Sievietes piezīmes tulkotas pirmajā personā.

Ļaujiet man sākt no paša sākuma. Bija piektdienas vakars, un es biju satikusies ar savām divām labākajām draudzenēm. Mēs dzērām atvēsinošus vīna kokteiļus, kā tas pienākas meiteņu vakarā, un, dzērieniem līstot, raisījās arī sarunas.

Ar savām draudzenēm vienmēr esam runājušas ļoti atklāti. Sekss? Mēnešreizes? Kakas? Neviena tēma mums nebija par smagu. Šajā konkrētajā vakarā aizrunājāmies par sejas kopšanu.

Man un Džūlijai ir klasiski kombinēta sejas āda - sarkani sausuma pleķi, pumpas - pilns komplekts. Abas vienmēr esam apbrīnojušas savas draudzenes Sāras sejas ādu. Tai nav nekādu nepilnību. Tā meitene burtiski staro!

Kaut kādu apsvērumu dēļ viņa bija visai klusa, kad bija jādalās savas sejas kopšanas ādas noslēpumos. Pēc kāda ceturtā vai piektā dzēriena un ilgas un garas pierunāšanas Sāra beidzot atzinās - viņas izcilās sejas ādas noslēpums ir nekas cits kā viņas puiša sperma.

Kad viņa to pateica, es kliedzu. Burtiski. Tas ir tas, ko dari, kad uzzini, ka tava labākā draudzene liek uz savas sejas puiša spermu "sejas ādas kopšanas nolūkos".

Acīmredzot, pirms pāris gadiem Sāra internetā izlasījusi, ka vienu reizi nedēļā uz sejas uzklāta sperma labi strādājot kā izgaismojoša maska. Pēc aprunāšanās ar savu puisi, viņš darījis, kas jādara un atnesis viņai krūzīti pildītu ar spermu.

Pirmajā reizē, kad viņa to izmēģinājusi, viņa krūzīti sākotnēji paturējusi ledusskapī, tad to paņēmusi, tās saturu nedaudz uzsmērējusi uz pieres, vaigiem, deguna un zoda, bet pāri visam pārklājusi savu ikdienas krēmu.

Viņai tik ļoti patika rezultāti, ka viņa šo ieviesa par rutīnu, ko atkārtoja reizi nedēļā. Un, acīmredzot, šis turpinās jau mēnesi. Veselu mēnesi! Mēs ar Džūliju nevarējām sagremot šo informāciju.

Lai cik absurdi tas neizklausītos, noliegt acīmredzamo mēs nevarējām: Sāras seja bija tīra un mirdzoša. Man skauda.

Pirmā lieta, ko izdarīju, kad biju mājās - iegāju "Google". No tā, ko varēju atrast, bija skaidrs, ka "spermas sejas ādas kopšanas rutīna" ir viltus ziņu definīcija.

Tas burtiski nestrādājot, kaut vai atkārtots atkal un atkal.

Arī dermatoloģe Dorisa Deja uzstāja, ka, "lai arī spermā ir kas derīgs, ar to nepietiek, lai to ieteiktu klāt sev uz sejas."

Tomēr man bija vienalga. Man tas bija jāizmēģina.

Pēc trim dienām pie manis atnāca mans puisis. Mēs pavadījām tipisku vakaru - paēdām vakariņas, noskatījāmies pāris pārraides un drīz vien tikām līdz vakara intīmākajai daļai.

Lai būtu skaidrs, es izmantoju kontracepcijas tabletes un mēs esam kopā jau vairākus gadus, tāpēc parasti viņa sperma paliek manī, taču šoreiz, pēc tam, kad biju pastāstījusi, kas man ir padomā, bet viņu doma par krūzīti nesajūsmināja, mēs improvizējām.

Kad viņš bija manī beidzis, es kā parasti skrēju uz tualeti, taču šoreiz nevis apsēdos uz poda un ļāvu visam notecēt, bet paliku apakšā plaukstu un ķēru visu, ko varēju. Savu svaigi ievākto serumu ievietoju mazā papīra glāzītē. Sāra ieteica izmantot pavisam nedaudz, bet es biju savākusi veselu sauju.

Es biju tik saviļņota, ka negaidot un nenotīrot seju, uzklāju spermu uz tās.

Un, starp citu, es pilnībā apzinos, cik antisanitāri šis viss ir, jo tomēr tas bija arī manā vagīnā, bet, klau, es gribēju to izmēģināt.

Es biju piesardzīga, lai nekas neiekļūst acīs un mutē, jo gribēju sevi pasargāt no nelāgas reakcijas. (Ak, kas par ironiju.)

Pēc apmēram trim minūtēm sperma savilkās un sāka nedaudz dzelt. Es priecājos, ka tā strādā! Bet drīz vien patīkamā dzelšana pārvērtās dedzināšanā. Pamatīgā. Es ātri vien seju nomazgāju ar ūdeni.

Ar savu mazo noslēpumu es atsvaidzinājusies staigāju pa māju, noskūpstīju uz atvadām puisi un pavadīju viņu uz mašīnu, ar kuru viņš tālāk devās uz darbu. Viss bija labi, ja neņem vērā vieglo dedzināšanu.

Pēc 20 minūtēm es spogulī to ieraudzīju... Mana āda bija pietūkusi un sarkana, bet acis tik piepampušas, it kā būtu raudājusi pēdējās pāris nedēļas. Es uzreiz nomazgāju seju ar kosmētikas noņemšanas līdzekli, taču tas situāciju nekā neuzlaboja, bet vēl pēc desmit minūtēm es knapi varēju pavērt acis.

Man bija jāsteidzas uz traumpunktu.

Man par laimi tāds atradās vien desmit minūšu attālumā, bet, man par nelaimi - es neko neredzēju. Mana redze bija tik limitēta, ka nācās dzīvokļa biedrenei prasīt, lai ved mani pie ārsta.

"Ko tu uzklāji uz savas sejas?" pārbijusies par manu alerģisko reakciju prasīja dzīvokļa biedrene. Es viņai atbildēju ar tiem pašiem meliem, ko pēc brīža teicu arī ārstam: "Es pasūtīju jaunu serumu." Viņa vien nobolīja acis, bet noticēja.

Kad biju slimnīcā, mani uzreiz aizveda uz izmeklēšanas telpu, uz kuru ejot domāju: "Nevar taču būt tik slikti..." Taču, kad mani ieraudzīja ārsts, viņš izdvesa skaļu "oj", kas nav nekas, ko vēlies dzirdēt nākam no ārsta mutes.

Noklausījies manu stāstu par internetā pasūtīto serumu, viņš to neapšaubīja ne mirkli, vien uzstāja, lai mirkli paguļu pie sistēmas. Tas aizņēma aptuveni stundu.

Kad bija laiks doties mājup, manas acis vismaz bija atvērušās gana, lai pati tur nokļūtu. Mana seja joprojām bija piepampusi un sarkana, es izskatījos atbaidoši.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!