Diskriminācijas risks un datu aizsardzība. Kā vērtēt digitālo Covid-19 sertifikātu un privilēģiju piešķiršanu vakcinētajiem? (28)

Digitālais Covid-19 sertifikāts ir apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, veikusi Covid-19 analīzes vai arī ir izslimojusi Covid-19, taču vairāki zinātnieku pētījumi norāda, ka sertifikāta mērķis EK regulā nav skaidri definēts.

Atsaucoties uz Starptautiskās juristu komisijas Nīderlandes nodaļu, šāds lēmums ir problemātisks, jo regula var izraisīt plašu pamattiesību ierobežojumu. Starptautiskās juristu komisijas Nīderlandes nodaļa skaidro, ka ES ir izveidojusi digitālo Covid-19 sertifikātu sistēmu, taču tikai daļēji regulē sertifikātu izmantošanu.

EK regulā noteikts, ka dalībvalstis var noteikt izmantot digitālos sertifikātus ne tikai robežkontrolei, bet arī daudzās citās jomās. Vairākos pētījumos secināts, ka

sertifikātu izmantošana var ierobežot pārvietošanās brīvību, tiesības netikt diskriminētam, tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību un tiesības uz personas integritāti.

Lai šis mērķis būtu likumīgs, ES būtu jāprecizē, vai mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība vai tūrisma veicināšana.

Debates par digitālo Covid-19 sertifikātu ir atspoguļojušas gan tās stiprās, gan vājās puses. Kā pozitīvie aspekti tiek uzsvērti ekonomiskās krīzes pārvarēšana un ceļošanas atvieglošana. Negatīvais aspekts, kas tiek uzsvērts, ir diskriminācijas risks.

Piemēram, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte jau sākotnēji atzina sertifikātu iespējamo pozitīvo ietekmi, jo tie vakcinētos iedzīvotājus atbrīvotu no karantīnas ierobežojumiem, taču viņa minēja, ka pastāv diskriminācijas un sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas riski.

Ņemot vērā pozitīvos un negatīvos aspektus, vairāki pētījumi norāda, ka digitālais Covid-19 sertifikāts galvenokārt rada trīs galvenās cilvēktiesību problēmas - 1) viedokļu konfliktu par datu aizsardzību, 2) jautājumu par privātumu un 3) tiesības uz nediskrimināciju.

Diskriminācija pret nevakcinētajiem ir komplicēta problēma

Termins "diskriminācija" tiek skaidrots kā indivīda vai indivīdu grupas tiesību ierobežošana, balstoties uz rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citu pazīmju dēļ.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pants nosaka, ka tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

Tiesiskās informācijas platforma "LV portāls" par Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un to saistību ar terminu "diskriminācija" uzsver, ka, 

lai konstatētu diskrimināciju, pirmkārt, ir nepieciešams konstatēt kādu no aizliegtām pazīmēm, kas ir atšķirīgas attieksmes pamatā.

Gadījumā, ja pamata aizliegumam nav, bet pastāv nepamatota atšķirīga attieksme, tad tas varētu būt vienlīdzības principa pārkāpums.

Otrkārt, par diskrimināciju ir uzskatāma tikai nepamatota atšķirīga attieksme jeb tāda attieksme, kurai nav objektīva un saprātīga pamatojuma. Savukārt, ja atšķirīga attieksme ir objektīvi pamatota, tad to nevarēs saukt par diskrimināciju. Gadījumos, ja atšķirīga attieksme balstās tieši uz kādu no pazīmēm, pamatojumu tai var rast tikai izņēmuma gadījumos.

Kā portālam norādīja Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis, vakcinēšanas gadījumā būtu pareizāk runāt par tiesiskās vienlīdzības principu, jo vakcinētas un nevakcinētas personas neatšķiras pēc ārējas pazīmes, bet pēc valsts varas izpratnes par personas sociālajām funkcijām un sabiedrības interesēm.

Dažus mēnešus pirms digitālā zaļā sertifikāta ieviešanas tika ziņots, ka zaļā sertifikāta ieviešanas gadījumā pasaulē, kur vairāk nekā miljards cilvēku nespēj pierādīt savu identitāti, jo viņiem trūkst pasu, dzimšanas apliecību, autovadītāja apliecību vai identifikācijas karšu, palielinātos nevienlīdzība cilvēku starpā. Tāpat bija bažas arī par privātumu un datu koplietošanu.

Neilgi pēc šī lēmuma paziņošanas arī vairākām amatpersonām un starptautiskajām organizācijām bija bažas par diskriminācijas risku. Tiesībsargs Juris Jansons pirms lēmuma uzsvēra: 

"Tas diskriminācijas risks būs attiecībā pret nepotētajiem. Tātad viņiem ir jāuzrāda visu laiku tests. Lai gan potētie cilvēki tāpat, viņi ir pasargājuši sevi, bet viņi var būt šī vīrusa nēsātāji."

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš attiecībā par šo lēmumu pauda bažas. "Patlaban Eiropas Savienības līmenī tiek diskutēts par to, kā nediskriminēt personas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas nevakcinēties pret Covid-19," viņš sacīja. Tāpat kā tiesībsargs, Kariņš pauda pārliecību, ka šajā jautājumā ir jāizvairās no diskriminācijas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uz jautājumu, kā tiks nodrošināts, ka nevakcinētie cilvēki netiek diskriminēti, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties, atbildēja: "Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā tiek ievērotas brīvas pārvietošanās tiesības un netiek diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, Komisija ierosina izveidot ne tikai savstarpēji izmantojamu vakcinācijas sertifikātu, bet arī Covid-19 testēšanas sertifikātus un sertifikātus personām, kuras ir pārslimojušas Covid-19."

Lai arī Eiropas Komisijas ierosinājums ir ieviests, sabiedrībā turpinās diskusijas par nevakcinēto cilvēku diskrimināciju, ierobežojot brīvas tiesības pārvietoties. Eiropas Parlamenta deputāts, politologs un Latvijas Universitātes profesors Ivars Ijabs intervijā portālam "Apollo.lv" skaidroja: "Termins "diskriminācija" tiek attiecināts uz obligāto vakcināciju. Sertifikāts ir tikai instruments, ar kura palīdzību tiek pārbaudīts cilvēku vakcinācijas statuss.

Video: Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu un politologu Ivaru Ijabu

Diskriminācija ir tādās situācijās, kad cilvēki tiek dalīti dažādās grupās atkarībā no viņu vakcinācijas statusa. Sertifikāts ir tikai apliecinājums, taču pastāv vesela virkne ar riskiem.

Piemēram, arī Latvijā ir pasākumi, kuros cilvēkus bez sertifikātiem neielaiž. Tā ir diezgan komplicēta problēma. Tas ir jautājums par vakcinēšanās pienākumu. No vienas puses cilvēkiem ir individuālas tiesības lemt par savu ķermeni un veselību. Tās tiesības neviens nevienā mirklī nav atcēlis.

Cits jautājums ir par to, ka cilvēktiesības reizēm var tikt ierobežotas sabiedriskā labuma vārdā. Aicinājums vakcinēties noteiktām iedzīvotāju grupām obligātā kārtā ir lielā mērā pamatots, cik pasargā pārējos cilvēkus no saslimšanas un nāves. Tas ir viens no valsts pamatpienākumiem – aizsargāt savus pilsoņus."

Tiesības uz privātumu un datu aizsardzību tiek ievērotas

Cilvēktiesības aizsargā arī cilvēku privātumu. Jebkāda darbība ar cilvēku datiem ir iejaukšanās cilvēktiesībās - tiesībās uz privāto dzīvi. Tomēr šāda iejaukšanās ne vienmēr uzskatāma par šo tiesību pārkāpumu.

Akadēmiķi un pētnieki norāda, ka valstis jau iepriekš ir apkopojušas lielu datu apjomu par iedzīvotāju veselības stāvokli, arī attiecībā uz vakcināciju, turklāt vakcinācijas sertifikāti ir kvalitatīvi izveidoti. Tomēr iepriekš šādi dokumenti ir bijuši papīra formātā un tajos iekļautie dati nav sadalīti starp dažādām valstīm.

Kā norādīts digitālajā Covid-19 sertifikāta tīmekļvietnē,

"pirms personas datu apstrādes veikšanas, mēs izvērtējam datu apstrādes darbības likumību. Apstrādājam fizisko personu datus uz oficiālo pilnvaru un tai attiecināmu juridisku pienākumu pamata".

Vietnes privātuma politikas mērķis ir, ievērojot personas datu apstrādes principus, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, sniegt informāciju par to, kādiem nolūkiem tiek iegūti personas dati, datu apstrādes termiņu, personas datu aizsardzību, kā arī informēt par personas tiesībām un pienākumiem.

Cilvēktiesības ietver arī datu aizsardzību. Digitālo Covid-19 sertifikātu dēļ aktuāli kļuva arī jautājumi par to, kas ir datu apstrādātāji, kāds ir datu apstrādes juridiskais pamats, cik ilgi dati var tikt uzglabāti, kā tiek ievēroti nepieciešamības un proporcionalitātes principi.

Atsaucoties uz šiem jautājumiem, datu valsts inspekcija ir norādījusi, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem.

Video: Intervija ar Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāju Martu Rībeli

Šajā regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: personas piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Atsaucoties uz šiem tiesiskajiem pamatiem, tika izveidots digitālais Covid-19 sertifikāts. 

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu ievērošanai sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai. Šis pamatojums tiek izmantots Covid-19 ierobežojumu pieņemšanā.

Kā vērtēt privilēģiju piešķiršanu pret Covid-19 vakcinētajiem?

Privilēģija ir īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem. Azartspēļu un izložu likums nosaka, ka azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi. Savukārt loterija definēta kā laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.

Vakcinācijas loterijas likumā, kuru izstrādāja Ministru kabinets, tiek uzsvērts, ka Vakcinācijas loterija nav uzskatāma ne par azartspēli, ne izlozi . Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma  izpratnē, nedz par čeku loteriju Čeku loterijas likuma izpratnē.

Arī šāds likumprojekts izraisījis plašu viedokļu dažādību sabiedrībā. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrība kategoriski iestājās pret šādas loterija organizēšanu, paužot, ka "šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle." 

Pasaules veselības organizācijas (PVO), kuras mērķis ir veicināt, lai cilvēki sasniegtu iespējami augstāku veselības līmeni, savā mājaslapā norāda, ka azartspēles tiek uzskatītas par atkarību izraisošu uzvedību, kas nerada būtiskas sekas veselībai, taču norāda, ka to radītais kaitējums ir ievērojams.

PVO Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs šī gada aprīlī norādīja, ka PVO pašlaik neatbalsta ieceri sasaistīt vakcinācijas faktu ar kādiem konkrētiem pasākumiem attiecībā uz drošības pasākumiem un ceļošanu.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šī nostāja var mainīties, līdzko būs pārliecinoši dati, ka vakcinācija pret Covid-19 ne vien samazina inficēšanās un smagas slimības gaitas risku, bet arī būtiski kavē vīrusa pārnesi no viena cilvēka uz otru.

Tiesībsargs Juris Jansons aicināja Ministru kabinetu neatbalstīt loterija ieviešanu, jo loterija pārkāptu tiesiskuma un ētiskuma robežas. Tiesībsargs par loterijas organizēšanu viesa skaidrību: "Satversme noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šī norma ietver divas fundamentālas cilvēktiesību komponentes: vienlīdzību (likuma piemērošana bez jebkādām privilēģijām) un nediskrimināciju (novērš iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, veselības stāvokli, tiktu ierobežotas personas pamattiesības).

Ņemot vērā minēto un izvērtējot Veselības ministrijas ierosinātos vakcinācijas pret Covid-19 iedrošināšanas pasākumus kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām, secināms, ka par pamatotu, attaisnojamu un taisnīgu ir atzīstams priekšlikums izsniegt darbnespējas lapu B, ja vakcinācijas blakņu dēļ personai ir radusies pārejoša darbnespēja.

Savukārt pārējie pasākumi, kas piešķir privilēģijas un bonusus nodarbinātības jomā un preču un pakalpojumu iegādes jomā, balsoties uz personas veselības stāvokli, ir atzīstami par sabiedrību šķeļošiem.

Turklāt nevienlīdzīgas attieksmes paredz arī Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas un to principi ir atrunāti arī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības un patērētāju tiesību aizsardzību, proti, jomas, kuras skar Veselības ministrijas ierosinātie priekšlikumi."