Pk, 12.08.2022.

Pieaugot pirkumiem internetā, palielinās arī sūdzību skaits par nepiegādātām precēm, vēstī "ReTV"

Apollo.lv
Pieaugot pirkumiem internetā, palielinās arī sūdzību skaits par nepiegādātām precēm, vēstī "ReTV"
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: LDprod/Shutterstock

Līdz ar pandēmiju cilvēki daudz biežāk iepērkas internetā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr eksperti uzsver - daudz lielāka uzmanība jāpievērš drošībai internetā, arī attieksmei pret viltus ziņām, vēstī kanāls "ReTV".

Šogad pirmo reizi interneta pieejamība Latvijas mājsaimniecībās pārsniegusi 90% slieksni. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aktīvākie interneta lietotāji dzīvo Rīgā, proti, teju 93%. Tikmēr vismazākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē - 84%. Internetu iedzīvotāji izmanto dažādiem pakalpojumiem, piemēram, lai norēķinātos internetbankā, apmeklētu e-pastus, sociālos medijus.

Līdz ar pandēmiju šogad krietni pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā. Šogad to dara jau puse Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie interneta veikalu apmeklētāji ir jaunieši, jo tieši šajā vecuma grupā internetu ikdienā izmanto 99%.

"Bet viņi neiepērkas tik daudz, ka no 25 līdz 34, kas 76%, tas saistīts ar individuāliem ienākumiem, darba gaitu uzsākšanu," skaidro Pēteris Nalivaiko, reizi Centrālā statistikas pārvaldes vecākais referents.

Taču, pieaugot pirkumiem internetā, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem aizvien jaunas sūdzības par laikus nepiegādātām precēm, iespējams, kurjeru pārslodzes dēļ. Pircēji internetā sastopas arī ar negodprātīgiem tirgotājiem, taču pēdējā laikā paši patērētāji uzsāk aizvien vairāk strīdus par tiešsaistē pirktu preču atgriešanu.

"Aicinu patērētājus, lai atteikuma tiesības izmantotu un preci sūtītu atpakaļ, nedrīkstam preci apskatīt vairāk, nekā to darām veikalā,

nevajag nēsāt, valkāt apģērbus. Tad sūtīt atpakaļ, tad komersants var nepieņemt," pauž Sanita Gertmane, PTAC pārstāve.

Aizvien interneta vidē nav pazuduši arī krāpnieciski izveidoti tiešsaistes veikali ar it kā ļoti vilinošiem piedāvājumiem. Tie nereti mudina uzķerties pat cilvēkus, kuri ikdienā nemaz nemēdz iepirkties internetā. Tā gadījies arī kādai cēsniecei, kura kopā ar kolēģi internetā mēģināja iegādāties kādu ļoti kārotu kleitu.

"Mēs abas divas sapratām, ka šī kleita tiešām ir laba kleita. Izdarījām [pasūtījumu], pēc tam sapratām kļūdu, ka īpaši jau nepārbaudījām, kas tā ir par vietni, kas pārdod, piegādā šo te kleitu. Mēs pasūtījām, veicām maksājumu un sākām gaidīt.

Tad pagāja, nepārspīlēju, divi mēneši. Ar satrauktām acīm vērām vaļā kastīti katra. Man sūtītās skaistās kleitas vietā atnāca vīriešu džemperis,"

 pauž kāda cēsniece.

"Pat pētījumi rāda, ka patērētāja uzvedība, psiholoģija, ka mēs ikdienā gudri, izglītoti, profesionāļi, bet kādā brīdī kļūstam vāji, kritiski vairs nedomājam,"

 pauž Sanita Gertmane.

Tikmēr par sava konta drošību un personīgo datu nepieejamību internetā vairāk rūpējas jaunāki cilvēki, tikmēr vecāka gada gājuma ļaudis tam tik lielu uzmanību nepievērš.

"Gados vecākiem cilvēkiem noteikti ir bērni, mazbērni, kaimiņi, kas var palīdzēt. Mēs arī esam mājaslapā publicējuši padomus, kā uzlikt divpakāpju autentifikāciju, lai pasargātu savu kontu, e-pastu," skaidro Maija Katkovska, "Drošsinternets.lv" vadītāja.

Pirmo reizi Centrālā statistikas pārvalde iedzīvotājiem jautāja, kā viņi rīkojās, internetā sastopoties ar viltus ziņām. Vairāk nekā puse interneta lietotāju atzinuši, ka tādas ir pamanījusi, bet tikai 40% no tiem, šīs ziņas patiesumu ir centušies pārbaudīt.

"Nevajag balstīt savus spriedumus pēc tā, ko izlasām sociālajos medijos, noteikti jāskatās TV, ziņas jālasa, jāklausās radio. Tikai tad var objektīvu informāciju iegūt un izdarīt secinājumus," pauž Maija Katkovska.

Šāds pētījums par iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem Latvijā un visā Eiropā tiek veikts jau kopš 2004. gada.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu