Mārupes privātmājas pagalmā ieklīst lapsa un pārbiedē iedzīvotāju

FOTO: Aculiecinieka foto

Šodien, 23. septembrī, kādā Mārupes privātmājas pagalmā ieklīdusi lapsa. Kā portālam "Apollo.lv" pavēstīja mājas īpašniece, klaiņojošā lapsa neizskatījās vesela. 

Mārupes privātmājas īpašniece devās pagalmā, lai meklētu noklīdušo kaķi, taču sētā sastapusi lapsu, kas izskatījusies visai nelabi. 

Līgatnes dabas taku pārstāvji informē, ka lapsas ir nometnieces, kas dzīvo gan monogāmos pāros, gan ģimenēs (viens tēviņš un divas līdz piecas mātītes vai mātīte kopā ar citām mātītēm, kuras pašas nevairojas), gan atsevišķi pa vienai.

Aculiecinieka foto 

Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā tā izmanto vairākas alas. Ja kādam atņemamu vai brīvu alu nav, nākas rakt pašai. Nereti blakus lapsas alai redzams apmēram divus metrus garš, noapaļots zemes izsviedums, kas radies mītnes saimniecei veicot pavasara ģenerāltīrīšanu. Pie kūmiņa mājām šad un tad var atrast vecus kaulus un neapēstas barības paliekas.

Rudās lapsas oficiāli darbojas galvenokārt nakts un krēslas stundās, taču, ja jūtas droši, kurkst vēders vai vienkārši ir garlaicīgi, vērojamas arī dienā. Lapsas izceļas ar pozitīvo lomu sīko grauzēju izplatības ierobežošanā, kalpojot par vides sanitāriem.

Vai veidojas atsevišķas "pilsētas lapsu" sugas?

Lapsas joprojām pārvietojas starp laukiem un pilsētām, kas nozīmē pietiekamu lapsu sajaukumu, lai neveidotos atsevišķas ģenētiski atšķirīgas "pilsētas lapsu" sugas, uzskata zinātnieki.

Tomēr lapsas pilsētās maina savu uzvedību, lai pielāgotos apstākļiem. Agrākie pētījumi liecina, ka pilsētas lapsas joprojām lielākoties ēd "dabisku" pārtiku, piemēram, grauzējus, putnus un bezmugurkaulniekus. Cilvēku sagādātā pārtika ir tikai papildinājums lapsu ēdienkartei. Tomēr lapsu piebarošana var mainīt lapsu ēšanu paradumus un likt tām biežāk izvēlēties pārtiku, ko sagādā cilvēki.

Foto: Lapsas pilsētā 

Lapsu uzvedību tieši ietekmē cilvēku izturēšanās pret tām. Ja cilvēks iedrošina uz tuvāku kontaktu, lapas sāks izturēties draudzīgāk pret cilvēkiem, un, ja cilvēki baros lapsas, tās sāks asociēt cilvēkus ar pārtiku.

Tā kā dzīvnieku populācijas parasti ierobežo resursi, lapsu barošana var veicināt nedabisku lapsu skaitu pieaugumu pilsētās.

Tomēr lapsas arī pašas regulē savu populāciju un arī slimības ietekmē lapsu skaitu. Tas arī nozīme, ka lapsu izšaušana ilgtermiņā maz ietekmē lapsu populāciju.

Dzīvojot pilsētās, lapas kļūst drosmīgākas un iemācās ātrāk un sekmīgāk piekļūt pārtikai, tādējādi nodrošinot iespēju izdzīvot un vairoties. Laika gaitā šīs īpašības var nostiprināties pilsētas lapsu vidū un rasties daudz drosmīgākas un gudrākas lapsas. Savukārt tās lapas, kas nespēj sadzīvot ar cilvēka klātbūtni, visticamāk nespēs iedzīvoties pilsētās un nenodos savas raksturu īpašības nākamajām pilsētas lapsu paaudzēm.

Lai kāda būtu pilsētas lapsu nākotne, pilsētvide sniedz viņām gana daudz pārtikas un vietu, kur patverties. Patīk tas cilvēkiem vai nepatīk, lapsas ir sekmīgi pielāgojušās videi, ko cilvēki izveidojuši ap tām.