Tiem, kuri mēdz pārvietoties ar auto pa Vidzemes šoseju no Siguldas puses uz Rīgu, restorāns "Sēnīte" ir labi zināma vieta. Tiesa, no kādreiz pieprasītas ēstuves, 2019. gada aprīļa nogalē, esot kultūras pieminekļu sarakstā, leģendārais, reiz arhitektu apjūsmotais komplekss grimst aizmirstībā ar skumju grafiti "Man ir sēnīte" uz sienas.
2019. gada februārī Latviju pāršalca ziņa - "Sēnītes" atdzimšanā verēs iesaistīties katrs interesents.
2016. gadā "Sēnītes" komplekss kļuva par aizsargājamo valsts kultūras pieminekli. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja "Liepkalni" saimnieks Dagnis Čākurs iecerējis ideju par "Sēnītes" atdzimšanu - publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens interesents varētu iegādāties akcijas, kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem.
/nginx/o/2019/04/30/12054185t1ha74d.jpg)
"Liepkalni" īpašnieks izsludinājis ideju konkursu, lai gūtu skaidrību, kā attīstīt īpašumu. Tajā uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, kas paredz galvenās ēkas ar sēnes formas kupolu atjaunošanu, vasaras terases atjaunošanu un saglabāšanu. Ruciņa koncepcija paredz arī, ka galvenajā "Sēnītes" ēkā būtu iespēja paēst un būtu pieejamas tirdzniecības vietas Latvijas ražotāju produkcijai.
Teritorijā ap "Sēnīti" šīs koncepcijas ietvaros bija paredzēts būvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai, arī stāvlaukumu automašīnām, treileru parku un nākotnē - iespējams, arī viesu namu.
Pašlaik akciju sabiedrība "Sēne" ir nodibināta, portālam "Apollo" stāsta ieceres autors Dagnis Čākurs. Bet kā sokas ar darbi ar ieceres ieviešanu?
Čākurs atklāj, ka ar ieceres veidotājiem jau sākotnēji zinājuši, ka bijušais restorāns "Sēnīte" novērtēts kā kultūras vēstures piemineklis, ka šis komplekss ir valsts aizsargāts un saglabājams tās sākotnējā arhitektoniskajā izskatā, kas, pēc iniciatīvas autoru domām, palielinājis šīs ēkas vērtību.
