Holivudas filmu industrijai patīk savās filmās iekļaut dzemdību ainas, attēlojot procesu pēc saviem standartiem. Tiesa gan, dzemdības amerikāņu filmās nelīdzinās tam, kas patiesībā notiek dzemdību nodaļās.

"BBC News" atsauc atmiņā kadrus no kinofilmām - atminaties panikas pārņemtās sievietes, kam pēkšņi un visnepiemērotākajā brīdī sāka noiet ūdeņi, atcerieties vīrus, kuriem nav ne mazākās nojausmas, kā uzvesties, un galu galā viņi noģībst no pārdzīvojuma un negaidītā skata tieši dzemdību zālē. Šādus kino kadrus var uzskaitīt bezgalīgi.

Un tad pēkšņi zem akurāti novilkta gultas pārvalka tiek izņemts burvīgs bērns ar jauku sejas izteiksmi, kas veras griestos vai operatora kamerā.

Atsaucoties uz grāmatu "This is Going to Hurt" ("Tas var sāpēt"), kurā britu ārsts Ādams Kejs sīki un smalki apraksta, kas tieši notiek dzemdību zālē un kopā ar trim citiem jomas speciālistiem tiek kliedēti seši mīti par dzemdībām, ko radījusi un iemūžinājusi Holivudas sapņu fabrika.

Bērni nedzimst ar augšupvērstu seju

Lielākoties filmās, atspoguļojot dabiskās dzemdības, vispirms parādās mazuļa galva.

Ekrānā jaundzimušā seja visbiežāk ir vērsta uz augšu - lai mēs to varētu redzēt. Taču reālajā dzīvē tā nav.

Vairāk kā 90% mazuļu dzemdē atrodas ar galvu uz leju, sēžamvieta uz augšu, bet zods piespiests pie krūtīm, kājas un rokas saliektas un piespiestas ķermenim. Šajā gadījumā mazuļa seja ir pagriezta pret mātes muguru un tādējādi kamera nevarēs redzēt mazuli dzimšanas brīdī.

"Šī ir zīdaiņa dabiskā pozīcija dzemdību laikā - ar sejiņu uz leju vai vismaz uz sāniem," stāsta dzemdību speciālists - ginekologs no Barselonas Demians Dekseus.

"Tādā veidā bērns aizņem mazāk vietas un jūtas brīvāk dzemdē," viņš paskaidro.

"Filmās mazuļi bieži piedzimst ar seju, kas vērsta uz augšu, ar atvērtām acīm un pat smaidīgi. Protams, tas ir ļoti neparasti," piebilst ārsts.

1

Turklāt mazuļi nepiedzimst tik tīri, kā tiek attēloti filmās. "Es nezinu, vai tā ir kinematogrāfijas estētika, vai arī tas ir anahronisms," tā mediķis.

Kāpēc anahronisms? Ārsts skaidro, ka agrāk slimnīcās bija ierasts mazgāt bērnu tūlīt pēc dzemdībām un noņemt vernix caseosa (pelēcīgi balta un sabiezējusi viela, kas pārklāj un aizsargā augļa ādu;- red. piez.). Pēc tam bērns jau pilnīgi tīrs tika nodots mātes rokās. Valstīs, kurās ir attīstīta medicīna, tā vairs nenotiek, skaidro dzemdību speciālists. Tāpēc, ka pētījumi ir parādījuši, ka zīdaiņa veselībai šī viela ir svarīga un tai ir vairākas stundas jāsaglabājas uz jaundzimušā ādas.

Kā patiesībā noplūst augļūdens

Augļa urīnpūslis (augļa maisiņš), kas veidojas ap embriju, ir piepildīts ar amnija šķidrumu jeb augļūdeni. Filmās mēs bieži redzam ainas, ka ir pēkšņa šo ūdeņu noiešana, pēc kuras grūtniece gandrīz nekavējoties sāk dzemdēt. Piemērs no seriāla "Sekss un lielpilsēta" – Šarlotei noiet ūdeņi, kad viņa strīdās pie restorāna ieejas. Tūlīt viņa dodas notvert taksometru.

"Tas nav nekas neparasts - pēc tam, kad ūdens sāk noiet, tiešām jāsteidzas pie ārsta uz pārbaudi, lai pārliecinātos, vai augļa ūdens ir nogājis, jo sieviete saprot, ka ir zaudējusi šķidrumu, bet neredz, kas tas ir par šķidrumu," tā ginekologs.

Šī pārbaude ir nepieciešama, jo ne vienmēr ir tik viegli noteikt, vai tas ir amnija šķidrums, vai arī urīns, it īpaši, ja runa ir par dažiem pilieniem vai nelielu mitrumu.

Tomēr augļa urīnpūšļa plīsums parasti nenozīmē, ka dzemdības drīz sāksies vai jau ir sākušās, kā tas bieži notiek filmās. Patiesībā tā ir tikai daļa no procesiem, kas notiek topošās mātes ķermenī.

"Biežāk gadās, ka sieviete jau pēc dažām kontrakcijām saprot, ka sākusi dzemdēt. Tā ir daļa no dabiskās notikumu attīstības dzemdību laikā," stāsta starptautiskās vecmāšu konfederācijas (ICM) pārstāve Enna Jeitsa, kas vairāk kā 40 gadus ir pieņēmusi dzemdības dažādos reģionos visā pasaulē.

"Patiesībā, ja augļa urīnpūslis pārsprāgst krietnu laika posmu pirms bērna dzimšanas, tas varētu radīt komplikācijas," viņa piebilst.

Poza, kurā ieteicams dzemdēt

Vēl viena izplatīta aina kinofilmās - sieviete dzemdību laikā sēž uz augsta galda.

Ir virkne piemēru - sākot ar aktrisi Ketrīnu Heiglu filmā "Pēkšņi stāvoklī" un beidzot ar Dženiferu Anistoni seriālā "Draugi".

Patiešām šī ir ērta pozīcija dzemdībām, bet nav visizplatītākā pasaulē. "Apvienotajā Karalistē un ASV ir ierasts, ka sieviete uz dzemdību galda ir pussēdus ar paceltām kājām," atklāj ginekologs Dekseuss.

"Bet tādās valstīs, kā piemēram, Spānija - visizplatītākā poza dzemdībām ir gulēšana ar atbalstītiem ceļiem, bet kājas nav paceltas."

Šāda poza ir visizplatītākā arī Brazīlijā un šādi ginekologi pārbauda sievietes. Ir arī citas pozas, kurās sievietes dzemdē, bet kuras filmās vai TV redzam reti - stāvot, tupus, sēžot uz soliņa vai guļot uz sāniem.

Turklāt dzemdību poza ir atkarīga no dzemdību stadijas, kurā sieviete atrodas - viņa var mainīt stāvokli dzemdību laikā, lai paātrinātu bērna piedzimšanu.

Jeitsa uzskata, ka dzemdību procesa attēlošana kā Holivudas filmās, rada problēmas reālajā dzīvē. "Sievietēm var būt grūti dzemdēt vienā vai otrā pozā - un kino rada priekšstatu par to, kā tam it kā vajadzētu būt."

Un kā ar pēcdzemdību periodu?

Par pēcdzemdību periodu parasti dēvē laiku pēc bērna piedzimšanas, kas ilgst līdz sešām nedēļām. "Pēcdzemdību periods ir vissvarīgākais, kas filmās tiek aizmirsts," uzsver Dekseuss.

Liela daļa no tā, kas notiek pēcdzemdību periodā, reti tiek parādīts Holivudas filmās.

Pēcdzemdību psihoze: "Es vienmēr baidījos zaudēt veselo saprātu, bet tas notika pēc dēla dzimšanas."

Protams, jūs neredzēsiet arī placentas atdalīšanos vai šuves, kas radušās dzemdību laikā.

"Pēcdzemdību depresija filmās tiek parādīta ļoti virspusēji," stāsta ginekologs par stāvokli, ar kuru saskaras vismaz viena no desmit dzemdējušām sievietēm.

1

Filmās parasti nepiemin, cik grūti var izvērsties bērna zīdīšana, kā bērna piedzimšana var ietekmēt urīnpūšļa un zarnu veselību, kā arī par desmitiem citu ķermeņa izmaiņu, kas sievietei var būt ļoti sarežģītas.

"Tāpat filmās netiek parādīts, cik sievietei grūti ir fiziski atgūties, ja bērniņš pasaulē nācis ar ķeizargrieziena palīdzību," piebilst dakteris.

"Visi šie kino tēli, liek mums domāt, ka dzemdības ir kaut kas vienkāršs, bet patiesībā ne vienmēr dzemdībās viss notiek vienkārši," saka ārsts.

Sirdi plosoši sāpju kliedzieni

Un šeit ir vēl viena klasiska situācija, ko filmu veidotāji izdomājuši dzemdību ainām - sieviete dzemdībās kliedz no sāpēm. "Senāk sievietēm, kas dzemdēja, nebija pieejami anestēzijas līdzekļi," skaidro kubiešu ārste Žozefīne Lopesa.

Jā, tā ir taisnība, ka kontrakcijas ir sāpīgas un kad tās ieielgst, sieviete ir pārgurusi. Tomēr šīs sāpes ne vienmēr liek sievietei kliegt. Lai gan, protams, mums katram ir savs sāpju slieksnis, saka Lopesa.

"Ja tiek izmantota epidurālā anestēzija, tad parasti kliegšana nenotiek."

Jeitsa uzskata, ka filmās bieži attēlota sieviete, kas ir vāja dzemdību laikā. "Sievietes ir stipras. Tā ir sava veida kopīgā iezīme," uzsver vecmāte.

1

"Bieži vien viņas tiek galā ar dzemdībām, kas, protams, ir sāpīgas, bet tās notiek bez kliedzieniem. Jā, dažreiz sievietes vaid, bet gandrīz nekad nav dzirdami sirdi plosoši kliedzieni kā filmās," piebilst Jeitsa.

Bezpalīdzīgi un apjukuši tēti

Neērtā un bailīgā vīrieša tēls ir vēl viena kinematogrāfiskā klišeja. Piemērs - Hjū Granta atveidotais varonis komēdijā "Deviņi mēneši" dara tieši to, ko vīrietim nevajadzētu darīt laikā, kad sieva dzemdē.

"Mums tiek parādīti tik ļoti nobijušies vīrieši, kas izskatās bāli kā nāve, kad sievietei sākas dzemdības. Daži pat noģībst," saka ginekologs.

Kā filmās tiek attēloti vīrieši un sievietes, kas gatavojas kļūt par jaundzimušā vecākiem, ir diezgan smieklīgi. Tā nekādā gadījumā nav norma.

Pēc Jeitsas teiktā, Holivudas filmās vīrietis bieži tiek attēlots, kā kaitinošs šķērslis vai kā cilvēks, kas nesaprot, kā uzvesties dzemdību laikā.

"Patiesībā daudzi no vīriešiem, kas pavada sievieti uz dzemdībām, ir harmonijā ar viņu," uzsver vecmāte.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!