Otrdien, 28. septembrī, Stokholmā uz preses konferenci sapulcējās Igaunijas prāmja "Estonia" katastrofas izmeklēšanā iesaistītie zinātnieki un amatpersonas, kurā tika prezentēts jaunatklātās detaļas saistībā ar prāmja katastrofu pirms 27 gadiem, vēsta igauņu medijs "Postimees".
Pēdējos mēnešos pie prāmja viziera ir konstatēti jauni atradumi, kas tiek glabāti jūras spēku bāzē Stokholmas apkaimē, norāda Igaunijas pētnieku grupas aktīvists Larss Ongstrēms. Ar speciāla aprīkojuma palīdzību tika izveidoti viziera 3D attēli.
Pētnieks norāda, ka uz viziera ir redzamas mehānisku bojājumu pazīmes, kas, viņaprāt, atspēko izmeklēšanas komisijas secinājumus par to, kāpēc vizieris nokrita no kuģa korpusa.
Metāla bojājumi liecina, ka vizieris tika atvērts īsā laika periodā un ļoti spēcīgā siltuma spiedienā. Ongstrēms apgalvo, ka šādus bojājumus var radīt tikai sprādziens.
Pētnieki citu skaidrojumu viziera bojājumiem nav varējuši atrast.
Metalurģijas profesore Ida Vestremane prezentēja vienu no Igaunijas viziera detaļām - 10 mm biezu plāksni, kas saliekta par 180 grādiem.
Pēc viņas teiktā, šī tērauda veids ir stabila līdz 769 grādu temperatūrai, bet, ja tā ir augstāka, tad sākas deformācija. Temperatūrā virs 850 grādiem metāla struktūra pilnībā mainās.
Uz detaļām ir lūzuma pazīmes, bet pēc saskares nav deformācijas pazīmju, viņa sacīja.
Tomēr Vestermanis saka, ka daļās ir lielas mikrostruktūras atšķirības, un daļas būtībā ir sapludinātas kopā, kas prasa ļoti augstu temperatūru. Iespējams, ka mikrostruktūra parāda, ka to ietekmēja temperatūra virs 850 grādiem uz kādu laiku.
"Es uzskatu, ka temperatūra bija virs 1200 grādiem. Par to nav šaubu,"
viņa sacīja.
"Vajadzēja būt vismaz diviem siltuma avotiem, katram no savas metāla plāksnes puses," sacīja Ida Vestermanna.
Izmeklēšanas grupai nav informācijas, vai sprādziens noticis jūrā vai zem ūdens. Izmeklēšana turpinās un gaida Margusa Kurma komandas pētījuma rezultātus.
