezāle un indīgs augs ir arī tīruma zilausis.

Ko drīkst pīt Jāņu vainagos?

Jāņu vainagos ir ieteicams pīt margrietiņas, rudzu puķes, balto un sarkano āboliņu, madaras, kumelītes, pelašķi, raspodiņi. Arī visas graudzāles, jasmīnus, rozes un liepziedus var izmantot skaistam Jāņu vainagam.

Augi, kuri vainagu pīšanai tiek izmantoti paaudžu paaudzēs, ir arī ozollapas, magones, amoliņš, kalmes, baltās nātres, pīlādžu lapas, lavandas, vīgriezes, ugunspuķes, kliņģerītes un piparmētras.

Ļoti brīnišķīgs materiāls, ko izmantot vainagos, bet ir diezgan nenovērtēts, ir gārsa. Tā aug katrā dārzā, tīrumā, ceļmalā. No gārsas ziediem var izveidot brīnišķīgu vainagu.

Ieteikumi vainaga pīšanā

• Sagatavojot ziedus, attīri kātus no lapām.
• Izvēlies vainagu pīšanai ziedus ar lokaniem un elastīgiem kātiem, piemēram, margrietiņas, rudzupuķes, āboliņus vai smilgas. Šo augu kātus vari izmantot kā vainaga bāzi, kuru papildini ar ziediem, kuru kātiņi lūst viegli - tos griez īsākus un piesien izturīgākajiem augiem.
• Lai vainags būtu stingrāks, iepin tajā mīkstu bērza vai kāda cita koka zariņu.
• Vieglākam vainagam pinot atstāj garākos kātus ārpus vainaga un pēcāk tos nogriez.
• Meklējot Jāņu zāles, neaizmirsti paņemt līdzi šķēres - labāk tās nogriez, nevis noplūc. Plūcot ziedus, var gadīties izraut saknes.
• Lai vainags ilgāk saglabātos svaigs, to ik pa laikam ir vērts iemērkt vēsa ūdens vanniņā.

Latvijas Dabas fonda padomi Jāņu zāļu vākšanai

Uzmanies no ērcēm. Tās var būt visur – arī Rīgas centra parkā. Lieto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus arī tad, ja esi potējies pret ērču encefalītu. Staigājot pa pļavu, ir vērts ik pa brīdim paskatīties uz sevi un notraukt ērci, ja tā pamanīta. To vieglāk būs izdarīt, velkot gaišu un slīdīgu apģērbu.

Dodoties lasīt Jāņu zāles, kājās labāk vilkt zābakus vai pārgājiena apavus, nevis sandales. Pēc pastaigas nepieciešams pārbaudīt, vai kāda ērce nav pieķērusies.

Cieni cita īpašumu. Jāņu zāles ļoti labi var salasīt ceļmalās, upju un ezeru krastos, gar tīrumiem, protams, arī pļavās. Tomēr jāatceras, ka pļavas visbiežāk ir privātīpašums, tāpēc to apmeklējumu būtu korekti saskaņot ar īpašnieku. Ja viņu nezini, tad uzvedies pļavā pieklājīgi, neizmīdot un nepiemēslojot to.

Neizrauj augus ar saknēm. Pļavu augi ir pielāgojušies tam, ka tos plūc, nopļauj vai apēd lopiņi, tāpēc tos var droši griezt un plūkt, taču galvenais ir neizraut tos ar saknēm. Pļavu augus vākt ar šķērēm vai nazi būs ērtāk.

Pirms plūc ziedus pļavā, pārliecinies, vai tie nav aizsargājami augi. Neplūc naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Aizsargājamie augi ir arī meža un pļavas silpurene, jumstiņu gladiola, bezdelīgactiņa, meža vizbulis, Sibīrijas skalbe un Eiropas saulpurene. Krāšņs jāņuzāļu pušķis izdosies arī bez šiem augiem! Piemēram, dzirkstelītes kopā ar birztalas nārbuli un kalnu āboliņu veidos brīnišķīgu krāsu kombināciju.

Pin ozolu lapu vainagus. Ozoliem nekaitē tas, ka tiek ievākti atsevišķi zari vainagu darināšanai. Dari to rūpīgi, nozāģējot ozola zaru.

Izvēlies lupīnas. Lupīnu paklājs nomalē, mežmalā vai laukmalā nudien izskatās iespaidīgi – šī puķes ir skaistas un allaž pārsteidz ar krāsu dažādību! Taču lupīnas ir svešzemju suga, kura strauji izplatās un iznīcina mūsu vietējos augus. Plūcot šo augu, tu samazini tā iespējas nogatavināt sēklas un turpināt invāziju.

Meklē meijas. Meijas – jaunus bērziņus, apsītes, pīlādžus vāc pļavā vai atmatā, kas ir aizaugoša. To vākšana no šādām vietām nenodarīs pāri pļavai un bioloģiskai daudzveidībai. Apses un bērziņi ir koku sugas, kuras liecina par teritorijas aizaugšanu, bet pļavai ir jābūt atklātai! Meijām neņem bērziņus un apses, kuri ir regulārās rindās. Tas nozīmē, ka koki tur ir sastādīti speciāli. 

Kad jāņuzāles salasītas un vainags gatavs, noteikti nomazgā rokas. Daļa augu, piemēram, kodīgā gundega, saulkrēsliņi un ozolītes, ir indīgi, tāpēc saskarsmē ar ādu tie var izraisīt alerģisku reakciju.

Lasot jāņuzāles, iepazīsti dabisko pļavu. Vislielākā pļavas augu daudzveidība un iespēja salasīt trejdeviņas jāņuzāles ir dabiskajās pļavās, kas Latvijā šobrīd atlikušas vien 0,7 procenti teritorijas. Tāpēc, ja izdodas atrast dabisko pļavu, pievērs uzmanību tās daudzveidībai, pēti augus un mēģini saskaitīt, cik daudz dažādas sugas vari atrast! Dabiskajā pļavā vienā kvadrātmetrā var būt pat 50 augu sugas.

Cieni dabu. Tā sniedz iespēju gan tikt pie krāšņa vainaga, gan arī vienkārši atpūsties, apguļoties vai staigājot pa to. Pasakies dabai, domājot par to, kā radīt mazāk atkritumus un nenomīdīt to, kā arī kurinot ugunskuru tikai tam speciāli paredzētajās vietās.