No 2023. gada plānots atalgojums pieaugums daļai valsts augstāko amatpersonu un pašvaldību domju deputātiem. To paredz valdības izskatītās izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko vēl plānots skatīt Saeimā, vēstī raidījums "Panorāma".
Izmaiņas likumā tiek veiktas ar mērķi algu apmēru valsts pārvaldē tuvināt vidēji 80% no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā. Precizēs arī valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieki, tiesas un prokuratūras darbinieki un to atalgojums. Izmaiņas neskars Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas.
Valsts iestādes nevarēs pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, pirms nav optimizēts darba process un funkcijas.
"Neadekvāts atalgojums valsts pārvaldē ir sekas krīzes laikā veiktajam mēnešalgu samazinājumam, kā arī tam, ka augstākajām mēnešalgu grupām maksimālais iespējamais mēnešalgas līmenis nav ticis paaugstināts kopš 2010. gada,"
norāda Valsts kanceleja.
Precizējot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, samēros Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlīdzību. Tāpat savstarpēji samēros ģenerālprokurora, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts kontroliera un tiesībsarga atlīdzību.
Līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica valsts budžeta likumā. Bet turpmāk arī Valsts prezidenta atalgojumu ietvers kopējā sistēmā, nosakot tam koeficientu – 7,00. Tas nozīmē, ka no pašreizējiem 5960 eiro Valsts prezidenta alga pieaugs līdz aptuveni 7600 eiro mēnesī (prognozes par 2023. gadu).
Papildus paredzēts, ka prezidenta kanceleja apdrošinās prezidenta un viņa laulātā veselību, kā arī prezidentam var tikt izmaksāts pabalsts ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Tādu pašu algu kā prezidents saņems arī Saeimas spīkers un premjers, kuriem tas nozīmēs algu kāpumu no aptuveni 5000 eiro līdz 7600 eiro mēnesī. Pārējiem Saeimas deputātiem, kuri neieņem kādus papildu amatus parlamentā, alga būs uz pusi mazāka nekā spīkeram, kas gan tik un tā nozīmēs nelielu kāpumu. Papildu naudu parlamentārieši saņems par attiecīgo amatu pildīšanu, un arī koeficienti šo algas daļu aprēķiniem augs.
Pieaugums plānots arī ministriem, kuru alga kāps no aptuveni 5000 eiro līdz 6700 eiro. Bet parlamentārajiem sekretāriem pieaugums paredzēts no aptuveni 3900 eiro līdz nepilniem 6000 eiro mēnesī.
Savukārt tiesībsarga alga pieaugs no 4400 eiro līdz aptuveni 6700 eiro.
"Bieži dzird sūdzības par to, ka varētu spējīgākus politiķus piesaistīt, zinīgākus, bet arī šeit ir ilgstoši izaicinājums, kā mēs varētu palielināt konkurenci un interesi strādāt publiskajā darbā,"
norādīja premjers Krišjānis Kariņš.
