Kas notiek aiz "Lidl" slēgtajām durvīm un kāpēc veikali vēl neveras vaļā? (40)

Foto: Lidl
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis portālam "Apollo.lv" pavēstīja, ka veikals vēl nav atvērts darbinieku piesaistes kampaņas un apmācību dēļ, kas šobrīd tuvojas veiksmīgam noslēgumam.

"Mums ir izdevies noslēgt vairākus simtus darba līgumu ar jaunajiem "Lidl" veikalu darbiniekiem, kuriem tagad sāksies pilnībā apmaksāts darba apmācību kurss," sacīja Rudzītis.

"Lidl" pārstāvis norādīja, ka veikala darbinieki iziet speciāli vienotu teorētisko un praktisko apmācību programmu, kas ir gana intensīva, par kuru saņem atbilstošu atalgojumu: ""Lidl" veikalu darbiniekiem tiek maksāta vidēji augstākā stundas atalgojuma likme nozarē, kā arī visiem darbiniekiem pēc trīs nostrādātiem mēnešiem tiek nodrošināta veselības apdrošināšana. Darbiniekiem alga tiek pilnībā maksāta no pirmās darba dienas pirmās minūtes."

Teorētiskā un praktiskā apmācību programma ir balstīta pēc principa "visi dara visu", tādēļ darbiniekiem ir jāapgūst ļoti dažādas prasmes.

"Viņi mācās cept maizīti, strādāt kasē, izvietot produktus atbilstoši planogrammām, un apgūst vēl daudz prasmju, kas ir daļa no veikala ikdienas darba. Pandēmijas doto laiku produktīvi izmantojam, lai darba specifiku apgūtu līdz vissīkākajai detaļai. Jo ilgāk darbinieki tiek apmācīti, jo labāk viņi pārzina darba procesus, sniedzot lielisku servisu klientiem, kā arī savā starpā saliedējoties un veidojot stipru un profesionālu komandu," vēstīja Ingars Rudzītis.

Foto: Lidl

Pašlaik ekspluatācijā uzņēmums nodevis 15 veikalu ēkas, kas atrodas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Tukumā, Ventspilī, Jēkabpilī, Ogrē.

Uz jautājumu par to, kad veikals tiks atvērts, uzņēmuma pārstāvis atbildi nesniedza.

Pēc viņa teiktā, pašlaik "Lidl" loģistikas centrā strādā vairāk nekā 200 cilvēki un arī birojā strādājošo skaits pārsniedz 200. Savukārt veikalu darbinieku komandas vēl tiek komplektētas.

"Lidl" ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs ar vairāk nekā 10 500 veikaliem. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali strādā tikai Lietuvā.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vai "Lidl Latvija" preces atbildīs Rietumeiropas tirgus kvalitātei?

Visai bieži izskan apgalvojums, ka Austrumeiropas tirgum ražotās produkcijas kvalitāte un citreiz pat produkta sastāvs atšķiras no Rietumeiropas tirgus. Ko atradīsim jaunā mazumtirgotāja "Lidl Latvija" plauktos, aizvadītajā gadā centās noskaidrot TVNET krievu valodas versijas redakcija.

Pirms dažiem gadiem Eiropas varas augstākajos ešelonos tika izvirzīts jautājums par "pārtikas aparteīdu". Proti - Austrumeiropas valstu pārstāvji bija sašutuši, ka to pašu produktu, kas tiek piegādāti Rietumu un Austrumu tirgiem, sastāvs ir atšķirīgs. Veiktie pētījumi to ir apstiprinājuši. Un tagad pilnā sparā rit normatīvo aktu izstrāde, kas paredzēti, lai atrisinātu "dubultstandartu" jautājumu.

Foto: SariMe/Shutterstock.com

"Lidl Latvija" korporatīvās komunikācijas nodaļas vadītāja Dana Hasana sarunā ar portālu norādīja, ka "Lidl kvalitātes standarti ir pat stingrāki nekā tie, ko prasa Eiropas un vietējie tiesību akti".

"Mēs esam ļoti atbildīgi par savu produktu kvalitāti un to sastāvu. Pirms produkta nokļūšanas veikalu plauktos tiem tiek veikta papildu kvalitātes kontrole neatkarīgās laboratorijās, kā arī tiek revidēts ražotājs.

Īpašu uzmanību pievēršam dārzeņu un augļu svaiguma kontrolei: tos katru dienu piegādā veikaliem, tāpēc mēs noteikti strādāsim ar vietējiem piegādātājiem. kas atbildīs mūsu standartiem," norādīja Hasana.

Populārais mazumtirgotājs "Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali ir tikai Lietuvā, bet drīz tie durvis vērs arī Latvijā.

Vai "Lidl Latvija" produkcija būs tikpat lēta kā citur?

Mazumtirgotāja "Lidl" preces pārsvarā tiek piegādātas no visas Eiropas un galvenokārt iepirktas no ražotājiem, kas spēj piegādāt preci lielos apjomos, tāpēc cenas ir zemākas, aizvadītajā gadā Latvijas Radio 4 pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.

"Šis nosacīti ir atlaižu veikals, kur sortimentā esošajām precēm jau sākotnēji ir zemākas cenas. Es nedomāju, ka tā tas būs ar visām precēm Latvijas "Lidl" veikalos," norāda Danusēvičs. "Tie būs noteikti produkti vai produktu grupas, kas ir interesanti klientiem. Bet pie tā strādā arī citas ķēdes."

Foto: Hamik/Shutterstock.com

"Vietējie tirgotāji var cerēt uz dažiem papildu piegādes kanāliem no uzņēmumiem, kuri atraduši iespēju ietaupīt naudu un samazināt preču cenu. Es nedomāju, ka mūsu tirgotājiem ir plašs cenu piedāvājums no ražotājiem, " uzsver Danusēvičs.

Kā preces nokļūst "Lidl" veikalu plauktos?

Mazumtirgotāja "Lidl" preces pārsvarā tiek piegādātas no visas Eiropas un galvenokārt iepirktas no ražotājiem, kas spēj piegādāt preci lielos apjomos, tāpēc to cenas ir zemākas. Taču, kā nokļūt vācu giganta "Lidl" plauktos ar savu ražojumu, skaidroja portāla TVNET krievu valodas redakcija.

Problēma ir tā, ka "Lidl" īpašnieki pieprasa no uzņēmumiem virkni sertifikātu, bet to vietējām kompānijām vienkārši nav.

Piemēram, pēc "Lidl" standartiem piegādātājiem ir jābūt "Global G.A.P." sertifikātam. Lai to iegūtu, lauksaimniekiem, kas audzē augļus, dārzeņus un ogas, putnus vai lopus, nepieciešams izmantot tādas tehnoloģijas, kas ir draudzīgas apkārtējai videi, minimāli lietojot ķimikālijas, kā arī efektīvi jāizmanto dabas resursi.

Turklāt pastiprināta uzmanība tiek pievērsta rūpēm par darbiniekiem un higiēnai. Piemēram, lai uz augļu vai ogu virsmas nebūtu dažādas baktērijas, piemēram, salmonellas, to liešanai un mēslošanai jāizmanto noteiktas kvalitātes ūdens. Respektīvi - piesārņots ūdens ar augstu mikrobu koncentrāciju ir aizliegts.

Foto: By Aleksandr Rybalko

Savukārt laukā, kur strādā lauksaimnieki, ir jābūt uzstādītai tualetei, kā arī ir jābūt nodrošinātai iespējai mazgāt un noslaucīt rokas pirms ķeršanās pie darba. Lauksaimniecībā strādājošajiem, kas novāc ražu, ir jābūt veseliem. Viens cilvēks, kurš cieš no infekcijas slimības, var radīt ļoti milzīgas problēmas.

Piemēram, pagājušajā gadā saldēto ogu tirgū izcēlās Eiropas mēroga skandāls - itāļu ražotāja ogu maisījumos, ko pārdod veikalu tīklā "Coop", tika atklāts A hepatīta vīruss. Noskaidrojās, ka izejvielas iepirktas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā.

Latvijā gan ir vairāki uzņēmumi, kam ir "Global G.A.P." sertifikāts. Šo uzņēmumu vidū ir SIA "Dimdiņi" (skābēti kāposti, kā arī citi dārzeņi), SIA "Ulbroka" (cūku audzētava), SIA "Very Berry" (sulas, sīrupi un ogas), SIA "Arosa R" (ogas), bet konsultāciju uzņēmumi vada seminārus, stāstot tirgus dalībniekiem, kas jāizdara, lai kļūtu par kvalitātes zīmes ieguvējiem, tādējādi iegūstot atļauju nokļūt Eiropas tirgū.

Lietuvā pēc "Lidl" ienākšanas tirgū dažu gadu laikā pēc "Global G.A.P." standartiem ir sākušas strādāt 23 kompānijas. Līdz tam šīs skaits bijis uz vienas rokas pirkstiem parādāms.

"Mēs vienmēr esam atvērti sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, un tas ir viens no galvenajiem principiem, pie kā "Lidl" pieturēsies, strādājot Latvijā. Šāda pieeja ļauj mums samazināt ceļu, ko produktam jāveic no ražotāja līdz patērētājam, garantējot tā svaigumu un mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi," portālam komentēja "Lidl" pārstāve Dana Hasana.

Viņa piebilda, ka patērētāju izvēlē ir viens kritērijs - atbilstība "Lidl" ražošanas procesa un produkcijas kvalitātes prasībām.

"Ir vairāki piemēri, kad produkts, kas ražots vienā no vietējiem tirgiem, nokļūst mūsu starptautiskajā sortimentā, un tādējādi nonāk jaunos eksporta tirgos. Jā, mēs uzstādām ļoti augstas prasības attiecībā uz kvalitāti un pieprasām no mūsu piegādātājiem starptautiski atzītus sertifikātus. Jaunu prasību ieviešanas un sertifikācijas process, protams, aizņems kādu laiku, taču rezultātā no tā ieguvēji būs visi," sacīja Hasana.

Komentāri (40)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu