Latvijas lauku pagastos interneta pieejamība ir nemainīgi zema

FOTO: Chinnapong/shutterstock.com

Pierīgā un lielajās valsts pilsētās, kur jau šobrīd interneta pārklājums ir vislabākais Latvijā, internetu arvien uzlabo. Tikmēr lauku pagastos, neraugoties uz to, ka jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu, kura uzdevums ir sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus, ātrs internets reti kur atrodams, vēsta ReTV. 

Vienā no Mārupes novada ciematiem tagad pieejams internets, kas ir teju 20 reizes ātrāks nekā tas, ko patērētāji līdz šim sauca par normālu, ātru internetu. Tikmēr daudzviet Latvijā, neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja, iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar ārkārtīgi zemu un nepastāvīgu interneta ātrumu.

Uzņēmējs, bijušais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks norādīja: "Cik es zinu mūsu pagastos, tepat Codes pagastā, Mežotne, Īslīce, Rundāle, tāpat arī Gailīšu pagasts, kur ir ļoti slikti. Ja centrā daudz maz ir radiofrekvences raidītāji, kas nodrošina internetu, tad tālāk nav. Skolēni lieto mobilo internetu un tā ir tā lielākā nelaime."

Arī sociālajā vietnē "Facebook" par nekvalitatīvu internetu vēstījuši iedzīvotāji no Vidzemes, Pierīgas un teju no visiem Zemgales novadiem.

Šādai situācijai gan nevajadzētu būt. Jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem LVRTC sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu. Par 78 miljoniem eiro izveidoti gandrīz 400 punkti no kuriem pieejams ātrgaitas internets. Tomēr pēdējais posms jeb pēdējā jūdze, kas līdz interneta patērētājam jāizbūvē komersantam, daudzviet tā arī palikusi neizveidota, jo tas esot pārāk dārgi.

SIA "Ērika un Co Ltd" valdes loceklis Jānis Miklašēvičs: "Ja pilnīgi visi tajā konkrētajā vietā lietotu manu pakalpojumu, tad sanāk, ka tuvu pie 10 eiro uz katru dzīvokli būtu par tās optikas nomāšanu. Un tā ir tikai plika dzīsla. Viņā nekā nav. To internetu tur vēl ir jādabū iekšā, un cik tad beigās tas gala patērētājs maksās."

Vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto maksas radioreleja līnijas, "Latvijas Dzelzceļa" optisko tīklu un brīvās frekvences, bet nosegt visas teritorijas neesot iespējams. Arī lielākais pakalpojumu sniedzējs izmanto un attīsta savus optiskos tīklus, tomēr esot arī pieslēgumi radio un televīzijas centra izbūvētajai sistēmai – galvenokārt mazpilsētās.

Uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacīja: "Mēs vērtējam katru vietu, kur tas ir pieejams un mēģinām atrast vislabāko un ekonomiski izdevīgāko veidu kā mēs varam pie šīs vidējās jūdzes pievienot savu pēdējo jūdzi, lai pakalpojums būtu pieejams iedzīvotājiem, un tieši šīs pēdējās jūdzes finansiālais atbalsts ir tas ko mēs ļoti aicinām veikt gan valsti, gan pašvaldības."

To, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, komersantiem veikt šādus pieslēgumus nav ekonomiski izdevīgi pat ilgtermiņā, atzīst arī "digitālā lielceļa" būvētāji, tāpēc lielāku lomu esot jāuzņemas pašvaldībām, kas, saskaņojot ar informāciju tehnoloģiju (IT) komersantu, likumiskā ceļā var uzņemties daļu sloga. Tāpat panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, ka pieslēgums būs ne tikai pie fiksētajiem tīkliem, bet to varēs izmantot arī mobilo sakaru operatori. Līdzekļus pēdējai jūdzei plāno izdalīt arī Satiksmes ministrija.