Jau augusta vidū savu pasaules čempiona jostu "Karate Combat" organizācijas ietvaros aizstāvēs latviešu karatists Edgars Skrīvers. Titulēto sportistu aicinājām uz sarunu, lai aprunātos par gaidāmo cīņu un olimpiskajām spēlēm.

Tikko apritēja apaļa jubileja. Kā jūties? Varbūt kādas pārdomas?

Vienīgās pārdomas, kas man ir, ir tādas, ka baigi ātri tas laiks aizlidojis. 30 gadi...savā ķermenī jūtos daudz, daudz jaunāks. Daudz kas jau ir pagājis.

Mēs nekad nezinām, kad būs mūsu laiks aiziet. Varbūt puse dzīves jau padzīvota, varbūt mazāk, varbūt arī vairāk. To mēs nezinām. Dzimšanas dienu baigi neatzīmēju. Bija divi treniņi. Tas arī bija vienīgais, kā atzīmējām. Abi ar Kalvi [Kalniņu] gatavojamies. Kalvis gatavojas olimpiskajām spēlēm.

Kāds vismaz kūciņu atnesa? Kaut vai diētisko...

Man svars baigi daudz nav jāmet. Tāpēc varu ēst, ko es gribu. Iepriekš cīnījos 67 kilogramu svara kategorijā, gaidāmā cīņa būs 68 kilogramos. Jauna divīzija un jauns izaicinājums cīnīties par jostu.

Tad tu aizstāvi savu veco jostu vai arī cīnies par jaunu?

Kā uz to skatās...Es uzskatu, ka tā ir jauna divīzija. Cīņas sportā viens kilograms izsaka ļoti daudz. Manā uztverē tā ir jauna svara kategorija, tāpēc, ja es uzvarēšu šo cīņu, tad sanāk, ka es būšu divu svara kategoriju čempions. 

Tādas 67 kilogramu divīzijas vairs nav. Bet šo 68 kilogramu divīziju tāpat sauc par vieglā svara kategoriju.

Sanāk, ka būsi turējis divās dažādās divīzijās jostu, bet nebūsi divos svaros vienlaicīgi čempions.

Tā sanāk.

Par pašu cīņu, kurā pretinieks tev būs Bruno Assis. Paskatījos tautību - brazīlietis. Cīkstoņi no šīs valsts tomēr vairāk asociējas ar džiudžitsu. Ko vari pateikt par šo cīkstoni?

Brazīliešiem vispār ir ļoti, ļoti laba karatē skola. Brazīlieši ir pazīstami arī ar savu karatē skolu. Ja nemaldos arī olimpiādē būs vairāki brazīlieši. Viņi ir slaveni ne tikai ar džiudžitsu, bet arī karatē.

Runājot par manu pretinieku, ļoti labs cīkstonis. "Karate Combat" bilance viņam ir 4-0, kas ir labāka nekā man (3-0). Būs ļoti interesanta cīņa starp diviem neuzvarētiem cīkstoņiem. Kāds to "nullīti" pazaudēs.

3

Tev šajā organizācijā ir termiņa līgums, nevis uz konkrētu cīņu skaitu. Kad tas beidzas?

Termiņš ir uz trim gadiem un tas beidzas, ja nemaldos, nākamā gada sākumā.

Pagājušā cīņa tev bija aizvadītā gada novembrī. Pagājuši vairāk nekā astoņi mēneši. Negribētu cīnīties biežāk?

Tāda tā situācija ir. Es gribētu cīnīties biežāk, bet ātrāk nav bijušas iespējas, jo titula pretendenti cīnījās savā starpā. Tagad parādījās titula pretendents un cīņa būs. Ceru, ka līdz gada beigām aizvadīšu vēl vismaz vienu cīņu.

Vismaz?

Varbūt pat divas cīņas. Par to skatīsimies. Būs arī jauna svara kategorija - līdz 61,2 kilogramiem, kurā es cīnījos savās MMA dienās. Ja es arī pēc šīs cīņas vēl būšu čempions, tad varbūt nākotnē varētu nomesties uz 61 kilogramu un uztaisīt supercīņu - čempions pret čempionu.

61 kilograma divīzijā cīnās mani iepriekšēji pretinieki, no kuriem kāds, visticamāk, arī būs nākamais šīs kategorijas čempions.

Svaru jau ar gadiem mest vieglāk nepaliek. Būs motivācija ņemt un mesties nost? Tomēr savā svarā cīnīties vieglāk...

Ja būs iespēja tikt pie vēl vienas jostas, tad atradīsies arī motivācija.

"Karate Combat" organizācijai nesen pievienojās visai pazīstams vēstnesis - UFC leģenda Džordžs Sentpjērs. Ir izdevies pārmīt kādu vārdu?

Vēl nē. Bet es ļoti ceru, ka izdosies. Sen biju runājis ar viņa pirmo treneri, kura sieva ir latviete. Esmu arī ar viņa patstāvīgo treneri aprunājies. Ceru, ka arī ar pašu GSP drīzumā izdosies aci pret aci parunāt.

Vēl jau ir cita UFC leģenda - Bess Rutens. Ar viņu ir izdevies aprunāties?

Jā. Viņš komentē cīņas jau kopš pirmā cīņu šova. Katrā turnīrā ar viņu pārmijam pāris vārdus. Tagad jau arī pievienojies ir Lijoto Mačida, kas, šķiet, bija pirmais UFC čempions ar karatē bāzi. Tie bija tādi cīkstoņi, uz kuriem es skatījos, kad augu. Un tagad mēs esam zem vienas organizācijas. Tā teikt, kolēģi esam.

Gribētos teikt, ka "Karate Combat" ir visstraujāk augošā cīņas sporta organizācija. Tomēr tādi cīņas sporta "smagsvari" kā Sentpjērs, Rutens un Mačida. Tas noteikti piesaistīs papildus skatītājus.

Protams. Es jau arī redzu, ka organizācija un skatījumi aug. Viss attīstās un iet uz priekšu.

Un tu esi šīs organizācijas flagmanis - pirmais čempions!

Tieši tā! Gandrīz no pašiem pirmsākumiem esmu šajā organizācijā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Edgars "BearSlayer" Skrivers (@skriversmma)

Teici, ka trenējies kopā ar Kalvi Kalniņu, kurš startēs Olimpiādē. Pats sekosi līdzi olimpiskajām spēlēm?

Protams, ka sekošu. Tās ir tāds pasākums, kas notiek reizi četros gados. Protams, sekošu līdzi visiem cīņas sporta veidiem - Kalvim karatē cīņās, Anastasijai Grigorjevai brīvajā cīņā un džudo mums būs Jevgēnijs Borodavko. Protams, sekošu arī visiem mūsu valsts pārstāvjiem. Cerams, ka būs labi rezultāti un arī kāda medaļa.

Kas mums varētu atnest medaļu?

Protams, es ceru uz Kalvi. Bet viss ir grūti paredzams. Es vienmēr saku - viss ir ļoti vienkārši, ja tev ir lemts uzvarēt, tad tā notiks. To arī teicu Kalvim. Viņš ir nokļuvis olimpiskajās spēlēs. Varbūt ne caur kvalifikācijas turnīru, bet viņam iedeva kontinentālo kvotu, kuru viņš bija pelnījis. Ja viņam būs lemts izcīnīt medaļu, tad tā būs. Jo es tagad redzu, ka viņš iegulda daudz smaga darba.

Ar viņu strādājam vairāki cilvēki, lai būtu tie labākie sasniegumi. Galvenais ir parādīt labu sniegumu.

Runājot par cīņas sportu olimpiskajās spēlēs, man kaut kā absurdi šķiet, ka olimpiskos cīkstoņus dēvē par amatieriem. Nu, kādi viņi amatieri?!

Tieši tā kā tu teici - absurdi. Ir profesionālais karatē, kas ir, piemēram, "Karate Combat" un ir olimpiskais karatē. Bet viņi visi ir profesionāļi, kas iegulda lielu darbu. Viņiem katram ir sava komanda ar fizioterapeitiem un treneriem. Nekādā ziņā viņus nevar nosaukt par amatieriem!

3

Tu esi top karatists Latvijā. Bet, ņemot vērā, ka tu esi profesionālis, vai tu varēji braukt uz olimpiādi?

Es drīkstēju braukt. Mums viss ir līgumos atrunāts. Drīkstēju piedalīties kvalifikācijas turnīros. Vienīgi ir tāda situācija, ka tika apvienotas 60 un 67 kilogramu svara kategorijas. Līdz 60 kilogramiem es nestartēju, tur cīnās Kalvis. Tā kā tādas kategorijas nebūs, Kalvis uzgāja uz 67 kilogramiem. 

Viņš ir labākais Latvijas olimpiskā karatē pārstāvis, kāds jebkad mums ir bijis, tāpēc arī devām viņam šo iespēju, lai viņš iet un cīnās. Es tiešām ticu, ka viņš mums var atnest zelta medaļu!

3
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Edgars "BearSlayer" Skrivers (@skriversmma)

"Uz papīra" tad tu varēji cīnīties? Kādreiz boksā bija tā, ka "profesionāļi" nevarēja piedalīties olimpiskajās spēlēs...

Ja es nemaldos,  tagad arī tur noteikumi ir mainījušies. Kādreiz viņi nedrīkstēja startēt. Man šķiet, ka aptuveni pirms gada pamainījās noteikumi, ka startēt var arī profesionāļi. Vienu brīdi jau pat izskanēja runas, ka Mairis Briedis gribēja startēt olimpiskajās spēlēs.

Tas laikam ir vispareizāk. Ja reiz olimpiskās spēles ir augstākā līmeņa sporta notikums, tad tur būtu jāstartē arī augstākā līmeņa sportistiem.

Tieši tā. Piemēram, profesionālais bokss jau ir liels bizness. Varbūt viņiem ir nav tik izdevīgi doties uz olimpiskajām spēlēm, kā uztaisīt labu reklāmu kādai gaidāmajai cīņai, lai nopelnītu lielu naudu.

Tagad jau mēs redzam, ka "YouTube" blogeri rīko boksa cīņas un pelna miljonus...

Tu sacīji "olimpiskais karatē". Saki, lūdzu, kādas tad ir galvenās atšķirības starp olimpisko un profesionālo karatē?

Olimpiskais nav pilna kontakta karatē. Tās arī ir divas būtiskākās atšķirības. Tad vēl nāk citi aspekti klāt - olimpiskajā karatē ir kāju un ķermeņa sargi. Tur ir tikai viens trīs minūšu raunds. Mums nav nekādu aizsargu, tikai zobu sargs, bandāža, cimdiņi un viss. Tāpat arī cīņas laiks potenciāli ir garāks - trīs vai pieci raundi pa trīs minūtēm.

Pilna kontakta karatē - ko tas sevī iekļauj?

Tu vari sist ar visu spēku. Olimpiskajā karatē, ja tiks izdarīts sitiens ar pilnu spēku, tad uzreiz būs aizrādījums. Mēs varam sist ar pilnu spēku, pretinieku mest un piecas sekundes pa viņu izdarīt sitienus parterī.

Cik es esmu runājis ar cilvēkiem, daudziem patīk šie noteikumi. Jo cilvēki bieži vien neizprot to cīņu parterī vai pie būra. Viņi to vienkārši nesaprot un tāpēc daudziem MMA cīņas ar šiem elementiem šķiet garlaicīgas.

Tu olimpiskā karatē sakarā minēji sitienu/spērienu spēku. Tas taču šo sportu padara ļoti subjektīvu. Kā tu vari izvērtēt, vai sitiens ir izdarīts no visa spēka?

Olimpiskais karatē ir ļoti subjektīvs sporta veids. Tur nevar uzvarēt ar nokautu. Uzvarēt var tikai pēc punktiem. Un runa ir arī par tiesāšanu. Bieži vien tiesnesim šķiet, ka nav izpildīts kāds kritērijs un tev neieskaita kādu punktu. Tas ir ļoti, ļoti subjektīvs sports, kurā var iedot punktus, neiedot vai arī noņemt.

Kas nokautē, ja tu nokautē pretinieku? Citreiz jau nevajag nemaz tik stipri trāpīt...

Tad cīkstonim tiek piešķirta diskvalifikācija un uzvar tas, kurš tika nokautēts. Tā ir tāda ļoti neloģiska situācija...

3

Cīņas sportā tu uzvari ar to, ka tiec nokautēts. Diezgan absurdi...

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi karatisti man raksta un prasa, kā iekļūt "Karate Combat". Viņiem patīk tādi noteikumi. Bērniem un jauniešiem šie olimpiskā karatē noteikumi ir ļoti labi, bet skatītājiem ir grūti saprast olimpisko karatē. 

"Karate Combat" noteikumi ir faniem draudzīgāki, jo tie ir vienkāršāki. Es pats atceros, kad vēl nemācēju džiudžitsu, man cīņa parterī šķita nesaprotama, jo tu nezini, kā tās lietas tur darās. Ir grūti saprast. Bet skatoties sitienus stājā, viss ir ļoti skaidrs. Cilvēki cīņas sportu skatās, gaidot nokautus. Tas tā ir bijis izsenis.

Gladiatoru cīņas, ja tā var teikt.

Lielos vilcienos, jā!

Labi, teikšu tev paldies par sarunu un novēlēšu veiksmi gaidāmajā cīņā!

Paldies!