VIDEO ⟩ Dramatiskais Ušakova mantojums un Rīgas glābšana no sankcijām 2027. gadā. Mārtiņa Staķa pirmais gads mēra amatā (33)

Staķis pirmo gadu mēra amatā raksturo kā patiešām intensīvu. "Paralēli tam, kas ir Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumos, ir vēl otrs izaicinājums - tikt galā ar epidēmiju. Es noteikti esmu simtkārt zinošāks nekā es biju pirms vēlēšanām. Aizraujošs gads. Mēs esam visai unikālā, neprognozējamā laikmetā." Staķis sarunas laikā norāda, ka nav vienojošas formulas, kas varētu noteikt kādam ir jābūt "labam mēram", viņš uzsver, ka

"jābūt aicinājumam kalpot sabiedrībai, un, ja tādas īpašības nepiemīt, tad to darīt nevar".

10 gadu garumā krāts Ušakova mantojums uzgūlās uz jūsu pleciem. Kas bija lielākie pārsteigumi, stājoties amatā?

Ejot uz vēlēšanām, tā klasika ir tāda, ka tu kritizē oponentu, varbūt pat dramatizē viņa neizdarības... Tas lielākais pārsteigums varētu būt, ka mēs esam bijuši ļoti maigi. Šis mantojums ir daudz smagāks un tur ir ļoti daudz netaisnību. Šo mantojumu strebj ārā un [par to] maksā citi.

Es minēšu piemērus: A/S "Tīrīga" projektam tika uzlikts sešu miljonu sods, mums izdevās šo sodu samazināt līdz 500 000 eiro, bet 500 000 ir kādi 15 vai 20 bērnu laukumiņi, kurus varētu izveidot.

Valsts ieņēmumu dienests ir uzlicis sodu, mēs vēl nezinām, cik lielu, bet tas noteikti būs daudz miljonu sods par tā laika "Rīgas kartes" un "Rīgas Satiksmes" darījumiem, kas notika 2016. un 2018. gadā, kad uzņēmumu kapitāldaļu turētājs bija Nils Ušakovs.

Kas tad šo sodu šobrīd maksā? Ne jau Ušakova kungs, kurš ir paslēpies Briselē. Šo atkal ir jāstrebj ārā citiem.

Būvnieku kartelis, un te šīs afēras varētu saukt un saukt... Un diemžēl jauni pārsteigumi nāk gaismā katru dienu. Man šķiet, ka diez vai kaut kas jauns mani varētu vēl pārsteigt.

Šobrīd sāk likties, ka iepriekšējā vara šīs vēlēšanas ir zaudējusi apzināti, labi saprotot, ka kādam šo visu būs arī jāizstrebj.

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pagātnes mantojumu "izstrebtu"?

To droši vien var izdarīt pietiekami ātri, ja ir absolūts uzstādījums, ka ir jābūt pārmaiņām. Nu un cik ir vajadzīgs laiks, lai pārmaiņas stātos spēkā? Tas ir tāds filozofisks jautājums. Es gribētu teikt, ka mums ir iedots pietiekami daudz laika, pat vairāk laika nekā daudzkārt pašvaldībām tiek dots. Mums ir četri plus viens gads, tātad mums ir vēl četri gadi - es domāju, tas ir pietiekams laiks, lai mēs nākamajam mēram, vai tas būšu es vai kāds cits, atdotu šo pašvaldību labāku nekā mēs to esam saņēmuši.

Tā ir mana misija, kā dēļ es esmu nācis politikā un mans uzdevums ir to paveikt.

Rīgas domes opozīcijas deputāts, bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs augusta beigās Latvijas Radio izteicās, ka jūs kā mērs daudz mācāties un ņemat piemēru no Ušakova. Vai Jūs piekrītat Burova kunga novērojumiem?

Es piekrītu tai daļai, ka es ļoti daudz mācos, bet ne no Ušakova. No droši vien daudz labākiem piemēriem, kā Ņujorkas mēra vai Soltleiksitijas mēra un tā tālāk. Viņš [Burovs] to domāja tādā kontekstā, ka es devos uz apkaimēm runāt ar iedzīvotājiem. Redziet, tā ir katra mūsu politiskā izvēle - mana izvēle ir runāt ar iedzīvotājiem, Burova kunga - runāt ar būvniekiem. Katrs no mums izdara savas izvēles.

Kā pret jums attiecas krievvalodīgo elektorāts?

Mēs esam etniski visai sašķelta sabiedrība, tas nevienam no mums nav noslēpums, un nav arī pārsteigums, ka tie cilvēki, kuri pirms tam atbalstīja Ušakovu, uz mani skatās ar zināmām aizdomām. Es, protams, arī katru dienu saņemu dažādas vēstules un saprotu savu atbildību.

Kā savu laiku teica prezidents Baraks Obama: "Man ir četri gadi, lai uzrunātu katru amerikāni." Man toties ir četri gadi, lai uzrunātu katru rīdzinieku.

Jāsaka, ka mans uzdevums ir daudz vieglāks nekā ASV prezidentam, tāpēc - laiks rādīs. Es neslēpjos un runāju ar šiem cilvēkiem, arī ar tiem, kuri pret mani ir noskaņoti negatīvi, es nebaidos dzirdēt kritiku, jo tas man palīdz pieņemt labākus lēmumus.

Labā ziņa - iedzīvotāji tic darbiem. Rezultāti mums jau ir. Un es ticu, ka tajā brīdī, kad varēsim uzrādīt vēl vairāk labo rezultātu, mēs pārliecināsim jebkurā valodā runājošu iedzīvotāju.

Pēc ievēlēšanas jūs neuzlikāt simbolisko mēra ķēdi. Ko jūs ar šo soli vēlējāties pateikt? Kādas tradīcijas vēl tiek lauztas?

Man nepatīk ārišķības. Tas bija varbūt mazliet personīgi, un es nedomāju, ka šī ķēde iedod kaut kāda veida atzinību.

Mums ir bijuši mēri, kas šo ķēdi uzliek un amatā paliek tikai vienu mēnesi. Tas [mēra ķēde] nedod nekādu garantiju, ka tu būsi labs pilsētas saimnieks.

Man tiešām šķiet, ka šo ķēdi ir jānopelna nevis ar vēlēšanām un ar solījumiem, bet ar noteiktiem darbiem. Es ceru, ka ar katru gadu, ko es esmu šai amatā, es būšu tuvāk šai ķēdei, un varbūt kādu dienu arī to uzlikšu. Īpaši, ja iegūšu vēlētāju uzticību arī nākamajās vēlēšanās.

Taču ir vēl virkne ar tradīcijām, kuras Rīgā netiek turpinātas...

Piemēram, ir pagājis gads riņķī, kad Rīgas domniekiem nav caurlaižu, lai viņi novietotu auto, kur vien vēlas. Kā mēs zinām, ne visi domnieki šīs caurlaides arī patur sev. Šobrīd Rīgas domes deputāti pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai, ja ar privāto auto, tad ir noteikts limits, cik viņi var iztērēt maksas stāvvietās. 

Tāpat - Rīgas domes darbinieki tiek meklēti nevis partijas biedru sarakstos, bet godīgos un atklātos konkursos. Domes kapitālsabiedrībās vairs nesēž politiķi, tur nav vairs arī politiķu konsultantu, tāpat kapitālsabiedrību valdes tiek meklētas atklātos konkursos. 

Sakarā ar Baltkrievijas karoga noņemšanu hokeja čempionāta laikā pret jums un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Baltkrievijā tika ierosināta krimināllieta. Vai kaut kas ir attīstījies šīs lietas sakarā?

Ir bijis pieprasījums mūs izdot, tāpat ir bijis pieprasījums mūs nopratināt, bet Latvijas Republikas likumdošanā šādas iespējas netika pieļautas. Mainījies ir noteikti tas, ka es vairākās valstīs neesmu gaidīts viesis. (Pasmejas.) 

Jāsaka godīgi, ka tas arī sakrīt ar Rīgas domes jauno politiku, ka mēs savu skatienu esam vērsuši nevis austrumu, bet vairāk rietumu virzienā, sadarbojoties un meklējot draudzību rietumu valstīs.

Tāpēc es arī pārāk par šo nepārdzīvoju. Skaidrs ir tas, ka tuvākajos gados, kamēr valdīs šis režīms [Lukašenko valdība Baltkrievijā], uz to pusi es neplānošu doties.

Kur jūs likāt noņemtos karogus? Kas jums iedeva opozīcijas balti sarkanos karogus?

Es to sauktu par karoga pacelšanu, ne noņemšanu, jo tika noņemti tā režīma karogi, kas tik tikko bija nolaupījis Eiropas Savienības lidmašīnu, kurā atradās arī Latvijas Republikas piederīgie. Šie karogi, tas nav oficiāls karogs, kādu mēs redzam kādos pasākumos, ir pilsētas dekors, un

pilsētai ir tiesības lemt, ar kādiem dekoriem tā svētku laikā dekorē savu pilsētu, tā kā viss tika darīts pilnvaru robežās.

Es jums varu pastāstīt, kas notika ar baltkrievu balti sarkano karogu, kuru man aizdeva Muceniekos dzīvojošie bēgļi - šo karogu es viņiem atdevu atpakaļ. Biju nedaudz piesarcis, jo tas vairs nebija tik labā izskatā, kā tas bija tad, kad mēs to saņēmām. Bet viņi vispār nepārdzīvoja, viņu acīs šis karogs šobrīd esot vēl vērtīgāks.

Parunāsim par pirmsvēlēšanu solījumiem. Visiem Rīgas bērniem no pusotra gada vecuma būs vieta bērnudārzā. Kas ir izdarīts šī solījuma labā?

Šī ir ne tikai mana, bet arī koalīcijas apņemšanās. Šobrīd rinda ir nedaudz īsāka. Uzsākot darbu, tā bija apmēram 2200, šobrīd tā ir aptuveni 1880 un līdz gada beigām tā jau būs samazināta līdz 1500 bērniem, atverot divus jaunus bērnudārzus.

Tiesa, iespējams, obligātās vakcinācijas dēļ kaut kādi bērnudārzi varētu tikt slēgti, bet, ja mēs skatāmies kopumā - rinda tiek samazināta.

Jaunie bērnudārzi atradīsies reorganizētās ziemeļu izpilddirekcijas telpās, otrs Ķengaragā, Slāvu ielā. Es ļoti ceru, ka mēs nākotnē šos darbus arī varēsim turpināt, bet tas nav tikai par jaunu bērnudārzu būvniecību. Mēs arī nākamgad par 3,2 miljoniem palielināsim finansējumu privātajiem bērnudārziem, kas mums ļoti nāk talkā, lai samazinātu bērnu rindu uz bērnudārziem.

Mums ir arī jārūpējas, kas šajos bērnudārzos strādās, mēs vienmēr pirms pirmā septembra palielinām atalgojumu pirmsskolas iestāžu darbiniekiem, no pirmā janvāra arī auklītēm, bet šie atalgojumi ir jāturpina palielināt. Tas ir liels komplekss pasākums, es pats vadu šo darba grupu, lai būtu rezultāts, un lai katru gadu varētu samazināt šo rindu par 300 līdz 500 bērniem.

Būsim godīgi, pavisam samazināt šo rindu nevarēsim nekad, jo vienmēr būs bērnudārzi, kur pieprasījums būs lielāks nekā piedāvājums, un arī šobrīd ir bērnudārzi, kuri nevar noformēt grupiņas.

(..) Mēs zinām, kurās vietās mums trūkst bērnudārzi, kurās būtu jāuzbūvē vēl, šādi plānveidīgi mēs arī iesim uz priekšu. Skaidrs, ka nākamo četru gadu laikā rinda samazināsies vēl par vairākiem simtiem, ja ne tūkstošiem. Noteikti tie būs tūkstoši!

Tika izvirzīts mērķis, ka "Rīgai jākļūst par Baltijā pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu", kas ir jau izdarīts šī mērķa vārdā pirmajā gadā?

Te ir jāsaka tā, jo tu esi ambiciozāks, jo tev ir lielākas iespējas šim mērķim iegūt finansējumu. Mums šīs ambīcijas ir jāapliecina arī starptautiski, mēs esam parakstījuši arī Parīzes klimata deklarāciju un izstrādājuši savu klimata neitralitātes stratēģiju, kā atslēga šim ir Rīgas enerģētikas aģentūra, kura ir "restartēta", kurai ir jauns vadītājs, un tās uzdevums ir veicināt zaļo attīstību.

Rīga beidzot šķiro atkritumus un šķiros vairāk. Visā pilsētā būs astoņi jauni atkritumu šķirošanas punkti. Tāpat mums ir lieli izaicinājumi attiecībā ar bioloģisko atkritumu šķirošanu - te būs ļoti daudz jāinvestē iedzīvotāju izglītošanā. Mēs pārejam uz zaļāku transportu, ir izsludināts iepirkums 39 elektroautobusiem, kas darbosies nevis ar dīzeli, bet ar elektrību, kā arī būs jauna metrobusa līnija.

Un, protams, ir jāsiltina ēkas. Ekonomikas ministrijā top vadlīnijas, kāda būs šī programma. Te ir skaidrs, ka ir jāiegulda daudz naudas un ar pilsētas naudu šeit nepietiks. Es domāju, ka nākamajā periodā šie būs jau pavisam ievērojami līdzekļi.

Visi šie soļi ir jāveic un tas nav vienkāršs uzdevums. Ja mēs jautājam cilvēkiem: "Kas vēlas tīru gaisu? Mēs vēlamies tīru gaisu! Kurš vēlas dzīvot pilsētā, kur ir mierīgāk un klusāk? Mēs vēlamies! Kurš grib maksāt mazākus apkures rēķinus? Mēs vēlamies." Un tad ir nākamais jautājums, vai jūs esat gatavi sanākt kopā un vienoties par to, ka šī māja tiks siltināta? Un te mums sākās problēmas...
 

(..) Izvēle vienmēr ir starp darīt un nedarīt. Mūsu izvēle ir darīt.

Kuru pirmsvēlēšanu solījumu izpilde norit gausāk nekā jūs bijāt plānojis?

Protams, ka kultūras maiņa, kā tāda, norit ļoti gausi. Es varu atzīties, ka vēl aizvien līdz galam nav izdevies mans redzējums, ka Rīgas domes pārvaldībai ir jābūt daudz atklātākai un godīgākai, kas nozīmē, ka lēmumi netiek pieņemti divu cilvēku kabinetos, kā tas bija līdz šim, bet gan komitejās. Mēs arī komitejām esam devuši vairāk varas, bet tas līdz galam ne visur ir izdevies. Ne visur ir bijušas reorganizācijas, ne visur šīs reorganizācijas bijušas izaicinošas un laikus ieviestas.

Es šo kritiku esmu izteicis saviem kolēģiem, jo mums tam vairs nav laika. Līdz oktobra beigām es gribu skaidru atbildi no katra politiķa uz jautājumu, ko mēs paveiksim nākamo četru gadu laikā?

Man šī atbilde ir, es gribu šo atbildi sadzirdēt no visiem.

Kāda tad ir jūsu atbilde?

Mana programma ir daudz plašāka - es vēlos, lai mūsu pilsētai iedzīvotāju skaits palielinātos. Es vēlos, lai šeit ir drošāka un zaļāka vide, tīrāks gaiss. Es vēlos, lai šī būtu pilsēta, kur sabiedriskais transports būtu ātrāks un ērtāks iedzīvotājiem. (..)

Es vēlos, lai šī pilsēta ir efektīva savā pārvaldībā. Tie ir skaļi mērķi, bet tāds ir mans uzdevums.

Tā teikt, nekļūdās tie, kas neko nedara, kādas ir jūsu lielākās kļūdas pirmā gada laikā?

Politiķi-klasiķi par to nerunā, bet parunāsim par to, kādi man ir bijuši lielākie skandāli. (Smejas.)

Protams, ka mans lielākais skandāls bija stabiņu sāga. Skandāls, kas bija vienas jaunas automašīnas cenā, ja mēs varam tēlaini izteikties. Skandāls, kur nav neviena pārkāpuma, nevienas nelikumības, nevienas prettiesiskas darbības. Vai tas ir labs vai slikts rezultāts? To lai vērtē mani vēlētāji, bet es gribētu vērst uzmanību šī sakarā divām lietām.

Mums ir vērts paturēt prātā divus gada skaitļus: 2027. gads un 2030. gads.

2027. gadā mums Rīgā ir jāievieš zemās emisijas zona, ja mēs to neizdarām, mums ir jāmaksā soda nauda. 2030. gadā Latvijai kopumā ir jāsamazina CO2 izmeši par ļoti izaicinošu procentu - kopumā 17%. Ir divas izvēles - darīt to, ko darīja iepriekšējā administrācija, jeb ignorēt šo problēmu, jo tas taču nav populāri šos jautājumus risināt, vai risināt šos jautājumus.

Un jā, nekļūdās tie, kas neko nedara, mēs darām, mēs kļūdamies, gūstam no tā mācību un ejam tālāk. Un ziniet, Eiropas Parlaments šonedēļ ir pieņēmis vienu zīmīgu lēmumu - visās Eiropas pilsētās autobraucējiem būtu jāpāriet uz 30 kilometriem stundā. Šāds lēmums ir tāpēc, ka pilsētās satiksmē cilvēku nāvēm nevajadzētu rasties.

Un es kā cilvēks, kurš pats ir piedzīvojis šo traģēdiju, kad sekundes laikā tu pazaudē daļu no savas ģimenes, varu teikt, ka šis ir milzīgs pārdzīvojums cilvēkiem. Ja visi Rīgas autovadītāji ievērotu ātruma ierobežojumus, mums nebūtu šādu problēmu.

Un vienīgais veids, kā mēs ar šo varam cīnīties, ne jau uzliekot zīmi, paredzot, ka to ievēros, bet diemžēl ieviešot tādus risinājumus kā šos pašus stabiņus, kas disciplinētu sabiedrību. Tāpat arī - cilvēki nepārsēdīsies uz velosipēdiem, ja nebūs atbilstošas infrastruktūras, cilvēki neizvēlēsies sabiedrisko transportu, ja neredzēs, ka tas ir ātrāks, ērtāks un lētāks.

Visi šie lēmumi ir jāpieņem šodien un jāievieš soli pa solim, lai 2025. gadā neatkarīgi, kurš būs nākamais Rīgas domē, es varētu šim cilvēkam skatīties acīs un pateikt: "Tu vari turpināt mūsu iesākto darbu."

Ja pieņemam, ka pandēmija ir vairāk vai mazāk polarizējusi Latviju vakcīnu piekritējos un noliedzējos, tad šķiet, ka Rīgas domes koalīcija rīdziniekus ir sašķēlusi autovadītājos un velobraucējos. Kā samierināt abas puses?

Ziniet, kad es agrāk strādāju baznīcā, mums bija tāds teiciens - ir lietas, kuras risina laiks. Atceraties, 2015. gadu, kad tika uzbūvēta pirmā velojosla Lāčplēša ielā. Toreiz bija tieši tas pats - pasaule sabruks! Taču pasaule nesabruka, autovadītāji ar laiku pierada pie šīs velojoslas un šobrīd neviens vairs to neatceras. Bet tad tā laika Rīgas domes vadība saprata - mēs uz nepopulāriem lēmumiem vairs neiesim, līdz ar to arī tapa tās velojoslas, ko bez strīdiem varēja izveidot. Bet tas nav risinājums, risinājums ir būvēt šīs velojoslas 10 un 20 kilometru garumā katru gadu, kā to dara Viļņa, kā to dara Tallina, Amsterdama vai Kopenhāgena. Un ar laiku visi šie paradumi mainās, visi saprot, ka šai pilsētā ir vieta visiem, ne tikai vienai autobraucēju vai velosipēdistu grupai, un visi var šeit sadzīvot.

Ar Čaka ielu rīdzinieki nevarēja sadzīvot.

Jā, piekrītu, šis bija kompromiss, kas bija ļoti smaga mācība arī man, ka ne vienmēr ir jāiet uz kompromisiem.

Lai gan mēs nevaram noliegt, ka ir arī pozitīvas izmaiņas, ka sabiedriskais transports Čaka ielā vairs nekavē un ir kļuvis stipri ātrāks, kas arī atbilst vienam no mūsu mērķiem, ka sabiedriskajam transportam nav jāstāv sastrēgumos.

Kad un kurā vietā rīdzinieki var gaidīt jaunas velojoslas?

Kopumā nākamos divos gados tiks uzbūvēti 64 kilometri jaunu velojoslu, kas gan nebūs tik daudz konkrēti Rīgā, kā savienojot Rīgu ar Pierīgu, kas arī ir viens labs piemērs, kā motivēt cilvēku arī no Pierīgas pārsēsties no auto uz riteņa.

Patiesībā 80% iedzīvotāju dzīvo astoņu kilometru apkārtnē ap Rīgas centru, faktiski no tālākā Rīgas punkta 30 minūšu laikā var atbraukt uz Rīgas centru. Piemēram, no Mārupes uz Rīgas centru var atbraukt tik pat ātri kā ar automašīnu, ja ir sakārtota infrastruktūra. (..)

Kas jums darbu sarakstā ir ar augstāko prioritāti, ko rīdzinieki tuvākajā laikā varētu sagaidīt?

Protams, mans smagākais izaicinājums šobrīd ir budžets. Budžets jau bija izaicinājums 2021. gadā, ja Rīgas ieņēmumi 2019. gada bija 970 miljoni, 2020. gadā tie bija 940 miljoni, bet 2021. gadā tie bija 917 miljoni. Un ieņēmumi patstāvīgi kritās. (..) Izskatās, ka nākamā gada budžets būs tāds pats, jo tie 11 miljoni, ar ko Rīga varētu rēķināties papildus, tiks iztērēti elektrībā, apkurē, pabalstos šiem jautājumiem, un mums atkal būs jādomā par efektivitāti.

Šobrīd es esmu definējis trīs prioritātes, no kurām atkāpties es nevaru. Pirmā un svarīgākā ir Rīgas atalgojumu konkurētspēja, tā šobrīd ir traģiska, mums ir dažas atalgojumu grupas, kuras salīdzinot ar privāto sektoru, atšķiras pat par 60%. (..) 

Mums ir jāturpina risināt jautājumi ar infrastruktūru, mēs zinām, ka ceļu uzturēšanai ar tiem miljoniem, kas pašlaik ir izdalīti, būs par maz, ir jādod vairāk. Un mēs nezinām, kāda būs nākamā ziema, jo jau pagājušā bija īpaši izaicinoša.

Mēs nevienu centu negrasāmies atņemt sociālajam budžetam, diemžēl par 11 miljoniem mēs palielināt nevarēsim kā šogad, bet par vienu līdz pusotram miljonam mums tas būs jādara. (..) Izaicinājumu mums netrūkst.

Cik viegli vai grūti Rīgas mēram ir nenest šos izaicinājumus no darba mājās?

Es neesmu atradis veidu, kā šo izdarīt. Man ir paveicies, ka man ir 17 gadus ilga laulība, kas ir visai noturīga, līdz ar to...

Daļa tiek guldīta uz sievas pleciem.

Sieva man dažreiz saka, ka viņai nav vīra. Es zinu, ka viņa vēl kādu brīdi var šo izturēt, bet jāsaka, ka šis darbs nav īpaši labi savienojams ar veiksmīgu ģimenes dzīvi. (Smejas.) Bet es cenšos.

Ja būtu iespējams pagriezt laiku atpakaļ, piekristu sēsties mēra krēslā?

Lai kas arī ir noticis un kas vēl nenotiktu, šis ir darbs, ko es gribētu saukt par savu. Man tas patīk, man tas sagādā gandarījumu, es redzu rezultātus. (..) Tas mūs iedvesmo strādāt tālāk.

Kad Rīga būs gatava?

Nekad!

Es tagad arvien vairāk saprotu, kas ar šo teiku ir domāts. Rīga ir tik dinamiski augoša un tā varētu augt vēl straujāk. Te nav nekādu limitu. Un mēs redzam, kas notiek visā pasaulē - principā pilsētas kļūst aizvien lielākas un straujāk augošas. Un dod dievs, tikt mums šīm pārmaiņām līdzi un neatpalikt. (..) Mums ir ne tikai jāmēģina tikt kaut kam līdzi, bet arī jācenšas domāt divus, trīs soļus uz priekšu, ko mēs gribam nākotnē, lai mēs kaut kur būtu inovatīvi. Es domāju, ka Rīgai šeit ir milzīgas iespējas.

Plašāk par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa pirmo gadu pilsētas saimnieka amatā uzzini video intervijā!

Mārtiņš Staķis pārstāv partiju "Kustība Par!" un politisko apvienību "Attīstībai/Par!". Bijis 13. Saeimas deputāts. Šobrīd ievēlēts Rīgas domē un 2020. gada 2. oktobrī ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.