"Maksā sodus, lai brauktu ātrāk!" Uz autoceļiem netrūkst šoferi, kuri fotoradaru posmos pārkāpj ātruma ierobežojumus

Stacionārais fotoradars uz Ventspils šosejas pie Varkaļu kanāla. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Aizvadītā nedēļa izvērtās ļoti traģiska uz Latvijas ceļiem, jo dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Satiksmes negadījumos bija iesaistīti visdažādākie transportlīdzekļi - no velosipēda līdz traktoram. 

Vai policijai ir idejas, kā situāciju uz Latvijas ceļiem uzlabot, lai šādas traģēdijas novērstu? Sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "Rīta panorāma" Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis sāka ar ieskatu statistikā, kas rāda, ka jūlijs un augusts, arī septembris tradicionāli ir mēneši ar visvairāk bojāgājušajiem uz ceļiem. Ja gads sākās uz pozitīvas nots, tad no aprīļa situācija sāka pasliktināties un no jūlija pasliktinājās vēl vairāk.

Runājot par galvenajiem iemesliem, Jančevskis norādīja, ka jūlijs, augusts ir aktīvās atpūtas mēneši, kad daudzviet notiek pilsētas svētki, daudz cilvēku dodas uz citiem reģioniem.

Arī moto un velosezona rit pilnā sparā, tādēļ risku uz ceļiem ir krietni vairāk. Galvenie avāriju cēloņi savukārt ir ātruma pārsniegšana un neuzmanība. Traģiskākie pēdējā laika negadījumi, kad notikušas frontālas sadursmes, pēc Jančevska teiktā saistīti tieši ar šo faktoru.

Uzmanības deficītu konstatēt un fiksēt ir grūti, tas ir pašu autobraucēju ziņā - gādāt par savu un savu pasažieru drošību, maksimāli koncentrējoties notiekošajam aiz mašīnas loga.

Tas, ko policija var darīt, ir vismaz kontrolēt ātrumu, un tas arī tiek darīts. Piemēram, fotoradaru sodos vien 2021. gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti aptuveni pieci miljoni eiro, un tas liecina, ka cilvēki ir gatavi maksāt.

Rezultāts varētu būt sodu apmēra celšana. Jančevskis sacīja: "Iespējams. Tas ir varbūt nākotnes jautājums."

Tas gan nenozīmē, ka pārkāpumi tiktu izskausti pavisam, jo jau tagad novērojams, ka virkne vadītāju fotoradaru posmos brauc ātrā nekā atļauts un maksā sodus.

Pēc Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka teiktā šie vadītāji fotoradarus faktiski "izmanto kā maksas pakalpojumu, lai pārvietotos ātrāk konkrētajā ceļa posmā". Viens no risinājumiem tādas attieksmes mainīšanai būtu vidējā ātruma kontroles ierīces, kuras šobrīd paredzēts uzstādīt 16 valsts autoceļu posmos.