Karš izšķīra ļoti daudzas ģimenes. Latviete atrod asinsradiniekus Baškīrijā un ne tikai! (5)

Margarita pirms diviem gadiem sāka meklēt radiniekus Baškīrijā, kas ir apdzīvots apgabals Krievijā. "Es zinu, ka tēvs uzauga lielā ģimenē ar daudz brāļiem un māsām. Tētis 2007. gadā nomira, un es uz vienīgo adresi Baškīrijā, ko mēs ar mammu zinājām, nosūtīju telegrammu par to, ka tēvs ir devies mūžībā. Nekādu atbildi nesaņēmu," tā bija pirmā reize, kad sieviete centusies sazināties ar saviem radiniekiem.

Laiks gāja, un Margarita neatmeta domu par savu dzimtas sakņu izzināšanu. 2019. gadā viņa sazinājās ar raidījuma "Gaidi mani" brīvprātīgo Mārtiņu Ziebergu, lai ar jaunu sparu un palīdzību atsāktu meklēšanu. "Es viņam visu izstāstīju, ko es zināju, un ko meklēju, arī to, ka es viņus nekad savā mūžā neesmu satikusi. Man bija tikai viena fotogrāfija, ko tēva brāļi bija man uzdāvinājuši."

2021. gada jūlijā Margaritas rehabilitāciju slimnīcā iztraucēja zvans no Zieberga kunga. Radinieki, iespējams, ir atrasti.

Mārtiņš sadarbībā ar kolēģi Ruslanu no cilvēku meklēšanas grupas "Vienotība" Baškīrijā latvietei atrada piecus brālēnus un divas māsīcas. "Diemžēl neviens no viņiem ar mani nevēlējās runāt. Es to saprotu, viņiem ir cita kultūra. Protams, ka viņi arī bija pārsteigti, bet uz manu zvanu neatbildēja. (..)

Es meklēju, man tas ir citādāk, bet cilvēki, kuri tika atrasti, protams, ka viņi ir pārsteigti, viņi par manu eksistenci nemaz nenojauta."

Margarita "nemeta plinti krūmos"

Kad par radiem no tēva puses skaidrība kļuva lielāka, Margarita saviem jauniegūtajiem draugiem un palīgiem Mārtiņam un Ruslanam palūdza painteresēties par tuviniekiem no mammas puses, jo arī viņa nākusi no ļoti raženas ģimenes.

Margaritas mammai saknes ir Krievijā, taču kara laikā ģimene pašķīrās un katrs aizdevās uz savu pusi. "Vecākās māsas atbrauca uz Latviju, bet pārējie pārcēlās uz Krasnodarskas novadu."

No sākuma Ruslans atrada, kur Baltkrievijā ir apglabāts sievietes tēvocis. "Viņš tēvoča kapavietu atrada pēc kara laika ziņojuma par viņa bojāeju un to, ka tēvocis ir apglabāts Baltkrievijā. (..) Iedomājieties, viens vakars un viņš man atsūtīja visus dokumentus, kas bija pieejami par tēvoci, un informāciju par manas mammas radiniekiem, kas sanāk manas māsīcas! Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz mums ir radinieku..." dzirdams, ka Margarita atplaukst smaidā.

Sieviete stāsta, ka Baltkrievijas radi gan bijuši atsaucīgāki par Baškīrijas brālēniem - uzreiz sākuši kontaktēties savā starpā.

"Protams, ka mēs arī apmainījāmies ar fotogrāfijām, cik mēs visi esam līdzīgi!"

Margaritas mammai ir 86 gadi un ziņas par jaunajiem radiniekiem viņai nāca kā ļoti liels pārsteigums. "Mamma arī parunāja ar radiniekiem. Pārsteigums bija liels! Ziniet, vecam cilvēkam tas ir citādāk, tas var būt arī nedaudz sāpīgi."

Izrādās, ja Margarita nebūtu paspējusi pirmā, meklētu viņu

"Šodien (25. septembrī) tieši ar mani sazinājās brālēna sieva. Viņa arī tāda uzņēmīga un stāstīja, ka viņi ģimenē esot zinājuši, ka viņiem Latvijā esot radinieki. Pirms mēneša viņi par to visu bija tieši runājuši, ka vajadzētu sazināties, un te pēkšņi es parādos !" stāsta Margarita.

"Mēs kaut kā tiešām uz viena viļņa."

Jautāta, kāpēc tikai tagad sāka meklēt savas saknes ārpus Latvijas robežām, sieviete sāk stāstīt, ka tad, kad viņas tēvs vēl bija dzīvs, viņš braucis ciemos pie radiem Baškīrijā un aktīvi uzturējis kontaktu ar viņiem, tāpēc viņa par to pat nebija iedomājusies.

"Mammas ģimenē viņi vispār bija 10 bērni, un principā septiņi no tiem dzīvo Latvijā un viena māsa - Krimā, un par pārējiem... Neviens par to nekad nebija runājis, ka vajadzētu atrast. Lūk, es kaut kā tā izdomāju, jo man ļoti interesē savas ģimenes vēsture, ko es stāstu tālāk arī saviem bērniem."

Nevar teikt, ka Margaritai trūktu radu šepat Latvijā. "Man arī šeit ir ļoti daudz māsīcu un brālēnu, un viņiem ir savi bērni un kuplas ģimenes. Un es nemaz visus nepazīstu.

Agrāk jau bija vienkāršāk, svētkos visi kaut kā salasījās kopā. Nu tie arī bija citi laiki, bet tad, kad tā vecākā paaudze nomira, tad viss mainījās. Tagad jau viss tikai šauros ģimenes lokos, tā draudzīgi."

Par tuvākiem un tālākiem ciemošanās plāniem pie saviem radiniekiem no tālienes Margarita nemāk neko pateikt: "Man šis gads ir bijis ļoti smags, salauzu mugurkaulu darba vietā, mazais no dārziņa atnesa mums "kovidu" mājās, un es jau piecus mēnešus esmu uz slimības lapas. Tiešām ļoti smagi pārslimoju Covid-19, nebija cerību, ka es izdzīvošu - vēljoprojām sēžu uz "skābeklīša". Man jau šim gadam bija plāni, kas man neizdevās, tāpēc plānot kaut ko uz nākamo gadu man ir bail.

Protams, ka mani sauc ciemos, bet šobrīd nekā. Es ļoti ceru, ka visus kaut kad satikšu. Jūs pat nevarat iedomāties - tā sajūta, ka tu meklē un atrodi!

Par Baškīriju gaidīju divus gadus kādu pavedienu, bet par radiem no mammas puses... es pat nebiju droša, ka kaut kas tāds sanāks! Tas tiešām bija negaidīti!"

Rīdziniece ir ļoti pateicīga Mārtiņam Ziebergam, kurš viņai palīdzēja, un saveda kopā arī ar viņa kolēģi Ruslanu. Jautāta, ko viņa iesaka līdzcilvēkiem, kas arī vēlas izzināt savu dzimtu un, iespējams, atrast radiniekus, viņa norāda, ka "tas ir atkarīgs no paša cilvēka, vai viņš to grib". "Protams, ka es uzreiz skatījos, kas tad ir raidījuma "Gaidi mani" brīvprātīgais Latvijā un sazinājos ar Mārtiņu. Es tiešām domāju, ka Mārtiņš savu darbu māk! (..) Esmu ļoti pateicīga."

Viena dzimta - dažādas kultūras

Margarita neslēpj prieku par iepazītajiem radiniekiem un saka, ka viņai arī ļoti interesē viņu kultūru īpatnības. "Es arī prasu, kas tad viņiem ir par nacionālajiem ēdieniem, tradīcijas, es gribu zināt visu!

Es, piemēram, gāju latviešu bērnudārzā, izaugu latviešu kultūrā - es pārzinu visu, kas ir šeit pie mums, un man tas ir dārgs. Bet man arī ļoti interesē, kas tad ir viņu īpašās vērtības."

Rīdzinieces brālēna sieva, ar ko šķietami Margaritai ir izveidojies vistuvākais kontakts, arī mīļuprāt dalās ar radinieci ar nacionālo ēdienu receptēm, ko viņa labprāt izmēģina. "Šī mēneša laikā mēs viens par otru jau tik daudz ko jaunu esam uzzinājuši!"

Margarita stāsta, ka, piemēram, Baškīrija viņai esot ļoti sveša, kaut vai viņai ar to saistās viena no spilgtākajām bērnības atmiņām - baškīru medus. "Es atceros, kad es biju maziņa, mans tēvs no Baškīrijas veda medu. Es savā mūžā tādu medu neesmu ēdusi - piparmētru garša un balts kā tauki! Lūk, šī garša man seko no bērnības..."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!