Eksperti skaidro, kāpēc Vidzemes lāčus nav iespējams izmitināt zoodārzos un ieskicē traģisku scenāriju, ziņo ReTV

FOTO: ReTV

Latvijā patlaban nav vietas, kur šādu dzīvnieku izmitināt nebrīvē, bet jauna voljēra būvniecība prasītu lielus līdzekļus. Piedāvājums pieņemt lāčus ir bijis gan Līgatnes dabas takām, gan Rīgas zoodārzam. Kā ReTV Ziņām norāda eksperti: ja lācis, kurš jau vairākkārt pieķerts klaiņojam pa viensētu pagalmiem Ziemeļvidzemē, nemainīs savu uzvedību, viņu, visticamāk, nāksies likvidēt.

Šoruden, sākoties lāču sirojumiem Valkas novadā, apspriesta arī iespēja nebēdņus izmitināt nebrīvē, Līgatnes dabas takās. Taču šeit ReTV Ziņām skaidro, ka tas nav iespējams, jo tad lācim būtu jābūvē jauns voljērs.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange: "Uzbūvēt tādu mājokli, izskanēja, vai tad nevar vēl uzbūvēt. 300 līdz 4000 tūkstoši bez projektēšanas tas ir, kur šādu naudu, varbūt kādam ir. Lāču voljērs aiz muguras, skaidrs, ka tā ir nopietna būve, ka lāci tādā stirnu tipa voljērā nevar ielikt, tā ir pamatīga būve, ir arī standarta prasības viena lāča uzturēšanai."

Vienam ķepainim nepieciešams vismaz 300 m2 liels pastaigu laukums, 12 m2 liela miga jeb telpa, kur lācim uzturēties. Protams, pašam voljēra nožogojumam jābūt pamatīgi izturīgam. Līgatnes dabas takās mājā trīs lāči: divi puikas un meitene Ilzīte. Galvenā atšķirība ir tā, ka viņi šeit dzīvo jau kopš mazotnes, ja šeit nogādātu lāci no savvaļas, viņš justos kā cietumā.

I. Lange skaidro, ka lāci, kurš dzīvojis savvaļā, nav iespējams ielaist pie šeit mītošajiem, tas varētu beigties ļoti bēdīgi. Pēc savas būtības lāči ir vientuļnieki. Ja dabā satiek citu īpatni, tas beidzas ar pamatīgu cīniņu par teritoriju.

"Šeit pie mūsējiem ielikt nevar, jo viņi nevienu svešu redzēt negrib, puikas dzīvo kopā, jo viņi ir brāļi un visu dara kopā. Viņam vienīgā doma visu mūžu būs, kā tikt ārā. Pieradis staigāt apkārt, viņi negrib, tā nav viņa māja, viņš ir ierobežots, viņš negrib to darīt. Es domāju, ko tad tas cilvēks glābj, vai to dzīvnieku vai savu sirdsapziņu."

5

Arī Rīgas Zooloģiskajam dārzam izteikts piedāvājums pieņemt klaiņojošos lāčus, taču nedz Rīgā, nedz filiālē “Cīruļi” nav pietiekami droša voljēra, kur šādus savvaļā notvertus dzīvniekus izmitināt. Piedāvājums izteikts arī zoodārziem ārvalstīs, bet intereses nav.

Guna Vītola, Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja: "Lāči nebrīvē vairojas labi, visi zoo un parki, kas vēlas veidot ekspozīcijas, to var izveidot ar zvēriem, kas dzimuši nebrīvē. Skaidrs, ka dzīvnieks, kurš dzīvojis savvaļā, visu mūžu tā pārejas vieta uz plašu nebrīves voljēru vajadzētu būt pietiekami labai, tie nav 30 līdz 50 m2, arī pat tā mums nav."

Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš ReTV Ziņām norāda, ka viensētās sirojušie lāči no mazotnes auguši pie cilvēka, tādēļ tagad pašu spēkiem pārtiku vairs nemāk atrast. Viņaprāt, arī dzīve nebrīvē šiem ķepaiņiem nebūs risinājums.

"Diez vai viņi būs laimīgi, jo viņi jau ir pietiekoši ilgi dzīvojuši savvaļā, vairāk nekā gadu. Un centīsies no nebrīves izlauzties."

5

Salīdzinot video, kuros abi lāči Valkas pusē redzami pērnruden un šogad, pētnieks spriež, ka dzīvnieki ir diezgan novārguši. Tas lāčiem varētu traucēt doties ziemas miegā.

Jānis Ozoliņš: "Ja viņi ir nepaēduši, un tā izskatās pēc viņu attīstības, jo var salīdzināt, ka tieši pirms gada tieši tādi paši gandrīz izskatījās, tas varētu tādas šaubas radīt, vai viņiem tas ziemas miegs nāks."

Tāpēc dabas eksperti īpaši atgādina: lai nenodarītu pāri savvaļas dzīvniekam un lai arī cilvēkiem vēlāk nenāktos risināt sarežģījumus, meža dzīvniekiem nav vietas cilvēku tuvumā.

Guna Vītola, Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja: "Tam dzīvniekam ir izdarīts daudz, daudz sliktāk, nekā būtu izdarīts, atstājot savā vaļā. Tas cilvēks, kas to darījis, neuzņemas atbildību līdz galam.”

"Nav lielākas kļūdas no cilvēku puses - paņemt audzināšanā savvaļas dzīvnieku, nesaprotot, kas gaida nākotnē. No cilvēciskā viedokļa tas ir vēl ļaunāk, nekā kādu neglābt," saka Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja.

Tāpēc eksperti atzīst: ja šobrīd Alūksnes mežos izlaistais lācis atkal mēģinās meklēs barību cilvēku mājokļu tuvumā, viņu tomēr nāksies likvidēt.