Aprit gads kopš nežēlīgās Francijas skolotāja Samuela Patī slepkavības. Kas zināms līdz šim?

2020. gada 16. oktobrī jauns Maskavā dzimis čečenu imigrants noslepkavoja vīrieti, jo viņš stundā par vārda brīvību bija audzēkņiem demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu.

Šodien Francijā notiks piemiņas pasākumi un Parīzē tiks atklāts skolotāja vārdā nosaukts laukums. Skolotāja ģimene tiksies ar Francijas prezidentu un premjeru. Francijas skolās tiks noturēts vienu minūti ilgs klusuma brīdis.

Pēc brutālās slepkavības psiholoģiskā palīdzība bija nepieciešama 207 cilvēkiem – studentiem, vecākiem un personālam. Kā gadu pēc slepkavības atzinuši skolotāja kolēģi, viņi joprojām ir nobažījušies par savu drošību un arī norādījuši, ka tagad rūpīgi pārdomā savu mācīšanas stilu un izvairās ar skolēniem runāt par strīdīgiem tematiem, baidoties no dažādas reakcijas.

Patī brutālā slepkavība izraisīja Francijas vēršanos pret radikālām musulmaņu organizācijām mošejām. Francijas reakcija savukārt sadusmoja musulmaņu pasauli, un vairākās valstīs notika pret Franciju noskaņoti protesti.

Francijas prezidents devās uz notikuma vietu 

Dažas stundas pēc šī uzbrukuma notikuma vietu apmeklēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un premjerministrs Žans Kastekss. Valdības amatpersonas sasauca krīzes sanāksmi, lai apspriestu šo lietu.

"Viens no mūsu pilsoņiem šodien tika noslepkavots, (..) jo viņš mācīja skolēniem runas brīvību," teica Makrons, kurš nosodīja šo "islāmistu teroristu uzbrukumu".

Makrons arī sacīja, ka šim uzbrukumam nevajadzētu sašķelt Franciju, jo tieši to vēlas ekstrēmisti. "Mums visiem jāturas kopā kā pilsoņiem," teica Makrons.

"Vēstures skolotāja slepkavība ir uzbrukums runas brīvībai un Republikas vērtībām," tviterī rakstīja parlamenta apakšpalātas Nacionālās sapulces spīkers Rišārs Ferāns.

Francijā tūkstošiem cilvēku demonstrācijās apliecināja cieņu nogalinātajam vēstures skolotājam

Parīzē tūkstošiem cilvēku 2020. gada 18. oktobrī sapulcējās uz demonstrāciju, lai apliecinātu cieņu skolotājam, kuram tika nogriezta galva par pravieša Muhameda karikatūru demonstrēšanu klasē.

Pirms slepkavības 47 gadus vecajam skolotājam, kas stundā par vārda brīvību oktobra sākumā bija audzēkņiem demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu, tikuši izteikti draudi, atklāja prokuratūra.

Foto: 2020. gadā Francijā tūkstošiem cilvēku demonstrācijās apliecināja cieņu nogalinātajam vēstures skolotājam

Demonstrantu saukļos un plakātos tika pausta solidaritāte nogalinātajam skolotājam un aizstāvēta vārda brīvība. Vairāki cilvēki skandēja "Es esmu Samjuels", atsaucot atmiņā frāzi "Je suis Charlie" ("Es esmu Šarlī"), kas plaši tika lietota solidarizējoties ar upuriem islāma radikāļu uzbrukumā satīras žurnāla "Charlie Hebdo" Parīzes redakcijai 2015.gadā. Šajā uzbrukumā, ko izprovocēja pravieša Muhameda karikatūru publicēšana, tika nogalināti 12 cilvēki.

Demonstrācijas notika arī Lionā, Tulūzā, Strasbūrā, Marseļā, Lillē, Nantē un Bordo.

Pirms demonstrācijām Francijas izglītības ministrs Žans Mišels Blankērs aicināja "visus atbalstīt skolotājus" un intervijā raidorganizācijai "France 2" sacīja, ka tagad ir būtiski izrādīt savu solidaritāti un vienotību.

Demonstrācijā Parīzē piedalījās arī Francijas premjerministrs Žans Kasteks un Parīzes mērs Anna Idalgo.

Simtiem skolēnu, skolēnu vecāku, skolotāju un citu cilvēku nolika ziedus pie skolas, kurā strādāja Patī.

Policija veica reidus pret islāmistu tīkliem

Francijas policija neilgi pēc notikušā rīkojareidus aizdomās par saistību ar islāma radikāļu tīkliem turētu cilvēku mājās, šo operāciju izvēršot trīs dienas pēc galvas nociršanas Parīzes piepilsētas vēstures skolotājam, pavēstīja iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns.

Operācija pret islāmistu tīkliem bija iecerēta, lai paustu vēstījumu "republikas ienaidniekiem", ka viņi ne mirkli nevarēs baudīt atelpu, intervijā radiostacijai "Europe 1" norādīja ministrs.

Pēc uzbrukuma tika sāktas vairāk nekā 80 izmeklēšanas par naida runu tīmeklī, viņš piebilda.

Anzorova ģimene no Krievijā ietilpstošās Čečenijas republikas ieradās Francijā, kad viņam bija seši gadi.

Četri šīs ģimenes locekļi, kas Francijā pieprasīja patvērumu, šobrīd ir aizturēti nopratināšanai.

Policija slēdza mošeju

Pēc galvas nociršanas Parīzes piepilsētas vēstures skolotājam Francijas policija uz laiku slēdza mošeju Pontē.

Pēc tam, kad Patī kļuva par iebiedēšanas kampaņas upuri, Pontē mošejas vadītājs pauda nožēlu par video publiskošanu sociālajā tīklā. Viņš skaidroja, ka publiskojis video, nevis lai atbalstītu kampaņu pret skolotāju, bet bažījoties par musulmaņu bērniem.

Foto: Pontē mošeja

Atvainošanās tika izteikta vēl pirms Patī slepkavības, kas šokēja Franciju un visu pasauli.

Pēc Patī slepkavības video autors tika aizturēts.

Varasiestādes solīja stingri vērsties pret naida izplatīšanu, radikālisma sludinātājiem un citiem elementiem, kas apdraud Francijas drošību.

Mošeja slēgta uz sešiem mēnešiem ar mērķi novērst teroraktus.

Islāma pasaulē pieauga dusmas pret Franciju

Pēc islāma fanātiķa pastrādātās franču skolotāja Samuela Patī slepkavības Francijas un islāma valstu attiecības kļūst arvien sliktākas. Atsevišķās valstīs tika dedzināti Francijas prezidenta Emanuela Makrona portreti un Francijas karogi.

Dusmas saistītas ar pravieša Muhameda karikatūru demonstrēšanu. Šīs karikatūras nosodīja arī Saūda Arābija, tomēr atšķirībā no citām musulmaņu zemēm tā nepauda sašutumu par karikatūru demonstrēšanu Francijā.

Musulmaņu pasaule aicināja boikotēt franču ražojumus. Lai gan zināms, ka vairākās valstīs dažādi Francijas ražojumi no plauktiem ir pazuduši, boikota apmēru ir grūti noteikt. Musulmaņu apdzīvotajās valstīs Francija pārdod plašu ražojumu klāstu, sākot no automašīnām un ieročiem, beidzot ar dažādiem pārtikas produktiem un modes un luksusa precēm.

Saistībā ar Makrona pausto viedokli par islāmu un musulmaņiem Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans nedēļas nogalē izteicās, ka Elizejas pils saimniekam jāpārbauda psihiskā veselība.

Erdogana aso retoriku nosodījuši vairāki rietumvalstu līderi, paužot solidaritāti Parīzei. To vidū ir, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un Nīderlandes premjers Marks Rute. Savukārt Turcijas prezidents apsūdzēja Eiropu islāmofobijā.