Straujais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti neparasta situācija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Elektrības cena vairumtirdzniecībā ir pieaugusi par 90%, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņojis, ka valdībai ir jāsagatavo piedāvājums maznodrošināto aizsardzībai pret pašlaik vērojamo energoresursu cenu straujo kāpumu. Portāls "Apollo.lv" vaicāja vadošajiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem par elektroenerģijas situāciju Latvijā.

Turpina pieaugt elektroenerģijas biržas vidējā cena Latvijā

Pirms divām nedēļām Latvijā elektroenerģijas biržas vidējā cena palielinājās par 8% - līdz 134,98 eiro par megavatstundu (MWh.)

Pirms divām nedēļām elektroenerģijas biržas vidējā cena Latvijā, salīdzinot ar analogu periodu pagājušajā gadā, pieaugusi 3,4 reizes.

35

Tāpat pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena pieauga arī Lietuvas un Igaunijas apgabalos. Attiecīgi, Igaunijā cena kāpa par 8% - līdz 133,98 eiro par MWh, savukārt Lietuvā cena pieauga par 9% un bija 134,75 eiro par MWh.

Baltijā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas cenu pieaugums Ziemeļvalstīs. Enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga desmit reizes, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, jo pēc ikgadējiem apkopes darbiem atjaunota "NordBalt" starpsavienojuma darbība. Tikmēr enerģijas plūsmas no Krievijas bija par 23% mazākas, bet enerģijas plūsmas no Somijas samazinājās par 14%.

"Latvenergo" atklāja, ka Lietuvas enerģētikas nozares regulators "Vert" ir apstiprinājis plānu par maksimālo caurlaidības spēju samazināšanu Baltkrievijas - Lietuvas starpsavienojumā, kas stājās spēkā trešdien, 15. septembrī.

Tā mērķis ir nepieļaut, lai Baltijas valstu tirgū nonāktu elektroenerģija no Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas tirdzniecības metodikā līdz šim brīdim tika izmantota maksimālā Baltkrievijas - Lietuvas savienojuma caurlaidības spēja. Pašlaik ieviestās izmaiņas nozīmē, ka Latvijai elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju būs pieejama tikai tā jauda, kas atbilst valstu starpsavienojuma caurlaidībai - aptuveni 320 megavatiem (MW).

Vienlaikus ieilgušie sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs veicināja hidroloģisko rādītāju pasliktināšanos. Tajā pašā laikā vēja staciju izstrāde kāpa par 34%, tomēr tas neatstāja pienācīgu ietekmi uz elektroenerģijas cenām reģionā.

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ iespējami elektrības tirgotāju bankroti

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus.

Arī "Latvenergo" vērsās pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda Latvijas Sabiedrisko mediju portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir bijušā baņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro.

Tāpat "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

"Senergo" direktors Andrejs Kombecovs skaidroja, ka ar tādām fiksētajām cenām strādāt kļuva neiespējami. "Šajā tirgū ir tāda īpatnība, ka tirgotājs nevar iepirkt visu enerģijas daudzumu iepriekš, bet pēc tam to ilgi pārdot, atšķirībā no gāzes, kurai ir glabātavas. Šobrīd vairumcena ir tā pieaugusi, kā arī finanšu hedžēšana vairs neglābj no zaudējumiem. Katru dienu mēs zaudējām daudz naudas. Akcionāri nolēma aiziet no biznesa," sacīja Kombecovs.

Tirgot ar zaudējumiem "Senergo" sāka jau pavasarī, kad notika pirmais cenu lēciens. Sākumā akcionāri palīdzēja, iepludinot uzņēmumā jaunu kapitālu. Pēc pusgada situācija kļuva daudz sliktāka.

"Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis norādīja, ka šī ir tikai pirmā bezdelīga, un drīzumā būs bankrotu vilnis - daudzi tirgus spēlētāji apsolījuši saviem klientiem noteiktu cenu līmeni, taču tagad nevar to nodrošināt, jo elektroenerģija tiem jāiepērk vairumtirgū par augstāku cenu.

Kā informēja Siksnis, tie patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju pēc tarifiem, kas piesaistīti biržas cenai, maksā dārgāk - atbilstoši esošajām cenām biržā. Tomēr tādu klientu "Latvenergo" nav vairāk par 20%, teica Siksnis. Taču vairākumam noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu, un ar dažiem no šiem klientiem uzņēmums ved sarunas, lūdzot izprast situāciju. Mainīt līgumu vienpusējā kārtā uzņēmums nevar.

SPRK aicina elektroenerģijas tirgotāja SIA "Senergo" klientus nekavēties ar cita elektroenerģijas tirgotāja izvēli, jo uzņēmumu plānots likvidēt.

Regulatorā vērsa uzmanību, ka lietotājiem elektroenerģija netiks atslēgta, tomēr kavēšanās ar jauna līguma noslēgšanu var rezultēties ar to, ka elektroenerģija tiek piegādāta pēdējās garantētās piegādes ietvaros, kas maksā dārgāk.

SPRK skaidroja, ka elektroenerģijas tirgotāja maiņa iespējama reizi mēnesī. Lai no nākamā mēneša 1. datuma elektroenerģiju saņemtu no jaunā pakalpojuma sniedzēja, lietotājam un jaunajam tirgotājam par to jāvienojas līdz esošā mēneša 15. datumam. Tas nozīmē, ka līgums ar jauno tirgotāju jānoslēdz līdz šā gada 15.septembrim, lai no 1. oktobra jaunais tirgotājs varētu sniegt elektroenerģijas pakalpojumu.

Lietotājiem, kuri "Senergo" darbības pārtraukšanas brīdī nebūs noslēguši līgumu ar citu elektroenerģijas tirgotāju, likumdevējs šādam gadījumam ir paredzējis drošības risinājumu - līdz jaunā līguma noslēgšanai elektroenerģiju piegādā pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Šāds mehānisms tiek izmantots, lai lietotāji turpinātu saņemt elektroenerģiju, taču kā pagaidu risinājums tas maksā dārgāk.

Pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena mainās katru mēnesi. To aprēķina atbilstoši kārtējā mēneša "Nord Pool" biržas Latvijas cenai, kurai pieskaita pēdējās garantētās piegādes noteikto uzcenojumu.

Pēdējo garantēto piegādi kopš 2021. gada 1. aprīļa nodrošina SIA "Tet", kas izvēlēts AS "Sadales tīkls" organizētā konkursā. Pēc publiski pieejamās informācijas, "Tet" noteiktais pēdējās garantētās piegādes uzcenojums šogad ir 0,01314 eiro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, pēdējās garantētās piegādes uzcenojums, salīdzinot ar lielāko elektroenerģijas tirgotāju uzcenojumu biržas cenas līgumos, ir trīs reizes augstāks. Lietotāji, kuri saņem pakalpojumu pēdējās garantētās piegādes ietvaros, norēķinās par saņemto pakalpojumu pēc "Tet" izrakstītā rēķina.

Kompānija "Senergo" reģistrēta 2013. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020. gadā "Senergo" strādāja ar 7,169 miljonu eiro apgrozījumu un 215 481 eiro zaudējumiem. "Senergo" pieder AS "ASG Resolution Capital", savukārt kompānijas patiesās labuma guvējas ir Asja Berne un Nika Berne.

SPRK realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs.

Kāpēc elektrības un dabasgāzes biržas cenas sasniegušas teju rekordaugstus līmeņus?

Ogļskābās gāzes emisijas kvotu pieaugums

Viens no svarīgākajiem faktoriem kā elektrības, tā dabasgāzes cenu pieaugumam, kas, protams, zināmā mērā vismaz vienā virzienā ir cieši saistīts, jo lielu daļu elektrības ražo, tieši kurinot dabasgāzi, ir ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu pieaugums. Tie ir maksājumi par tiesībām izplatīt atmosfērā CO2, sadedzinot kādu oglekli saturošo kurināmo, piemēram, gāzi vai akmeņogles.

Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis norāda, ka iemesls, kādēļ CO2 kvotu cenas ir pieaugušas, galvenokārt ir saistīts ar to, ka jau daudzus gadus konsekventi politikas veidotāji cenšas kopējo kārtību padarīt efektīvāku, no sistēmas izstumjot vecākas un atmosfēru piesārņojošākas elektrostacijas.

FOTO: Ugis Riba / Shutterstock

"Ņemot vērā, ka šobrīd šim emisiju tirgum pieslēgušies arī finanšu tirgus dalībnieki, tostarp tādi spēlētāji, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, - bankas, investīciju fondi, tirgū, protams, ir pakāpeniski kāpusi aktivitāte.

Kvotu cena ir palielinājusies līdz pirms dažiem gadiem vēl neticamiem apmēriem. Dārgās CO2 kvotas ir sadārdzinājušas ražošanas izmaksas," saka Valdmanis.

35

"Latvijas gāzes" pārstāvji norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Disbalanss starp pieprasījumu un piedāvājumu

Pagājušā gada pavasarī līdz ar Covid-19 pandēmijas atnākšanu un ar to saistītiem faktoriem, piemēram, naftas "cenu karu" starp naftas ražotājvalstu organizācijas OPEC+ lielākajām pārstāvēm Saūda Arābiju un Krieviju, ļoti strauju cenu kritumu piedzīvoja jēlnaftas cenas, kas 2020. gada aprīlī pat nokrita līdz negatīviem līmeņiem, kas, protams, ietekmēja arī dabasgāzes cenas (dabasgāze ir naftas blakusprodukts), tāpat ietekmējot arī elektroenerģijas cenas.

Pandēmijas ietekmē ievērojami mazinājās arī enerģijas patēriņš. Tomēr, valstu ekonomikām atgūstoties, enerģijas cenas pasaulē kļuvušas atbilstošākas tām, kas bija pirms pandēmijas, un pat augstākas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs skaidro, ka, mainoties Covid-19 ierobežojumiem, strauji pieaudzis arī gāzes pieprasījums. Viņš norāda, ka īpaši uzmanība šajā sakarā būtu jāpievērš Ķīnai un Āzijas reģionam kopumā, kur ekonomikas atkopjas un gāzes pieprasījums ir ievērojami pieaudzis.

Ietekme uz patērētāju

Pieaugušās cenas biržās ietekmē arī gala patērētāju. Piemēram, AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1. jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 25% līdz 43,1%.

Uzņēmumā skaidro, ka izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30. aprīlī apstiprināja SPRK. Šis tarifs būs spēkā līdz gada beigām, līdz to atkal pārskatīs.

Kad cenas varētu kristies?

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere portālam "Apollo.lv" sacīja:

"Nav iespējams nosaukt konkrētas prognozes, tomēr tirgus vēsture rāda, ka elektrības tirgus ir svārstīgs. Līdz ar to būtu jāseko arī kritumam, taču nav zināms, kad.

35

No elektrības tirgotāju viedokļa mēs nevaram ietekmēt globālos procesos, kas ir izraisījuši šo kāpumu. Globālie apstākļi ir nepielūdzami un mainīt tos nevaram. Vismaz ne uz rītdienu vai līdz aukstākajam ziemas mēnesim.

Taču ilgtermiņā iespējams ietekmēt vienu no galvenajiem apstākļiem – palielināt ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem (AER). Šogad ir zems ar AER saražotās elektroenerģijas apjoms, kādēļ likumsakarīgi pieauga fosilo resursu cena.

Atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājums elektroenerģijas ražošanā nozīmē lielāku pieprasījumu pēc dabasgāzes vai oglēm, savukārt augsts oglekļa emisijas kvotu cenu līmenis kāpina cenas, elektrību ražojot ar fosilajiem resursiem.

35

Tātad ilgtermiņā risinājums cenu pieauguma mazināšanai ir jaudīgu AER jaudu attīstīšana – vēja un saules parku izbūve, taču tas nav ļoti tuvas nākotnes jautājums. Latvenergo koncerns jau ir ieguldījis Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijā, kas ļaus saražot vairāk elektroenerģijas, attīsta saules enerģijas izmantošanu, kā arī - mūsu plānos ir arī lieljaudas vēja parku attīstīšana."

Energokompānija "Enefit" vadītājs Krists Mertens portālam "Apollo.lv" uz šo jautājumu atbildēja: "Ja raugāmies nedaudz tālākā nākotnē, tad "Nord Stream" ienākšanai Eiropā vajadzētu atstāt pozitīvu iespaidu gan uz gāzes, gan elektroenerģijas cenām un tās varētu kristies. Bet kopumā tas ir atkarīgs no energoresursu pieprasījuma.

Ja skatāmies tuvākajā nākotnē, tad jāskatās, kāda būs ziema. Ja tā būs auksta, elektroenerģijas biržas cena varētu pieaugt, jo pieaugs arī gāzes cena. Pieaugs arī spiediens uz citu energoresursu cenām. Ja Skandināvijas hidrorezervju līmenis nepieaugs, tad arī tas var veicināt augstu cena līmeņa saglabāšanos.

Savukārt, ja pandēmijas ierobežojumu dēļ tautsaimniecības izaugsme samazināsies – tas attiecīgi var samazināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un labvēlīgi ietekmēt cenu līmeni."

35

Ar ko jārēķinās iedzīvotājiem?

Uzņēmuma "Latvenergo" pārstāvis attiecībā par izmaiņām komentēja: "Latvijā elektrības cena gada laikā ir pieaugusi par 250%. Un, ja līgumā apsolītā cena ir divas reizes mazāka nekā šobrīd tirgū, tirgotājam nav citas iespējas kā mainīt līguma noteikumus un klienta izvēle ir to pieņemt vai nepieņemt. Tā ir iepriekš nepieredzēta situācija un arī mūsu klientiem jārēķinās, ka mēneša tēriņiem par elektrību nāksies tērēt par 10 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā."

Savukārt uzņēmuma "Enefit" pārstāvis par izmaiņām sacīja: "Tiem lietotājiem, kas ar savu elektroenerģijas tirgotāju noslēguši fiksētās cenas līgumus, cenu svārstības rēķinu ietekmēt nevajadzētu, bet tas atkarīgs no konkrēta elektroenerģijas tirgotāja līguma nosacījumiem.

Attiecīgi lietotājiem ir vērts regulāri salīdzināt dažādu tirgotāju aktuālos piedāvājumus, jo īpaši brīžos, kad notiek straujākas cenu izmaiņas. Tiem klientiem, kas ar "Enefit" noslēguši fiksētās cenas līgumus, cenu svārstības rēķinus neietekmēs."

Kā pašvaldībās risinās jautājumu par elektroenerģijas cenu kāpumu?

Energokompānija "Enefit" vadītājs Krists Mertens portālam "Apollo.lv" pastāstīja, ka tās pašvaldības, kuras ar savu elektroenerģijas tirgotāju noslēgušas fiksētās cenas līgumus, cenu svārstības rēķins neietekmēs. Taču tas ir atkarībā no līguma nosacījumiem.

"Jāņem vērā, ka pašvaldības elektroenerģiju iegādājas ar publisko iepirkumu palīdzību un biežāk tas ir gada beigās, kad tirgus cena mēdz būt augstāka kā citā periodā. Iegādājoties elektroenerģiju pareizajā brīdī un saņemot labāko esošā brīža elektroenerģijas cenas piedāvājumu, vidēja Latvijas mēroga pašvaldība gada laikā var ietaupīt aptuveni 15 tūkstošus eiro gadā, ko varētu novirzīt citos izdevumos.

Pašvaldībām būtu jādomā par elektroenerģijas iegādes stratēģijas izveidi. Jo mūsu pieredze rāda, ka ne vienmēr lēmums par elektroenerģijas iegādi tiek pieņemts pareizajā brīdī, respektīvi - lēmums tiek pieņemts pēc konkursa termiņa beigām, kad piedāvātā cena vairs nav spēkā.

No savas puses varam pašvaldībām ieteikt apzināt pēc iespējas vairākus elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus. Izrādīt pēc iespējas proaktīvu rīcību, lai saņemtu labākās cenas piedāvājumu, kā arī vienlaikus domāt par elektroenerģijas kopējo apjomu samazināšanu vai pāreju uz elektroenerģijas pašģenerāciju," sacīja Mertens.

Savukārt uzņēmuma "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere pastāstīja: "Esam snieguši mūsu klientiem informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā klientu vienojošais faktors ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā.

Esam gandarīti, ka mūsu klienti ar izpratni turpina sadarbību – gan dēļ iepriekšējās labās pieredzes, gan dēļ tirgum atbilstoša piedāvājuma, gan arī apzinoties, ka situācija ir jārisina jau šobrīd. Jau ir bijušas cenu izmaiņu pārrunas ar daļu klientu un saziņa vēl turpināsies, tādēļ apliecinu, ka klienti ir lielākā vērtība arī enerģētikas izaicinājumu laikā."

Kādi varētu būt zaudējumi, ko radīs cenu kāpums?

Uzņēmuma "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere sacīja, ka fakts, ka elektrība ir dārga, nenozīmē peļņas pieaugumu. "Šis brīdis parāda, ka ir tieši otrādi. Jāsaprot, ka ieguvēji šajā situācijā nav ne tirgotāji, ne klienti. Elektroenerģijas cenas pieaugums nenozīmē automātisku peļņas pieaugumu – kā tas varētu izskatīties no malas, tas ir pat pretēji.

Eiropas valstīs grūtības ir radušās virknei energokompāniju, kuru līgumos klientiem apsolītā cena ir n-reizes zemāka nekā tā ir šobrīd. Arī Latvijai tas neiet secen.

35

Zināms, ka ir jau kompānijas, kas aizgājušas no elektroenerģijas tirgus vai arī lauzušas līgumus ar klientiem.

Būtisks faktors, ka Latvenergo kā valsts kapitālsabiedrības peļņa nepaliek uzņēmuma rīcībā, bet tā tiek ieguldīta valsts budžetā atbilstoši likumam. Un no šāda viedokļa koncerns ievēro gan akcionāra, gan klientu intereses, vienlaikus nenoliedzot, ka, tāpat kā energokompānijām visā Eiropā, šī cenu krīze ietekmē mūsu darbību, tomēr to neapdraud."

Uzņēmuma "Enefit" pārstāvis sacīja: "Katra elektroenerģijas tirgotāja finansiālo situāciju šobrīd nosaka tas, cik atbildīgi tas saimniekojis līdz šim un tas, cik profesionāli vadījis riskus uzņēmuma iekšienē. Lielu lomu šobrīd spēlē stabilitāte un savi ģenerējošie avoti, kādi ir "Enefit" mātes kompānijai "Eesti Energia". Protams, atsevišķos periodos biznesa segmentā ir situācijas, kad saskaramies ar izaicinājumiem. Taču mājsaimniecību segmentā vērojams klientu pieaugums, jo elektroenerģiju piedāvājam bez uzcenojuma."