Latvijas moderno lielveikalu celmlauzis "Nif-Naf" un traģēdija, kas ambiciozos plānus izjauca (4)

Lielveikala izveidošana

1998. gada novembrī uzņēmums SIA "Brokmans" Imantas mikrorajonā, Anniņmuižas bulvārī 33, atklāja jaunu lielveikalu "Nif-Naf", kura rekonstrukcija izmaksājusi aptuveni vienu miljonu ASV dolāru un radīja 83 jaunas darba vietas.

Lielveikals tika atklāts vietā, kur iepriekš atradās tirdzniecības vieta "Rudens rota".

Viens no lielveikala dibinātājiem Ivo Broks laikrakstam "Diena" tolaik norādīja, ka lēmumu izveidot "Nif-Naf" viņš pieņēmis tikai pirms pusgada, skaidrojot, ka "saspīlēto Latvijas un Krievijas politisko attiecību dēļ" bija jāpārtrauc pārtikas tirdzniecība kaimiņvalstī.

Broks laikrakstam arī norādīja, ka Imantas mikrorajonam ir potenciāls nodrošināt sekmīgu darbību vēl vienam lielveikalam tuvākajā apkaimē, piebilstot, ka

"Nif-Naf" ir apzinājis savu konkurentu - "Rimi" un "Interpegro" veikalu vājās vietas, kuras "centīsies nepieļaut savā darbībā". 

Populārās bērnu pasakas "Trīs sivēntiņi" nosaukuma iedvesmotā lielveikala "Nif-Naf" biznesa plāns paredzēja, ka investīcijas tiks atpelnītas trīs gadu laikā, laikrakstam "Diena" sacīja Broks.

Tolaik lielveikals tika uzskatīts par modernu un par vienu no tā laika celmlaužiem tirdzniecības nozarē Rīgā.

"Tas bija viens no pirmajiem lielajiem uzņēmumiem, kas veidoja pilnīgi jaunu stratēģisko pieeju un augstu tirdzniecības kultūru - ar uzsvaru uz pozitīvu attieksmi pret pircējiem," sarunā ar portālu "Apollo.lv" atminas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docētājs un kriminoloģijas eksperts Andrejs Vilks.

"Nif-Naf" īpašnieks Broks bija saistīts ar vairākiem citiem uzņēmumiem. Viņš vadīja komercfirmu "Leto", kas tolaik nodarbojās ar kafijas un šokolādes produktu izplatīšanu Latvijā. Tāpat uzņēmējs bija arī restorāna "Kristaps" līdzīpašnieks. 

Iedzīvotāju atmiņas par "Nif-Naf"

Portāls "Apollo.lv" aptaujāja cilvēkus vienā no "Facebook" lielākajām Imantas grupām sociālajā tīklā. Iedzīvotāji dalījās ar savām atmiņām un pieredzi par bijušo iepirkšanās vietu.

Vairāki iedzīvotāji atceras arī vēl senāku tirdzniecības vietu - "Rudens rotu", kur ļaudis stāvējuši garās rindās, lai nopirktu banānus.

Tikmēr daži aptaujātie sarunā ar portālu "Apollo.lv" atminas lielveikala "Nif-Naf" atklāšanu, kurā pircēji stāvējuši "kilometru" garā rindā, lai iepirktos jaunatklātajā tirdzniecības vietā. Kāds lietotājs spilgti atceras atklāšanas dienā staigājošos personāžus sivēnu kostīmos, kuri staigāja pa veikalu un uzstājās uz skatuves. Atklāšanas pasākumā notika arī uguņošana.

Ļaudis atminas, ka "Nif-Naf" varēja nopirkt produktus, kurus nevarēja nopirkt citviet Rīgā, taču uzsver, ka cenas veikalā bija nedaudz augstākas nekā citās tirdzniecības vietās. Zinību dienā lielveikala teritorijā notika speciāli pasākumi skolēniem.

Daži lietotāji norāda, ka lielveikals atradās nomaļus (blakus mežam), ja salīdzina ar citiem rajona lielveikaliem.

Par bijušo lielveikalu atminas arī daži bijušie darbinieki. Viena darbiniece atceras, ka strādājot šajā lielveikalā varēja tur nopelnīt tiem laikiem "pieklājīgu" algu, tikmēr bijusī kasiere atceras vadītāju, kura bija stingra, taču saprotoša pret darbiniekiem.

Lielveikala līdzīpašnieka un viņa lolojuma traģēdija

1999. gada 18. martā savā dzīvoklī Rīgā tika atrasts 27 gadus vecā uzņēmēja Ivo Broka līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm, medijiem pirms vairāk nekā 20 gadiem ziņoja policija.

Likumsargi norādīja, ka laupītāji iekļuva dzīvoklī pa virtuves logu. Tajā brīdī dzīvesvietā atradās Broks, kurš tobrīd gulēja. Viens no laupītājiem sāka Broku sist, nodarot viņam smagus miesas bojājumus. Neilgi pēc piekaušanas Broks mira, bet noziedznieku grupa no dzīvokļa aiznesa mantas vairāk nekā 3000 latu vērtībā.

Uzņēmēja līķi atrada viņa māsa, kura atgriezās no darba. Vīrietis ar līmlenti sasietām rokām un kājām gulēja uz grīdas un viņa galvā bija redzamas brūces, atklāja izmeklētāji.

Policija sākotnēji pieļāva versiju, ka uzņēmējs slepkavas pats ielaidis dzīvoklī un bijis ar viņiem pazīstams, jo notikuma vietā netika konstatētas nekādas ielaušanās un pretošanās pēdas. 

"Uzņēmējs kopā ar savu māsu dzīvoja pirmajā stāvā. Grupējums ierāpās pa logu, jo tā stiprinājumi nebija pārāk stingri un ar smagu priekšmetu iesita Brokam pa galvu. Viņš tika nogalināts," stāsta kriminologs.

"Pirmā slepkavības versija bija saistīta ar laupīšanas nolūkiem. Vēlāk tika aizturēta vairāku cilvēku grupa. Viņiem tika inkriminēta arī laupīšana dzīvoklī Juglā. Apsūdzības rakstā un krimināllietā bija minēta arī šī epizode, bet dažādu iemeslu dēļ tā netika pierādīta un noziedznieku grupa konkrētajā nodarījumā netika apsūdzēta. Daži no iemesliem, kāpēc grupa tika attaisnota - "nedaudz sagrozīti fakti" un grupas dalībnieki precīzi neatcerējās, kādā veidā noziegums tika izdarīts," stāsta Vilks.

"Jebkurā gadījumā tieši šādā veidā Ivo Broks tika nogalināts. Viņš bija jauns, uzņēmīgs un aktīvs puisis. Ir divas slepkavības versijas. Pirmā - viņš nepakļāvās nekādiem "standartiem", tostarp procentu nomaksai kriminālajiem grupējumiem. Varbūt maksājumi netika veikti... 

Otrā versija - noziegums noticis laupīšanas nolūkos. Viņiem varēja būt zināma Ivo dzīvesvieta - iepriekš veikta izlūkošana un apzināts, ka dzīvoklī var viegli iekļūt iekšā, tāpēc varēja notikt laupīšana," skaidro kriminologs.

Eksperts atklāj vēl vienu versiju, ar kuru varētu būt skaidrojama Broka slepkavība.

"Tajā laikā tirdzniecības iestādes, pakalpojumu struktūras izveidojās ļoti daudz un tā bija konkurence.

Varētu būt, ka tas bija "konkurentu pasūtījums", kuri vēlējušies ienākt šajā tirdzniecības vietā," min Vilks.

Vai Broka slepkavas ir atrasti?

"Nav informācijas, vai Broka slepkavas ir atrasti. Tika intensīvi strādāts ar kriminālo grupējumu - fiksētas, dokumentētas darbības, kad [Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja bijušā priekšnieka vietnieka Vsevoloda] Levina dēls tika nogalināts. Tas bija ļoti smags noziegums - viņš tika nolaupīts, izpirkuma maksa tika prasīta... Dabīgi, ja pret "amata brāļiem" šādi vēršas, tad principā "visa policija" varēja būt iesaistīta nozieguma atklāšanā un tika nopietni strādāts," norāda Vilks.

Pēc būtības šis grupējums varēja izdarīt minēto laupīšanu un Broka slepkavību. Cik saprotu, ar pierādījumiem nebija "īpaši korekta rīcība" un zināma daļa pierādījumu nebija attiecināma, tāpēc nevarēja vainu pierādīt.

Operatīvajām grupām noteikti bija jāstrādā pie tā, bet varbūt bija "samierināšanās", ka šī grupa to noziegumu, iespējams, ir veikusi, taču tas nav pierādāms. Varbūt tāpēc apsīka izmeklēšanas darbu intensitāte.

Ja ir tik daudz noziegumu [pastrādātu], tad kāpēc grupai, kas tos izdarījusi, (..) negribēja to atzīt, to ir grūti pateikt," saka Vilks.

Aģentūra LETA 2004. gada martā ziņoja, ka tiesa attaisnoja kriminālo grupējumu epizodē par Broka nogalināšanu. Tiesa uzskatīja, ka šī apsūdzības epizode nav pierādīta. Broka slepkavības epizode tika izdalīta no kopējās krimināllietas un nosūtīta papildizmeklēšanai.

Tiesa norādīja, ka "jau Broka tēvs šaubījās par šo apsūdzēto vainu, jo uzskatīja, ka dēls nogalināts biznesa darījumu dēļ". Tāpat pierādījumi šajā epizodē iegūti, pārkāpjot likumu.

Portāls "Apollo.lv" vērsās pie prokuratūras, lai noskaidrotu, kas Broka slepkavības krimināllietā ir noticis pēc 2005. gada, taču līdz raksta tapšanas brīdim atbilde netika saņemta.

Pēc Broka nāves "Nif-Naf" namiņš sabrūk 

2001. gada janvārī Rīgas Kurzemes rajona tiesu izpildītāju kantoris pirmajā izsolē pārdod SIA "Brokmans" piederošo nekustamo īpašumu - vienstāva veikala ēku Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 33, vēstīja "Latvijas Vēstnesis".

Pēc veikala slēgšanas, ēka diezgan ātri pārvērtās par graustu - to izdemolēja un tā kļuva par iecienītu vietu arī bezpajumtniekiem, portālam "Apollo.lv" pastāstīja vietējie iedzīvotāji.

2010. gadā bijušajai lielveikala teritorijai parādījās iespēja atdzimt no jauna. Aģentūra LETA ziņoja, ka kompānija "New Europe Cinemas" tolaik panākusi vienošanos par vēl vienu daudzzāļu kinoteātra izveidošanu Rīgā, ko iecerēts ierīkot Anniņmuižas bulvārī, Imantā.

"Sešu līdz astoņu zāļu kinoteātris būs viens no nomniekiem plānotajā daudzfunkcionālajā tirdzniecības centrā Anniņmuižas bulvārī 33," 2010. gadā teica kompānijas pārstāvji. Imantā iecerētajā tirdzniecības centrā bija plānots izvietot arī pārtikas lielveikalu, vienu vai vairākus restorānus, kā arī sporta centru, taču iecerētais plāns tā arī netika realizēts un vieta palika neskarta, blakus teritorijā atrodoties tikai maksas autostāvvietai.

Eksperti vēlāk minējuši, ka lielveikals "Nif-Naf" un līdzīgie mazie lielveikali, iespējams, tik un tā tuvākajos gados būtu "izzuduši", ņemot vērā konkurences apstākļus. 

"Sekojot līdzi galveno tirgus līderu maiņai, jāsaka, ka sevišķi asa konkurence ir vērojama pārtikas un ikdienas preču mazumtirdzniecības sektorā. Cīņai par varu visi līdzekļi ir bijuši labi – gan konkurentu iebaidīšana (sprādziens "Rimi Supermarketā" 2000. gadā), gan konkurentu pārpirkšana ("Superneto" -> "Globuss"), gan apvienošanās (SIA "Elvi grupa"; SIA "Iepirkumu grupa" – veikalu ķēde "Top!"; "Rimi Baltic" un "Kesko Food").

Cik daudz rīdzinieku šobrīd atceras tādus lielveikalus kā "Rema 1000", "Nif-Naf", "Tornado"? Cīņā ar veikalu tīklu "speciālajiem piedāvājumiem" zaudēja daudzi nelielie pārtikas veikali.

Šie pārtikas veikali būtu pastāvējuši, ja izvēlētos citu mārketinga taktiku. Tā vietā lai piedāvātu pircējiem mazāk zināmus zīmolus par zemu cenu tādiem ejošākajiem produktiem kā maize un piens, vajadzēja piedāvāt zināmus zīmolus par tiem atbilstošu cenu un klientu apkalpošanu uzturēt augstā līmenī.

Nezināmi zīmoli pircējam netieši liek aizdomāties par produkta kvalitāti. Savukārt nevēlēšanās iedziļināties pircēju vajadzībās neveicina pircēju lojalitāti. Protams, vienmēr jāatceras tāds apstāklis kā cilvēku plūsma konkrētās tirdzniecības vietas tuvumā, kas būtiski ietekmē tirdzniecību," 2005. gadā rakstīts pētījumu kompānijas "TNS Baltijas Datu Nams" publikācijā.

2011. gada vasarā atlikušais lielveikala "namiņš" sabruka pavisam, jo grausts tika demontēts. 

GIF: Bijusī "Nif-Naf" teritorija no 2014. gada līdz 2021. gadam.

Bijušajā "Nif-Naf" teritorijā ienāk jauns "spēlētājs"

Vecā lielveikala teritorijā tuvākajā nākotnē parādīsies jauns lielveikals - vācu mazumtirdzniecības veikals "Lidl", kas jau pirms atvēršanas radījis plašu sabiedrības rezonansi.

2019. gada 27. augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais "Lidl" veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!