"Kad izaugsi, varēsi darīt, ko vēlies." "Kāpēc tu nelīdzinies vairāk savai māsai?" Frāzes, kas pēc ekspertu domām var "sabojāt" bērnu

Turīnā dzīvojošā bērnu komunikācijas eksperte, skolotāja, auklīte un bērnu grāmatu autore Lorensa Naja saka, ka šīs lietas "vecāki bieži pasaka pavirši, virspusēji, sev nemaz nepamanot, kā viņu paustais ietekmē bērnu". Pedagoģe Annalisa Falkone piekrīt. "Bērni uzsūc mūsu uzvedību. Arī to, ko mēs sakām, un kādā tonī mēs to sakām," viņa saka.

Cenšoties "uzgāzt" visas savas problēmas vecākiem, portāla "Vice" žurnāliste jautāja ekspertiem, ko viņi domā par visbiežāk lietotajām frāzēm, lai bērnus disciplinētu, un kā tās varētu aizstāt ar kaut ko veselīgāku.

Draudi pamest savus bērnus

• "Ja tu nepasteigsies, es tevi atstāšu."
• "Ja jūs to darīsiet, mamma/tētis aizbrauks."

"Kad vecāki saka šādas lietas, viņi bērnos iedveš bailes, lai ātrāk sasniegtu savu mērķi," saka Falkone.

Problēma: Abas ekspertes ir vienisprātis - bērni visvairāk baidās tikt pamesti. Kamēr bērns, pieaugot pakāpeniski iemācīsies baidīties no nāves, "bailes no pamešanas ir iedzimtas - tik ļoti, ka mazuļi bieži raud, lai pārliecinātos, ka viņu aprūpētājs ir tur", saka Naja.

Šo instinktīvo problēmu dēļ bērniem ir jāzina, ka viņi vienmēr var paļauties uz vecāku atbalstu.

"Kā vecākiem jums vajadzētu skaidri pateikt [saviem bērniem], ka jūs ne vienmēr viņiem piekrītat un jūs varat dusmoties, bet viņi vienmēr ir laipni aicināti jums uzticēties, un jūs nepārstāsiet viņus mīlēt un atbalstīt," Naja turpina. "Tomēr draudot atteikties no viņiem, bērniem tiek nodots nepareizs ziņojums."

Risinājums: Vecāki bieži izmanto šīs frāzes, kad viņi steidzas doties prom vai, lai pārliecinātos, ka viņu bērns nepazūd. "Viens veids ir pārvērst šos teikumus par pozitīviem," saka Naja. Tā vietā, lai teiktu: "Ja jūs nedarīsiet X, es darīšu Y", jūs varat teikt: "Ja jūs to darīsiet manis dēļ, es darīšu to jūsu vietā."

Tāpat var arī izmēģināt tādus teikumus kā: "Labi, es došu desmit minūtes, lai pabeigtu šūpoties, un tad gan mēs ejam."

Falkone piebilst: "Tas palīdzēs bērnam uzzināt par tādiem svarīgiem jēdzieniem kā kompromiss."

Draudi un šantāža

• "Ja tu kliegsi, es tevi nosūtīšu uz internātskolu."
• "Ja tu nebeigsi, vienkārši pagaidi un redzēsi, kas notiks."
• "Ja tu nepildīsi mājas darbus, es tev šo rotaļlietu nepirkšu."

Vecāki bieži saka šādas lietas galvenokārt tāpēc, lai atturētu savus bērnus no nepareizas uzvedības. Bet, pēc ekspertes domām, šāda veida frāzes "ir vairāk derīgi īsceļi pieaugušajiem, kas bērniem neko neiemāca".

Problēma: Naja skaidro, ka bērnības psiholoģija un pedagoģija attur vecākus no domāšanas par sodu, jo bērns reaģēs, pamatojoties uz bailēm tikt sodītam, nevis patiesībā domāt par savu uzvedību. "Viņi centīsies izpildīt pieaugušo cerības, nesaprotot, kāpēc," piebilst Falkone.

"Tas pats princips attiecas arī uz atlīdzību," saka Naja. "Kad jūs sakāt:" Ja jūs saņemsiet labu atzīmi, es jums nopirkšu rotaļlietu", galvenā uzmanība tiks pievērsta rotaļlietai, nevis panākumiem."

Risinājums: Abas ekspertes uzskata, ka vecākiem vienmēr vajadzētu ņemt vērā un atzīt labo un slikto uzvedību, atalgojot pirmo un atturot no otrās. Slavēšana par labām darbībām palīdzēs bērnam "apstāties un pārdomāt šo pozitīvo pieredzi", saka Naja.

Tāpat vecākiem nekad nevajadzētu ļaut sliktai uzvedībai paslīdēt garām, viņiem vajadzētu runāt ar saviem bērniem, mudinot viņus darīt labāk. "Tā vietā, lai teiktu: "Jūs nevarat spēlēt datoru, jo neesat pabeidzis mājasdarbus", jums vajadzētu mēģināt: "Tiklīdz esat pabeidzis mājas darbus, jūs varat iet spēlēties," saka Naja.

Morāles vai dzīves mācība

• "Ēdiet savu ēdienu, citi mirst badā!"
• "Šī ir grūta pasaule, labāk to iemācīties tagad."
• "Kad izaugsi liels, tu varēsi darīt, ko vēlies. Tagad tie ir mani noteikumi."

Pēc abu ekspertu domām, vecāki izmanto morāles lasīšanu, lai atklātu problēmas, ar kurām paši ir saskārušies savā dzīvē. Tomēr bērni tos bieži uztver kā sodu.

Problēma: Šie apgalvojumi mēdz būt vispārīgi un abstrakti, tāpēc bērniem ir grūti saprast, ko tie nozīmē. "Kā mēs zinām no neirozinātnes, abstraktā domāšana attīstās ļoti lēni, vecumā no pieciem līdz 25 gadiem," saka Falkone. Tā vietā viņa iesaka vecākiem sniegt saviem bērniem konkrētākus piemērus, uz kuriem viņi var attiekties.

"Padomājiet, piemēram, par frāzi: "Ēd savu ēdienu, citi bērni mirst badā!" Vēstījums, kuru vēlamies nodot, ir neuztvert ēdienu par pašsaprotamu, taču, tā formulējot, šķiet, ka mēs vainojam bērnu notikumos, kas ar tiem nav saistīti."

Risinājums: Naja saka, ka vecākiem morāle būtu jāmāca metaforiski, izmantojot daiļliteratūru. "Spēlēšana, lasīšana, dažādu varoņu skatīšanās dažādās situācijās - tas viss palīdz bērnam attīstīt empātijas sajūtu," turpina Naja. Izdomāti stāsti arī palīdz bērniem iedomāties gan pozitīvas, gan negatīvas situācijas.

Salīdzināšana ar citiem

• "Kāpēc tu nelīdzinies vairāk savai māsai? Viņa tik labi uzvedas." 
• "Tu esi tāds pats kā tavs tēvs/māte!"
• "Tev tas nepadodas, ļauj man to izdarīt."

Falkone domā, ka daudzi no šiem salīdzinājumiem nāk no mūsu mentalitātes, kas nosaka produktivitātes un panākumu prioritāti. "Mums vienmēr jāattaisno cerības, jābūt labākiem par citiem," viņa saka.

Problēma: "Kā pedagoģe es visu laiku saku, ka tas nav konkurss - katrs cilvēks ir īpašs, un katram vajadzīgs savs laiks," saka Falkone. "Tas ir tas, kas katram vecākam būtu jāsaprot. Tas, ka viena bērna uzvedība ir spontānāka, nenozīmē, ka citiem būs tāpat.

Pastāvīga salīdzināšana ar citiem bērniem viņu attīstības stadijā draud mazināt viņa pašcieņu un pārliecību, kas abas ir nepieciešamas, lai stātos pretī nākotnei," saka Falkone.

Tāpat vecāki bieži salīdzina savus bērnus ar citiem vecākiem. Problēma ir tā, ka bērns tiek izmantots kā kanāls, lai izvirzītu apsūdzības pieaugušajam, ja viņam nav nekāda sakara ar sākotnējo konfliktu.

Risinājums: Tā vietā vecāki var salīdzināt ar bērna pagātni, lai uzsvērtu viņu progresu. Piemēram, varat izmantot tādus teikumus kā: "Es esmu laimīgs, jo vakar parkā tu spēlējies ar citiem bērniem un dalījies savās rotaļlietās," saka Naja.

Vecāku bailes no nosodījuma

• "Neraudi kā maza meitene."
• "Tu esi jauna dāma, tu to nevarat darīt."
• "Šī rotaļlieta nav tev piemērota, iegādāsimies citu."

Kā saka Naja: "Starpnozaru pētījumi, kas apvieno socioloģiju, medicīnu un psiholoģiju, liecina, ka sabiedrība, kurā mēs esam iegremdējušies, patvaļīgi nosaka dzimumu lomas un izpausmes." Kaut arī dažas lietas vienā sabiedrībā tiek uzskatītas par vīrišķīgām, citā tās var tikt kodētas kā sievišķīgas.

Un tomēr šo stereotipu pārvarēšana pieaugušajiem ir diezgan grūta, jo viņi ir tik ļoti iesakņojušies pasaules izpratnē."

Problēma: Vecāki bieži baidās, ka viņus vērtē vienaudži. "Cilvēkiem pazīstamie modeļi šķiet pārliecinoši, tāpēc, redzot, ka jūsu meita uzvedas tāpat kā citas viņas vecuma meitenes, mēs jūtamies kā labi vecāki," saka Naja. Tomēr stingru lomu izpilde var apslāpēt bērna individualitāti un sabojāt viņa pašcieņu.

Risinājums: Pieņemt dzimumu neitrālu audzināšanu un mēģināt novērst stereotipus, vienlaikus dodot priekšroku spēles stilam, kurā bērns var brīvi izvēlēties. Pēc tam bērns piedzīvos dažādas lietas, izdomājot, kas viņiem patiesībā patīk.

"Bērni ir ārkārtīgi ziņkārīgi," saka Falkone. "Viņi pastāvīgi maina intereses, viņi ir kā īsti zinātnieki. Aizliegums viņiem izpausties neļaus viņiem augt."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!