"Mani nebūs iespējams pārliecināt, tikai piespiest." Latvijas iedzīvotāji skaidro, kāpēc nevēlas potēties pret Covid-19 (89)

Pirmais vīrietis, ar kuru sazinājās "Panorāma", ir Jānis, kurš ir jūrnieks. Jaunietis piekopj aktīvu dzīvesveidu, daudz ceļo. Sākoties pandēmijai, ievēroja visus valdības noteiktos ierobežojumus, bet, kad parādījās iespēja vakcinēties – to neizmantoja, jo nejutās apdraudēts. Turklāt bija arī šaubas par vakcīnu efektivitāti.

"Vienkārši izlēmu nogaidīt, jo tās vakcīnas vēl... tur ir daudz šaubu par viņām. Par viņu efektivitāti. Tagad tas jaunais paveids..." prāto Jānis.

Taču viņš arvien vairāk sāka izjust grūtības, piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Daudzi pasākumi nav pieejami, ir bieži jākārto Covid-19 testi. Pēc sarunas ar attālu radinieku ārstu, vīrietis pārdomāja.

"Viņš man paskaidroja, ka tomēr labāk ir vakcinēties. Man pret šo cilvēku ir liela cieņa. Es uzklausīju, ko viņš teica, un nodomāju: "Lai iet! Es to izdarīšu". Un gribējās jau arī mazliet vairāk pie normālas dzīves atgriezties.

"Un tā arī ir, ka pēc vakcinācijas ir vieglāk. Es vēlos, lai pie mums visi ātrāk tiktu ar to galā, tāpēc es to darīju. To, ko man ieteica valdība. Principā, ko tagad rekomendē visā pasaulē. Vienkārši gribas atgriezties ātrāk pie normālas dzīves," atzīst Jānis.

Otru vīrieti, ko intervē "Panorāma" sauc Vasīlijs, kurš ir krietni uzstājīgāks pret vakcinēšanos. Gandrīz desmit gadus viņš nostrādājis par ētera inženieri televīzijā, tagad ir tālbraucējs. Pēc viņa domām, ar dabisko imunitāti vajadzētu pietikt, lai pasargātu viņu no Covid-19. Vasīlijam nepatīk, ka valdība uzspiežot vakcināciju.

"Tas viss izskatās tā, it kā jums ir tiesības izvēlēties. Ka tas ir jūsu brīvprātīgs lēmums. Bet īstenībā šo tiesību izvēlēties nav. Kas notiek tagad? Mēs tevi atlaidīsim! Tas ir tavs lēmums, bet, ja tu nevakcinēsies, vari vairs nenākt uz darbu. Tas vienkārši ir karš," uzskata Vasīlijs.

Atbildot uz "Panorāmas" jautājumu, vai būtu kaut kas, kas viņu varētu pārliecināt vakcinēties pret Covid-19, Vasīlijs izsakās bargi.

"Mani nebūs iespējams pārliecināt, mani varēs tikai piespiest. Vienkārši piespiest. Vai nu potējies, vai nu, es nezinu, mēs tevi nošausim. Un arī tādā gadījumā es drīzāk izvēlētos, lai mani nošauj. Tāpēc, ka tā ir principa un goda lieta," uzsver Vasīlijs.

Līdzīgi iemesli nevakcinēties ir sabiedriskās iniciatīvas "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" autoram Artūram Ikvildam.

Ikvilds uzskata, ka sakārtojot uzturu, iespējams uzlabot imunitāti, un vakcīna pret Covid-19 līdz ar to neesot nepieciešama.

"Mani pārliecinātu tas, ja šī vakcīna būtu tiešām efektīva, paši cilvēki to varētu saprast.

Skaidrs, ka šīs labvēlīgās zāles cilvēki paši lietotu, viņi nebūtu jāpiespiež un jāmēģina dažādos veidos diskriminēt vai iebiedēt, lai viņi būtu spiesti vakcinēties."

Vakcinācija Latvijā

Tieši pirms nedēļas NVD rīcībā esošie dati liecināja, ka līdz 21.jūlijam ieskaitot vakcinācijas pret Covid-19 kursu noslēguši 34,49% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Savukārt ceturtdienas rītā pieejamie NVD dati liecina, ka līdz 28. jūlijam ieskaitot vakcinācijas pret Covid-19 kursu noslēguši 35,74% Latvijas iedzīvotāju. Aprēķini izdarīti, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par Latvijas iedzīvotāju provizorisko kopskaitu šā gada aprīļa sākumā.

Kopumā gan redzams, ka vakcinācijas pret Covid-19 temps joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.

Līdz 29. jūlijam Latvijā kopumā veiktas 1 334 952 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmis 660 351 cilvēks, bet vakcinācijas procesu noslēdzis 674 601 cilvēks.

Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši CSP datiem, Latvijā 2021. gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 34,98% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 35,74% iedzīvotāju.

Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.

Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un J&J jeb "Janssen".

Pagājušā gada 28. decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas.

Šā gada 3. aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17. maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

Plašāk skaties "Panorāma" sižetā: