Šobrīd Konkurences padome (KP) pēta, vai arī ceļu būves jomā nepastāv aizliegtas vienošanās, raidījumā "1:1" paziņoja padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Konkurences padome pēta, vai ceļu būvēs jomā nepastāv aizliegtas vienošanās
Šī vakara raidījums #1pret1, kurā @gundarsreders sarunājās ar @KPgovLV priekšsēdētāju Juri Gaiķi, pieejama mūsu raidierakstu kanālos.
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 31, 2021
🔊 https://t.co/lVD0N9Fw2s pic.twitter.com/ekLDMwIysD
Raidījuma vadītājs Gundars Rēders norādīja, ka viena daļa personu uzvārdu, kas figurē būvnieku karteļa lietā, nodarbojas arī ar ceļu būvi, kas arīdzan ir liels tirgus, kur tiek saņemti apjomīgi valsts un pašvaldību iepirkumi.
Vaicāts, vai KP ir pastiprināti pievērsusies tam, kā tiek organizēti iepirkumi ceļu būvē, Gaiķis norādīja: "Jāsaka, ka jā. Mēs vērtējam visus iesniegtos pieteikumus. Un ne tikai ceļu būvē, bet arī lielākajās nozarēs, kas varētu būt ar lielāko ieguldījumu (..) Mēs šobrīd vērtējam dažādus pierādījumus, kas mums ir, lai noteiktu - ir vai nav zināmas sakritības arī ceļu būves jomā."
TVNET jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.
"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane atzina, ka bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams.
"Kartelī ir jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem, ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama," teica Feldmane.
Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr tā ir bijusi ļaunprātība no pasūtītāju puses. Bieži vien tā ir bijusi nezināšana, vai arī labticīga konkurences sašaurināšana, aizstāvot savas pasūtītāja intereses.
Feldmane uzsvēra, ka nepieciešams rīcības plāns Publisko iepirkumu likuma pilnveidošanai, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.