Leģendārs restorāns un kultūrvēsturisks mantojums. "Sēnīte" savu "atdzimšanu" gaida jau vairāk nekā 20 gadus (19)

Patlaban, sazinoties ar nekustāmā īpašuma uzņēmumu "Latio" pārstāvi Arti Ramuti, portāls "Apollo.lv" noskaidroja, ka "Sēnītes" komplekss ir pārdošanā. Tiek aktīvi strādāts, lai atrastu investoru. Objekts atrodas stratēģiski izdevīgā vietā - paceļam uz Rīgu starp divām valsts nozīmes maģistrālēm no Valmieras un Siguldas.

"Latio" "Sēnītes" kompleksa pārdošanu pārņēma laikā, kad Latviju pāršalca pandēmija. Līdz ar to bijis sarežģīti rast objekta turpmāko nākotnes vīziju un piesaistīt investorus. Tāpat savu "nastu" uzliek tas, ka 2016. gadā daļa no "Sēnītes" kompleksa kļuva par aizsargājamo valsts kultūras pieminekli. Uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka šis ir ļoti specifisks objekts, bet ar perspektīvu nākotni.

Foto: Leģendārais restorāns "Sēnīte"

Kompleksa atdzimšanas mēģinājums 2019. gadā

2019. gada sākumā maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja "Liepkalni" saimnieks Dagnis Čākurs vēlējās attīstīt "Sēnītes" kompleksu. "Liepkalni" īpašnieks izsludināja ideju konkursu. Toreiz uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija - galvenās ēkas ar sēnes formas kupolu atjaunošana, vasaras terases atjaunošana un saglabāšana. Ruciņa koncepcija paredzēja arī, ka galvenajā "Sēnītes" ēkā būtu iespēja paēst un būtu pieejamas tirdzniecības vietas Latvijas ražotāju produkcijai.

Tobrīd teritorijā ap "Sēnīti" bija paredzēts būvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai, arī stāvlaukumu automašīnām, treileru parku un nākotnē - iespējams, arī viesu namu. Tomēr plāni nevedās, jo nevarēja rast risinājumu piebraucamā ceļa izveidei.

"Sekojošās darbības ir rezultējušās ar Latvijas valsts ceļu speciālistu un ceļu drošības auditoru norādi, ka iecere izbūvēt apstāšanās stāvlaukumu - "kabatu" ir likuma normām neatbilstoša un nav akceptējama, līdz ar to - klientu nokļūšana līdz ieejai kulinārijas veikalā kļūstot neloģiska un apgrūtinoša," toreiz portālam "Apollo.lv" atklāja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja "Liepkalni" saimnieks Dagnis Čākurs.

Līdz ar to, sākoties 2019. gada vasarai, uzņēmuma "Liepkalni" pārstāvji sociālo tīklu vietnē "Facebook" nāca klajā ar paziņojumu, ka atjaunošanas darbi ir iestrēguši un, iespējams, netiks turpināti. Ideju strupceļā noveda nespēja kopā ar valsts uzņēmumu "Latvijas valsts ceļi" stāvvietu ierīkošanu ēku kompleksam, toreiz vēstīja raidījums "Panorāma".

"Bīstamība veidojas tajā vietā, ja satiekas divi dažādi ātrumi. Ja ir stāvlaukums, mašīnas ātrums ir nulle, tajā pašā laikā garāmbraucošo mašīnu ātrums šajā vietā būs vismaz 70 km/h. Uzsākot braukt, izbraucot no šī stāvlaukuma, veidojas konflikta situācija. Un tas ir tas, kas paaugstina bīstamību šim stāvlaukumam brauktuves malā," skaidro "Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. Viņaprāt, autostāvvietas "Sēnītes" apkārtnē pietiekot. 

Foto: LVC Ceļu laboratorijas speciālistu darbs Sēnītes posmā un pie Siguldas

Aizsargājamā valsts kultūras pieminekļa status

2016. gadā daļa no "Sēnītes" kompleksa 1200 kvadrātmetru platībā ieguva aizsargājamā valsts kultūras pieminekļa statusu.

Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosaka, ka Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk — Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

"Sēnītes" komplekss tukšs ir jau vairāk nekā 20 gadus. Restorāns tika slēgts 2000. gadu sākumā.