"Nekā personīga": Nav atrasti vainīgie par izgāzušos 3,5 miljonu eiro vērto projektu "skolas.lv"

Datortehnika - klaviatūra un brilles

FOTO: Agnese Gulbe / LETA

Pēdējo divu Covid-19 gadu laikā daudzi mācījās notika sēžot pie datoriem. Iespējams, ka to būtiski atvieglotu kāds pirms dažiem gadiem uzsākts projekts. Diemžēl tas pilnībā izgāzās. Lai izveidotu virtuālu vietni skolas.lv valsts iztērēja 3,5 miljonus eiro. Bet pēc ieviešanas dzīvē tas tika pārtraukts. Vainīgos par totālo brāķi nav atradusi ne Izglītības ministrija, ne arī policija un prokuratūra, ziņo raidījums "Nekā personīga".

2009.gads. Izglītības ministres amatā ir ZZS pārstāve Tatjana Koķe. Viņas vadītā ministrija iekustina ieceri veidot interaktīvu vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem. Lai gan tobrīd tirgū jau darbojās privātais projekts “e-klase”.

Izglītības ministrija izsludina konkursu. Kā vienīgais pretendents uzvar divu firmu AS Datorzinību centrs un SIA E Synergy apvienība. Uzņēmumā “Datorzinību centrs” tobrīd un arī pašlaik viena no īpašniecēm ir Signe Bāliņa - līdz 2009.gadam ZZS virzītā e-lietu ministre premjera Ivara Godmaņa valdībā.

Mainās valdības un atbildīgie ministri. Projekts tiek sadalīts vairākās kārtās. Īstenota pirmā, otrā. Ieplānota arī trešā, bet līdz tai netika. Kopā kopš Skolas.lv uzsākšanas 6 gados amatā bija 6 izglītības ministri no 3 dažādām partijām, 3 valsts sekretāri:

  • Mārīte Seile, bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014-2016) (Vienotība)
  • Ina Druviete, bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014) (Vienotība)
  • Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2013-2014) (Reformu partija)
  • Roberts Ķīlis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2011-2013) (Reformu partija)
  • Rolands Broks, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2010-2011) (ZZS)
  • Tatjana Koķe, bijusī izglītības un zinātnes ministre (2007 - 2010) (ZZS)

Kad izglītības ministrijā beidzas ZZS laiki, to pārņem Zatlera Reformu partija un skandalozais reformists Roberts Ķīlis. Viņa laikā sākas pārbaudes par skolas.lv projektu. Atklājas, ka tas bijis lielisks peļņas avots ar ZZS saistītiem uzņēmējiem, bet gala rezultāts sanācis nelietojams. 3,5 miljonus eiro izmaksājušo produktu izmanto vien 5-7 skolas. Solīti 20 dažādi e-pakalpojumi. 17 no tiem nestrādā. Tiek apturēta Eiropas naudas izmaksa. Ja projekts tā arī izgāzīsies, pastāv draudi, ka to nāksies pilnā mērā apmaksāt no valsts budžeta.

Roberta Ķīļa laikā projektu neaptur. Tieši otrādi - tiek parakstīts darbu pieņemšanas un nodošanas akts, kas neparedz nekādu pretenziju celšanu pret projekta īstenotājiem. 2014.gadā ar ziņojumu valdībai nāk klajā izglītības ministre Ina Druviete. Konstatēts, ka Skolas.lv ir brāķis, ko neviens nelieto.

Tomēr ministrija joprojām cer, ka to izdosies saglābt un kļūdas novērst. Valdība 2015.gada budžetā ieplāno, ka projekts saņems 3 miljonus eiro no Eiropas Savienības. Tomēr tas nenotiek. Un jau ministre Mārīte Seile iet uz ministru kabinetu, lai lūgtu nesanākušā projekta izdevumus pilnībā apmaksāt no valsts budžeta.

Lielāko daļu no skolas LV projekta naudas saņem uzņēmums Datorzinību centrs, kas daļēji pieder Zaļo un zemnieku savienības eksministrei Signei Bāliņai. Par portāla izstrādi no nodokļu maksātāju kabatas samaksāti divi miljoni eiro.

Neveiksmīgajā Skolas.lv projektā "Microsoft Latvija" saņēma 816 000 eiro, "Lattelecom" jeb tagad TET 473 000 eiro, auditorfirma "Ernst and Young" 116 000 eiro, bet visvairāk - aptuveni 2 miljoni eiro - Datorzinību centra un E-Synergy apvienība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņo - nav normāli, ka amatpersonām neiestājas atbildība par projekta nerealizēšanu. Tiek pieprasīta izmeklēšana, lai atrastu vainīgos un sodītu.

Tomēr kā šobrīd saka vienīgā ministrijā palikusī amatpersona, kura vērtēja Skolas.lv projekta izgāšanos - pie administratīvās atbildības saukt gluži vienkārši neesot bijis ko, jo pēc atlaišanām un reformām neviens ar projektu saistītais ministrijā vairs nav strādājis. Tāpēc cerēts, ka palīdzēs policija. Un sāksies kriminālizmeklēšana.

Gunta Arāja, IzM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā: "Mēs saņēmām Valsts policijas lēmumu par to, ka kriminālprocesa ierosināšana ir atteikta, ņemot vērā, ka viņi konstatē, ka ir ievērojams skaits problemātisku apstākļi, kuru dēļ nav iespējams noteikt, kurš tad būtu tā vainīgā persona, pret kuru tad varētu šo procesu rosināt un ka tie apstākļi, protams, tad, ko viņi redz no dokumentiem, ir kopums, kas ir radījis zaudējumus valsts budžetam.

Bet viņi īsti neredz pamatu, pret ko tad rosinātu kriminālprocesu. Arī prokuratūra pēc tam atbildēja to pašu, ka viņi ir pārbaudījuši un redz, ka tas policijas lēmums par to, ka, neierosināt kriminālprocesu ir atstājams spēkā un šis lietas virzība ir izbeigta.

NP: Tad īsumā sanāk - nauda ir iztērēta. Administratīvi sodīt nevar un arī krimināli sodīt nevienu nevar?

Arāja: Jā, nav iespējams. Nevis nevar, bet nav iespējams. Nav iespējams identificēt, ko tad sodīt.

Šo gadu laikā attālinātās mācības materiālu izplatīšana, iespējas sekot skolēnu sekmēm un digitalizētie pakalpojumi nonākuši privātfirmu rokās. Gandrīz 95% skolu un vecāku izmanto projektu “e-klase”. Uzņēmēji norāda, ka Valsts pārvaldei ir jāmaina principi kā tiek iepirkti IT pakalpojumi.

Līdz Šim tas notiek, vispirms izstrādājot projektu, tad tehnisko specifikāciju un tad sistēma tiek būvēta. Neatkāpjoties ne no viena punkta projektā. Ja sistēmas tiek būvētas gadiem, tad rezultāts ir produkts, ko neviens nelietos. Jo IT jomā viss mainās ļoti strauji. Tad rezultāts sanāk kā skolas.lv vai e-veselība.

Projekta izstrādes un ieviešanas laikā aptaujātie ministri Nekā personīga neviens savu vainu notikušajā neatzina. Bet ar Robertu Ķīli mums sazināties neizdevās.

Izglītības ministrija no Skolas.lv projektā pieļautajām kļūdām esot mācījusies. Šobrīd vairs netiek projekti pilnībā ar uzņēmumu līguma pamata nodoti provātajiem izstrādātājiem ārpus ministrijas, ziņo raidījums.

Plašāk skaties "Nekā personīga" sižetā:

Aktuālākās ziņas