Pk, 27.01.2023.
Darba vietā ir pārāk karsts. Kādas ir darbinieka tiesības karstā laikā un ko drīkst pieprasīt no darba devēja?
Foto: Monika Wisniewska/Shutterstock.com
Darba vietā ir pārāk karsts. Kādas ir darbinieka tiesības karstā laikā un ko drīkst pieprasīt no darba devēja?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 19

Šovasar, gaisa temperatūrai pārsniedzot rekordus, aktuāls jautājums kļuvis, kādiem mikroklimatiskajiem apstākļiem ir jābūt darba vietā un ko darbinieks var darīt, ja darba devējs pārkāpj Ministru kabineta noteikumus. Uz šiem un citiem jautājumiem portālam "Apollo.lv" atbildēja Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna. 

Ko nosaka Ministru kabineta noteikumi?

Pieļaujamo maksimālo un minimālo gaisa temperatūru iekštelpās nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās".

Noteikumi paredz, ka darba devējam darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai.

Prasības telpu mikroklimatam un darbinieku fiziskā slodze ir iedalīta trīs kategorijās:

  • I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana). Darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 20–28°C, gaisa kustības ātrumam 0,05–0,15 m/s.
  • II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi). Darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 16–27°C, gaisa kustības ātrumam 0,1–0,4 m/s.
  • III kategorija - smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana). Darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 15–26°C, gaisa kustības ātrumam 0,2–0,5 m/s.

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna portālam "Apollo.lv" sacīja: "Šīs temperatūras prasības ir atbilstošas tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim. Ja darba vietas ir izveidotas pirms šī datuma, tad šīm prasībām ir ieteikuma raksturs."

Darba devējam jānodrošina pienācīgi darba apstākļi

Kā norāda eksperte, jebkurā gadījumā darba devējam ir jāveic darba vides risku faktoru noteikšana ne retāk, kā reizi gadā.

"Darba aizsardzības speciālists novērtē konkrētu darba vietu un var konstatēt, ka mēdz būt paaugstināta gaisa temperatūra, piemēram, gada siltajā periodā. Tad ir jāparedz pasākumi, tehniski vai organizatoriski, kā darbiniekam strādāt tādā darba vietā," sacīja eksperte.

Inese Sūna norādīja, ka organizatoriskie pasākumi varētu būt darba laiks, sākot darbu agrāk no rīta vai vēlāk pēcpusdienā, kad nav svelme.

Tehniskie pasākumi ir saistīti ar žalūziju aizvēršanu, elektrisko ventilatoru vai kondicionieru izmantošanu.

"Darba devējs ir tas, kas lems par to, kādi būs attiecīgie pasākumi tā, lai varētu nodrošināt pietiekami normālus darba apstākļus," teica eksperte.

Inese Sūna sacīja, ka pirmie pasākumi, kas būtu jāveic darba devējam, ir darba laika pārorganizēšana.

Drīkst atteikties veikt darbu, ja darba apstākļi apdraud nodarbinātā veselību

Ja darba apstākļi, tajā skaitā karstums, apdraud nodarbinātā veselību, tad, protams, darbiniekam ir tiesības atteikties veikt darbu. Arī Darba aizsardzības likuma 18. pantā ir noteiktas nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.

"Darbinieks vēršas pie darba devēja un informē par to, ka ir šādi apstākļi. Ja darba devējs nedara neko - ne uzlabo apstākļus, ne maina darba laiku -, tad darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā un inspektors veiks pārbaudi," sacīja Sūna.

Darbinieks ar rakstisku iesniegumu var vērsties reģionālajā Valsts darba inspekcija, norādot konkrētu darba vietu un darba apstākļus. Reģionālā VDI, pamatojoties uz iesniegumu, lems par nepieciešamību veikt pārbaudi norādītajā darba vietā.

Ja inspektors pēc pārbaudes konstatēs normatīvo aktu pārkāpumus, tiks izdots rīkojums šo pārkāpumu novēršanai.

"Tad, kad ir ikgadējā darba vides novērtēšana, tad jāpieaicina arī darbinieks, kas strādā konkrētajā vietā. Darba aizsardzības speciālists novērtē darba vidi, ergonomikas principus un vaicā darbiniekam, vai visas prasības ir atbilstošas. Tajā brīdī arī darbinieks var teikt darba aizsardzības speciālistam, ka vasarā ir ļoti karsts," vēstīja eksperte.

Ja darba telpās ir pārāk karsts un darba specifika ļauj strādāt no mājām, tad darbinieks var pieprasīt darba devējam strādāt attālināti. Kā norāda Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna, darbs no mājām varētu būt viens no iespējamiem pasākumiem.

Valsts darba inspekcija 2019. gadā ir izskatījusi 69 iesniegumus par iespējamiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" pārkāpumiem. No tiem 22 iesniegumos bija norādīti iespējamie pārkāpumi attiecībā uz neatbilstošu mikroklimatu telpā (noteikumu Nr. 359 15. punkts). 2020. gadā līdz šim saņemti 17 iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem, no tiem divi par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz neatbilstošu mikroklimatu telpā.

Darba devēju var sodīt par neatbilstošu mikroklimatu darba telpās

Eksperte sacīja, ka teorētiski darba devēju var sodīt par neatbilstošu mikroklimatu darba telpās tādā gadījumā, ja tiek konstatēti tieši draudi darbiniekam.

Darba aizsardzības likuma 37. pantā ir noteikts par tādu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā likuma 33., 34., 35. un 36. pantā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Atsaucoties uz šo pantu, darba devējs var tikt sodīts. Ja pēc Darba aizsardzības inspektora izdotā rīkojuma darba devējs nav veicis izmaiņas mikroklimata jautājumos un darbiniekam ir tieši draudi veselībai, tad var tikt piemērots administratīvais sods.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu