Pavļuts: Šonedēļ uzsāksim senioru vakcināciju pret Covid-19 ar trešo poti (7)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Daniels Pavļuts.
Daniels Pavļuts. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pirmdien, 4. oktobrī, Veselības ministrs norādīja, ka no šīs trešdienas tiks uzsākta senioru vakcinācijas pret Covid-19 ar trešo devu. Jau vēstīts, ka Imunizācijas valsts padomes (IVP) sēdē nolemts rekomendēt balstvakcinācijas devu personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī sociālās aprūpes centru iemītniekiem.

Padomes sēdē tika secināts, ka vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Sēdē esot precizēts, ka gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer"/"BioNTech", tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca", tad trešā deva rekomendējama ar "Pfizer"/"BioNTech", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "AstraZeneca".

Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja "Moderna" vakcīnu, jo pagaidām trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama "Moderna" trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus.

Balstvakcinācija ir rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk.

Vienlaikus IVP locekļi akcentē, ka arī pansionātos prioritāte ir primārā vakcinācija. "Lēmuma pieņemšana par kādas grupas vakcināciju ar papildu devu ir tikai sākums. Svarīgi, ka tas arī realizētos praksē. Jāsaprot, ka tas nebūs tik vienkārši, jo senioru vakcinācija līdz šim ir noritējusi samērā lēni. Paralēli aktīvi jānodrošina primārā vakcinācija, kuras ietekme uz sabiedrības veselību ir daudz augstāka," uzskata profesors, IVP loceklis Uga Dumpis.

Balstvakcinācija nav nepieciešama (izņemot cilvēkus ar būtiski novājinātu imūno sistēmu) tiem, kam pirms vakcinācijas sākšanas bijis pozitīvs SARS CoV-2 polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests, kā arī tiem, kam pēc divu devu saņemšanas ir bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests. Tāpat šajā kategorijā ietilpst tie, kam starp abām vakcīnu devām bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests, kā arī tie, kam pirms vai pēc vakcinācijas ar "Johnson & Johnson" vakcīnu pret Covid-19 bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests.

IVP norāda, ka veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu pašlaik nav un kopumā tā netiek rekomendēta, jo saslimstība kādās noteiktās profesionālajās grupās pilnībā vakcinētiem cilvēkiem neatšķiras no saslimstības pilnībā vakcinētiem cilvēkiem kopējā populācijā.

Netiekot izslēgts, ka veselības aprūpes sistēmā var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāv lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus, skaidro IVP.

Šobrīd pasaulē ir zināms, kādu efektu balstvakcinācija sniegs tikai vecumgrupai virs 65 gadiem, kā arī tiem trauslajiem pacientiem, kuri veselības traucējumu dēļ savu dzīvi pavada aprūpes centros un pansionātos.

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu