4. oktobrī uz dažām stundām tā dēvētā tehniskajā pauzē devās "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp". Šādas "tehniskās pauzes" mēdz atgadīties ik pa laikam, bet kas notiktu, ja internets pazustu uz visiem laikiem? Vai tas vispār ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildes uz šiem jautājumiem, "Apollo.lv" uzrunāja CERT.LV.

Kas varētu apturēt interneta darbību?

CERT.LV sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Madara Krutova norāda – ticamība, ka interneta koncepts pasaules līmenī varētu pazust "uz visiem laikiem", ir maza. 

"Ir grūti iedomāties situāciju vai katastrofu, kuras rezultātā visa pasaule paliktu bez interneta. Internets savos pirmsākumos idejiski tika radīts, lai pārdzīvotu atomkaru un turpinātu uzturēt sakarus armijas vajadzībām.

Ja šāda X stunda pienāktu, tad, visticamāk, interneta pazušana būtu mazākā no problēmām."

Pat dažas stundas bez interneta mūsdienās var kardināli mainīt daudzas lietas. Jautāta, kādas būtu sekas, ja internets pazustu pavisam, eksperte skaidro, ka ir svarīgi nošķirt internetu kā "tīklu tīklu" jeb infrastruktūru no satura, ko ikdienā mēs patērējam.

Mūsdienās ir ļoti pieaugusi lielo IT kompāniju ietekme.

Brīdī, kad vairs nestrādā "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" – lietotājiem šķiet, ka "internets ir izslēgts", lai gan e-pastus joprojām varam nosūtīt un saziņa citās lietotnēs turpinās.

Iespējams, tieši šī iemesla dēļ lietotājiem būtu ieteicams "nelikt olas vienas kompānijas groziņā" un laikus izskatīt arī citus saziņas kanālus.

Ja skatāmies nevis pasaules līmenī, bet šaurāk, tad, protams, pastāv iespēja, ka kāda konkrēta valsts noteiktu iemeslu dēļ izvēlas atstāt savus iedzīvotājus bez pieejas internetam apzināti," teic Krutova.

Eksperte norāda, ka ir svarīgi saprast arī to, kāds ir interneta pazušanas iemesls. "Vai tā ir kāda globāla katastrofa vai kādas autoritāras valsts politika.

Ja tā būtu globāla katastrofa, tad, atrisinot ar izdzīvošanu saistītus jautājumus, īsākā vai garākā laika posmā internetu (vai tam līdzīgu informācijas apmaiņas tīklu) varētu atjaunot." 

Jautāta, kāds ir lielākais interneta pienesums, Krutova atklāj, ka, viņasprāt, tā ir "iespēja tūlīt un tagad saņemt informāciju par sev svarīgām tēmām, kā arī ātra un salīdzinoši vienkāršā informācijas apmaiņa". 

Eksperte teic, ka "pat bez interneta pastāvētu iespēja nodrošināt sakarus no punkta A uz punktu B. Piemēram, no kāda darbinieka mājām līdz birojam. Attiecīgi attālinātais darbs tehnoloģiski joprojām būtu iespējams".

Vai līdz ar ierobežojumiem pazustu arī noziegumi? 

"Ja nebūtu internets, nebūtu arī kibernoziegumi, taču paredzams, ka tas varētu kavēt arī fizisku noziegumu atklāšanu, īpaši starptautiskā līmenī.

Dažāda līmeņa noziegumi bieži vien tiek atklāti, pateicoties tieši operatīvai saziņai un informācijas apmaiņai starp vairāku valstu varas iestādēm, ko varētu manāmi kavēt interneta neesamība," teic Krutova. 

Jautāta, kuram jāuzņemas atbildība par pazudušiem datiem X stundas gadījumā, eksperte norāda, ka, "pazūdot internetam, mākonī glabāta informācija nepazūd, tā joprojām fiziski glabājas uz serveriem, tikai lietotājam zūd piekļuve šiem serveriem.

Lai nodrošinātu tūlītēju piekļuvi sev svarīgai informācijai - lietotājiem ieteicams veidot rezerves kopijas, piemēram, uz ārējiem cietajiem diskiem un tā tālāk. Šādi glabātai informācijai iespējams piekļūt arī bez interneta savienojuma".