Haiti prezidenta slepkavībā iesaistīti 26 Kolumbijas un divi ASV pilsoņi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: AP/SCANPIX.

Haiti prezidenta Žovenela Moiza slepkavībā bija iesaistīti vismaz 28 cilvēki, no kuriem 26 bija Kolumbijas pilsoņi, bet divi bija haitiešu izcelsmes ASV pilsoņi, ceturtdien paziņoja Haiti policija.

"Mēs esam arestējuši 15 kolumbiešus un abus haitiešu izcelsmes amerikāņus. Trīs kolumbieši ir nogalināti, bet pārējie astoņi vēl ir brīvībā," preses konferencē pavēstīja nacionālās policijas ģenerāldirektors Leons Šarls.

Policija trešdien bija paziņojusi, ka ir nogalināti četri no Moiza slepkavībā aizdomās turētajiem. Šarls ceturtdien nepaskaidroja, kāpēc viņu skaits samazinājies par vienu.

Šarls arī sacīja, ka "ir atrasti ieroči un materiāli, kurus izmantoja uzbrucēji".

Moiza privātajā rezidencē naktī uz trešdienu iebruka neidentificētu cilvēku grupa un viņu nošāva, pavēstīja premjera pienākumu izpildītājs Klods Žozefs. Pirmā lēdija Martine Moiza, kas uzbrukumā tika ievainota, vispirms tika hospitalizēta vietējā slimnīcā, bet vēlāk tika pārvesta uz traumu centru ASV Maiami pilsētā un viņas stāvoklis ir stabils.

Pēc Žozefa teiktā, 53 gadus veco prezidentu nogalinājuši ārzemnieki, kas runājuši angļu un spāņu valodās.

Haiti vēstnieks Vašingtonā Bokšits Edmons pavēstīja reportieriem, ka slepkavas ir "profesionāli" algotņi, kas izlikušies par ASV Narkotiku apkarošanas pārvaldes (DEA) aģentiem un varbūt jau ir atstājuši Haiti.

Žozefs pēc Moiza slepkavības paziņoja, ka pie varas valstī tagad atrodas viņš, aicinot sabiedrību saglabāt mieru un norādot, ka policija un armija garantēs iedzīvotāju drošību un aizsargās valsti.

Moizs atradās pie varas Haiti kopš 2017. gada. Viņa prezidentūru satricinājušas apsūdzības korupcijā un virkne protestu pret valdību. Šogad galvaspilsētā un citur valstī notika plašas demonstrācijas, protestētājiem pieprasot Moiza atkāpšanos.

Haiti opozīcija uzskata, ka Moiza termiņam prezidenta amatā bija jābeidzas 2021.gada 7.februārī, kad apritēja pieci gadi, kopš no prezidenta amata atkāpās viņa priekštecis Mišels Martellī.

Pēc Martellī atkāpšanās vēlēšanas notika ar novēlošanos un tām sekoja nestabilitātes periods, tādēļ Moizs uzstāja, ka viņš prezidenta amatu var ieņemt vēl vienu gadu, jo amatā stājās tikai 2017.gada 7.februārī.

Šā gada februārī dienā, kad opozīcija vēlējās redzēt viņa atkāpšanos, Moizs paziņoja, ka ir novērsts pret viņu plānots atentāts un mēģinājums gāzt valdību.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu