"Man ir žēl, ka neviens ārsts tā arī nepateica — viņu nedrīkst atstāt vienu." Pāragri mirušā Matīsa Runtuļa mamma atklāj detaļas par dēla pēdējiem dzīves mēnešiem

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Grupa "The Bubble Gum Explotion" (Matīss Runtulis)
Foto: Grupa "The Bubble Gum Explotion" (Matīss Runtulis) Foto: TVNET/Gints Bāliņš

Pirms pusotra gada mūžībā devās elektroniskās mūzikas mākslinieks un producents Matīss Runtulis. Viņa mamma Sanita Tauriņa izdevumam "Ir" atklāja iepriekš nezināmus faktus par pāragri mirušā dēla dzīvi.

Pagājušā gada 7. maijā Viktors Runtulis un Sanita Tauriņa, Matīsa vecāki, "Facebook" dalījās ar ziņu: "Vakardienas rīts mums atnesa nežēlīgu ziņu — mūsu mīļais Matīss ir aizgājis un nekad vairs neatgriezīsies."

Tūkstošiem reižu izsverot pagātni un to, kā varēja būt, Matīsa mamma saka — lejupslīde sākās tad, kad izjuka viņu ģimene.

"Nav noslēpums, ka pirms dažiem gadiem mēs ar Viktoru izšķīrāmies. Šķita — šķiramies draudzīgi, un Matīss nekādā veidā netiek traumēts. Bet laikam jau šajā lietā nav vecuma ierobežojumu. Es lejupslīdi saistu ar atdalīšanos no ģimenes. Es aizgāju pirmā, Viktors pārcēlās pēc kāda laika, un Matīss palika viens." Matīss palika dzīvoklī, kur iepriekš dzīvoja visa Runtuļu ģimene. Sākotnēji viss bija labi — darbs, draugi, ballītes.

"Redzējāmies bieži, bet viņa acis neredzējām katru dienu. Un palaidām garām mirkli, kad viņš iestiga." Kļuva nervozs, vairākas reizes asi izteicās pret mammu, ko nekad iepriekš nebija darījis.

Vēlāk izrādījies, ka šādas izmaiņas Matīsa personībā izraisījušas ballītēs lietotas ķīmiskas vielas, kuras mūsdienās pieejamas gandrīz vieglāk nekā alkohols, turklāt no tām nav ne jūtamas smakas, ne acīmredzama reibuma.

Matīsa draugi atklājuši, ka viņam uzradušies jauni paziņas, kas iepinuši puisi gluži vai tīklā un nav laiduši vaļā.

"Pirmā reize, kad izmaiņas dēlā sajutu kā spērienu pa vēderu, bija tad, kad viņam bija 27 gadi. Viņš sakreņķējās par lietām, kuras parasti viņu neuztrauca, un bez mitas par to runāja. Apstājās tikai tad, kad es viņu nomierināju."

Tajā brīdī vecāki sapratuši — dēlu ne uz brīdi nedrīkst atstāt vienu — un neuzkrītoši sākuši pavadīt ar viņu arvien vairāk laika.

"Visu laiku uzprasījāmies uz brokastīm, uz pusdienām. Sazvanījāmies. Tagad, kad visu simt reižu esmu izanalizējusi, zinu — bija jāņem tā lieta daudzkārt stingrāk. Bet to zinu tikai tagad, kad viss ir noticis…" 

Lai cik daudz sarunu būtu bijis, sevišķi bieži starp tēvu un dēlu, nekas īpaši nemainījās.

Matīss kļuva depresīvs un sāka runāt par kvadrātu, no kura nevar izkļūt. Pats sāka pamanīt, ka parādās novirzes — viņš dzirdēja balsis, sāka likties, ka kāds vajā, un naktīs nebija iespējams gulēt.

Pirms pusotra gada martā Matīss pirmo reizi bija nonācis uz dzīvības un nāves robežas un pats izsaucis ātros.

"Neesmu publiski par to runājusi, bet mūsdienās pastāv ārstniecības iestāde, kuru es pielīdzinātu cietumam. Pirmkārt, mums neviens nepaziņoja, ka dēls ir tur. Otrkārt, ja šajās dzirnavās nokļūst tāds jūtīgs mākslinieks kā Matīss, kas tiek salikts kopā ar heroīna čaļiem un cilvēku, kurš apsūdzēts par slepkavību… Varu pateikt — pēc mēneša intensīvas zāļu lietošanas Matīss iznāca laukā vēl vairāk salauzts. Nodurtu galvu un acīm. Un tās metāla durvis… Tās mums palika slēgtas. Gan tad, kad katru dienu nodevām dēlam paciņu, gan tad, kad Matīsu izrakstīja no slimnīcas, gan tad, kad viņš aizgāja no dzīves. Lai gan gribējām, neviens ar mums pat neparunāja," uzsver Sanita.

Vecāki dēla prombūtnes laikā bija uzfrišinājuši viņa istabu, pielikuši pie sienas glezniņas, atnesuši skaistus augus, bet Matīss to pat neesot pamanījis. Viņš gribējis ātrāk tikt prom no Rīgas. Uz laukiem pie Sanitas māsas, kur pavadījis bērnību kopā ar brālēniem un māsīcām.

"Viņš uzprasījās uz lauku darbiem un pēc divām nedēļām jau bija priecīgāks. Bet tas, kas notika pēc trim nedēļām…

Tāda sajūta, ka tas bija kāds ķīmisks īssavienojums smadzenēs. Un man ir žēl, ka neviens ārsts tā arī nepateica — viņu nedrīkst atstāt vienu.

Man pietiktu, ja dzelzs durvis būtu atvērušās un ārsts būtu pateicis — esiet viņam blakus vai pārvediet uz citu ārstniecības iestādi. To sapratām tikai 6. maija rītā, kad atskanēja māsas telefona zvans. Bet cīnīties ar dzelzs durvīm mēs negribējām," ar rūgtumu saka Sanita.

Portāls "Apollo.lv" jau vēstīja, ka pērnā gada maijā Matīsa Runtuļa vecāki par dēla aiziešanu paziņoja sociālajā vietnē "Facebook": "Mīļie vecāki, sargiet savus bērnus no JAUNĀ ĻAUNĀ. Esiet acīgi, uzstājīgi, ja nepieciešams – metiet toleranci pie malas un lieku reizi pārliecinieties, ka ļaunais Jūs neaptin ap pirkstu. Tas uzglūn un gaida mirkli, kad Jūsu mīļie būs nepasargāti, lai pavedinoši ieripotu, iedūmotu, ielītu un beigās pārņemtu visu."

Šobrīd Matīsa vecāki un draugi ir sagatavojuši izrādi un izstādi "Šī mīlestība nepārdodas", kas ir pirmais projekta DIVI 9 solis pretim virsmērķim – mākslas valodā izgaismot un pievērst uzmanību garīgās veselības un atkarības problemātikai Latvijā, tādejādi kliedējot stigmu, mazinot aizspriedumus un veicinot emocionālo inteliģenci sabiedrībā.

Pilnu interviju ar Matīsa Runtuļa mammu Sanitu Tauriņu lasiet žurnāla "Ir" 2. septembra numurā!

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu