"Mēs esam tādi paši cilvēki kā tu..." Saruna ar olimpisko čempionu Edgaru Krūmiņu par Olimpiādi, traumu un apstākļiem Tokijā
Kas laukumā, tas uz mēles podkāsta epizode #28

Portāla "Apollo.lv" podkāsta "Kas laukumā, tas uz mēles" jaunākajā epizodē uz sarunu aicinājām Latvijas 3x3 basketbolistu un olimpisko čempionu, lai aprunātos par aizvadīto Olimpiādi, apstākļiem tajā, gūto savainojumu un citiem tematiem.

Podkāsta ievadā aprunājāmies par Edgara gūto savainojumu olimpisko spēļu noslēdzošajā mačā, precizējot traumas nopietnumu un periodu, ko nāksies izlaist. Tāpat apspriedām, kas būtu noticis, ja savainojums būtu nācis, piemēram, pirmajā nevis pēdējā mačā. Mūsu olimpiskais čempions arī pastāstīja par 3x3 komandas tuvākā laika plāniem.

Turpinājumā Edgars pastāstīja par noieto ceļu līdz 3x3 basketbolam, atzīstot, ka 30 gadu vecumā jau bijis ļoti tuvu karjeras noslēgšanai.

"Man bija tieši 30 gadi un es teicu, ka viss, es karjeru beidzu, jo basketbols ir tāds sporta veids, ar kuru nodarbojoties, tu neko nevari ieplānot. Tev grafikā var būt brīvdiena, bet treneris pasaka, ka jānāk uz treniņu," pārdomas par profesionālās karjeras noslēgšanu atcerējās Krūmiņš.

Podkāsta turpinājumā aprunājāmies par apstākļiem olimpiskajā ciematā, dienas grafiku un sajūtām pēc izcīnītā zelta. Galu galā, Edgars Točs, kurš 3x3 basketbolistiem dzīvoja kaimiņos, pēc viena no mačiem atzina, ka vispār neesot varējis just, ka blakus istabā dzīvotu sportisti, kuri tik tikko izcīnījuši olimpisko zeltu. Basketbolists atzina, ka puiši pēc zelta izcīnīšanas centušies cienīt arī apkārt dzīvojošos latviešu sportistus.

"Nedaudz jau pasvinējām, bet mēs arī bijām saudzīgi pret pārējiem sportistiem, jo mums bija pirmie starti, bet visiem pārējiem bija pēc mums. Nevēlējāmies traucēt viņiem to miegu," sacīja basketbolists.

Tāpat viņš arī sniedza nelielu ieskatu par ikdienišķiem jautājumiem, dzīvojot olimpiskajā ciematā. Izrādās, ka puiši savus spēļu formas tērpus mazgājuši paši, jo atdodot tos veļas mazgātavā, pie krekliem atpakaļ varēja tikt vien pēc 24 stundām. Ņemot vērā, ka 3x3 basketbolistiem pa diviem mačiem bija jāaizvada katru dienu, tā nebija opcija... 

3

Arī tā sauktās ledus vannas puišiem bieži vien nācies taisīt pašiem, jo vieta, kur tās varēja izmantot, pēc vēlajiem mačiem jau bijusi slēgta, līdz ar to pašu spēkiem nācies sameklēt ledu, ko izmantot.

Pats basketbolists gan tajā nesaskatīja neko sliktu, norādot, ka tieši tāpēc, iespējams, vēl nav apjautis, kāda apmēra panākumu viņam kopā ar komandas biedriem izdevies izcīnīt: "Tas viss pie lietas piederas. Mēs esam tādi paši cilvēki kā tu. Ja tev nav variantu, vai tad tu nemazgāsi un iesi strīdēties?"

"Tāpēc varbūt tu pat labāk saproti, ko mēs esam izcīnījuši. Jo mums vēl ir sajūta, ka esam aptuveni pasaules tūri novinnējuši," piebilda basketbolists. 

3

Tuvojoties nobeigumam, aprunājāmies par "soda mēriem", kas tika piespriesti dažādu brīvā laika aktivitāšu. Edgars atminējās, ka pēc viena zaudējuma šautriņu mačā viņam ar saviem konkrētās spēles partneriem zaudējuma dēļ nācies tēlot rukšķošus sivēnus.

Podkāsta pašā izskaņā nedaudz aprunājāmies arī par tālākiem nākotnes plāniem.