Kāpēc strauji kāpj degvielas cenas, un vai Latviju varētu piemeklēt Lielbritānijas scenārijs? (27)

Kā paskaidrot degvielas cenu kāpumu?

Pagājušajā darba nedēļā jau piekto nedēļu pēc kārtas Baltijas valstu galvaspilsētās turpinājās degvielas cenu kāpums.

Karčevskis atklāj, ka degvielas cenas kāpj vairāku iemeslu dēļ, turklāt, tas nenotiek tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

"Ja runājam ārpus konteksta, pats vakar atlidoju no Milānas un tur benzīna cenas sākas no 2,02 eiro. Latvijā šī cena ir aptuveni 1,50 eiro," saka LDTA priekšsēdētājs.

Kā pirmo iemeslu Karčevskis min to, ka "histēriski un neatbilstoši" ir pieaugušas biokomponentu cenas - pēc Eiropas direktīvām daļa, kura jāpievieno benzīnam (Latvijas gadījumā etanols) un dīzeļdegvielai (rapša metilesters 7% apmērā). Šīs cenas pašlaik ir trīskāršojušās.

"Tas galvenais iemesls šo biokompotentu cenu kāpumam ir to deficīts pasaulē. Jo vairāk ir direktīvas tās pievienot degvielai, jo vairāk tās trūkst. Tā ir viena liela problēma, ar kuru mēs saskarsimies tuvākajos gados," skaidro Karčevskis.

Otra problēma ir vispārēja naftas un naftas produktu, tajā skaitā degvielas (benzīna, dīzeļdegvielas, automašīnu gāzes) pieaugums, kas saistīts ar vairākiem aspektiem.

"Attīstoties ekonomikai, Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) nav palielinājušas ieguvi un, zināmā mērā, ir deficīts," skaidro Karčevskis.

Viņš min, ka vēl viena lieta ir saistīta ar "ļoti augstajām" gāzes un elektrības cenām - enerģijas ieguves veids tiek mainīts no dabasgāzes un naftas produktiem, kas rada papildus spiedienu.

Līdz ar to jau pirms divām nedēļām naftas un naftas produktu cenas sasniedza rekordaugstus rādītājus - tika pārspētas 2014. gada cenas pirms iebrukuma Krimā. Pēc šī notikuma cenas sāka kristies un svārstījās, taču saglabājās zemas. Arī pērn Covid-19 pandēmijas sākumā naftas un tās produktu cenas bija ļoti zemas.

"Šie būtu tie galvenie iemesli degvielas cenu kāpumam. Esam nonākuši situācijā, kad elektrības cenas ir sasniegušas tādus augstumus, kas jau sāk iespaidot dabasgāzes un naftas cenas," saka LDTA priekšsēdētājs.

"Piemēram, ja mums būtu jābrauc ar biokomponentiem, tad dīzeļdegvielas cena būtu aptuveni 2,70 eiro litrā. Tieši tik dramatiska ir situācija," saka Karčevskis.

Vai degvielas cenu kāpums var ietekmēt degvielas uzpildes stacijas un piegādātājus?

Karčevskis atbild noraidoši: "Degvielas uzpildes stacijas ietekmē, pirmkārt, visi  pašreizējie ierobežojumi. Nav pietiekams degvielas patēriņš, jo nenotiek skola, pasākumi."

Viņš saka, ka Latvijā joprojām nav sasniegti 2019. gada degvielas patēriņa rādītāji.

"Protams, ir atsevišķi gadījumi, konkrētāk, Lielbritānijas, kurā degviela netiek piegādāta uzpildes stacijām.

Jau vairāk nekā gadu Lielbritānijā ir problēmas ar autovadītājiem, un šī problēma nav tikai degvielas piegādes jomā," skaidro Karčevskis.

Arī Latvijā ir šī problēma, taču pašlaik tā neizpaužas tik krasi, saka LDTA priekšsēdētājs. "Šie šoferi ar katru gadu paliek arvien vecāki un tā jau reāli sāk kļūt par problēmu."

"Jā, Latvijai tuvākajos gados draud Lielbritānijas scenārijs, taču tas draud arī visai Eiropai. Tās ir specifiskas profesijas, kuras nevar aizstāt ar imigrantiem," norāda Karčevskis.

Eksperts min, ka, lai strādātu šajā profesijā, nepieciešama specifiska kvalifikācija. "Lai iegūtu degvielas vedēja kvalifikāciju, nepieciešams stāžs braukšanai ar kravas automašīnu un piekabi. Tāpat ir jāiziet speciāli kursi, kuri visu laiku ir jāatjauno."

"Protams, ir bijuši mēģinājumi visu digitalizēt, taču šajā gadījumā tas nav iespējams - degviela ir jāpiegādā, caurule jāpievieno un jāatvieno, kā arī jābūt uzmanīgiem... Tas nav nemaz tik vienkārši," norāda Karčevskis.

Kas jādara, lai Latviju nepiemeklētu Lielbritānijas scenārijs?

Eksperts norāda, ka jāsāk būtu ar izglītības jomu - būtu jāievieš profesionālā izglītība.

"Autovadītājs varbūt nav kā atslēdznieks - agrāk bija vienkārši jāieliek mašīnā atslēgu komplekts un kad nepieciešams, tad jāsalabo auto. Uzskatu, ka tagad šīs te abas lietas būtu jāmāca atsevišķi," saka LDTA priekšsēdētājs.

Iepriekš Lielbritānijā, lai varētu palīdzēt degvielas piegāžu nodrošināšanai apstākļos, kad bažas par kravas automašīnu šoferu deficītu novedušas pie paniskas degvielas pirkšanas, tika iesaistīta armija. Šī iemesla dēļ daudzās uzpildes stacijās beigusies degviela.

"Ierobežots skaits armijas autocisternu šoferu būs gatavībā un nepieciešamības gadījumā tiks dislocēti, lai tālāk stabilizētu degvielas piegāžu ķēdi," iepriekš paziņoja Uzņēmējdarbības, enerģētikas un rūpnieciskās stratēģijas ministrija.

Izmisuši autovadītāji stāvēja rindās pie degvielas uzpildes stacijām, izpērkot degvielu un izprovocējot aicinājumus valdībai izmantot ārkārtas pilnvaras, lai nodrošinātu prioritāri degvielas iegādi veselības aprūpes un citu svarīgāko nozaru darbiniekiem.

Valdība paziņoja, ka šo krīzi izraisījis kravas automašīnu šoferu deficīts, kuriem jāpiegādā degviela, un bezprecedenta pieprasījums pēc tās.

"Tā kā degvielas rūpniecība paredz pieprasījuma atgriešanos normālā līmenī tuvāko dienu laikā, ir pareizi, ka mēs speram šo saprātīgo piesardzības soli," sacīja uzņēmējdarbības ministrs Kvazi Kvartengs.

"Ja būs vajadzīgs, militārā personāla dislocēšana nodrošinās piegāžu ķēdei papildu jaudu kā pagaidu pasākumu, lai palīdzētu mazināt spiedienu, ko izraisīja lokalizēta degvielas pieprasījuma pīķi," viņš piebilda.

"Shell", BP, "Esso" un citas enerģētikas kompānijas paziņojuša, ka Lielbritānijas naftas pārstrādes rūpnīcās ir daudz degvielas, un prognozēja pieprasījuma atgriešanos normālā līmenī.

Pēc kādiem principiem nosaka degvielas cenas?

Degvielas cenas nosaka pēc pasaules un Eiropas cenas konkrētajā dienā. Attiecīgi no uzcenojuma, kas ir nepieciešams, aktuālās degvielas cenas tiek arī izveidotas.

Karčevskis nevarēja atbildēt, cik provizoriski degvielas cenas tuvākajos mēnešos varētu sadārdzināties.

"Neviens negaidīja šādu pavērsienu, vēl pirms mēneša viss šķita ļoti mierīgi. Jā, degvielas cenām bija novērojams neliels pieaugums, bet tas tiešām nebija tik būtisks," skaidro eksperts.

Nekas neliecināja, ka nonāksim situācijā, kurā elektrība kļuvusi piecas reizes dārgāka, gāze - četras reizes dārgāka, min Karčevskis.

"Ģeopolitika var mainīties jebkurā brīdī. Domāju, ka tad, kad tiks ekspluatācijā nodots "Nordstream 2", tad arī kritīsies gāzes, dabasgāzes un naftas cenas.

Viss ir saistīts pasaulē - pandēmija, tirdzniecības kari un citi notikumi," skaidro LDTA valdes priekšsēdētājs.

Jau piekto nedēļu pēc kārtas kāpj degvielas cenas Latvijā un Baltijā

Pagājušajā darba nedēļā (no 18.10 līdz 22.10) jau piekto nedēļu pēc kārtas Baltijas valstu galvaspilsētās turpinājās degvielas cenu kāpums.

Darba nedēļas nogalē dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, tai sekoja Rīga, bet lētākā benzīna cena bija Viļņā. Savukārt augstākā cena dīzeļdegvielai šajā nedēļā bija Rīgā, bet zemākā - Viļņā.

Rīgā "Circle K" uzpildes stacijās 95. markas benzīna cena palielinājās par 2% - līdz 1,504 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena auga par 2,2% - līdz 1,404 eiro par litru.

Aģentūras LETA apkopotie dati liecina, ka visu laiku augstākā benzīna cena Rīgā bija 2012. gada 5. un 13. aprīlī - 1,507 eiro jeb 1,059 lati par litru.

Viļņā 95. markas benzīna cena palielinājās par 0,7% - līdz 1,426 eiro, bet dīzeļdegvielas cena auga par 0,8% - līdz 1,326 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīna cena kāpa par 1,6% - līdz 1,584 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena auga par 1,9% - līdz 1,374 eiro par litru.

Arī autogāzes cenas turpināja kāpt. Rīgā autogāzes cena piektdien palielinājās par 1,3% līdz 0,765 eiro, bet Tallinā - par 7% līdz 0,77 eiro par litru. Tikai Viļņā autogāzes cena saglabājās tāda pati kā pirms nedēļas - 0,769 eiro par litru.