Jūrā netālu no Daugavgrīvas mola zemūdens arheoloģijas entuziasts Jurijs Šendeļevs atradis kuģa daļu, informēja biedrībā "Bolderājas grupa".
Biedrība ir nosūtījusi vēstuli Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) par vēl vienu kuģa vraka atradumu. Zemūdens arheoloģijas entuziastam, ūdenslīdēju kluba "Baltijas Ronis" ekspertam Šendeļevam izdevies jūras dzelmē atrast līdz šim neapzināta kuģa vraku.
Biedrībā pieļauj, ka atradums, iespējams, varētu būt daļa no septembrī pludmalē atrastā kuģa vraka, nu jau jaunatklātā kultūras pieminekļa.
"Atradums ūdenī šajā stāstā varētu būt jauns pavērsiens. Jurijs pieļauj iespēju, ka kāpās atrastais vraks varētu būt tikai daļa no nejauši atrastā nogrimušā kuģa," skaidro "Bolderājas grupa".
Ūdenslīdējs zemūdens vraku ir fotofiksējis un tā aizsardzības un turpmākas zinātniskas izpētes nolūkos ir gatavs dalīties ar informāciju ar atbildīgajām valsts iestādēm.
Biedrībā atgādina, ka jūra bagātīgi atdot paņemto. Pēc 2005.gada vētras tika atrasta sena kuģa stūres lāpsta, 2018.gadā Daugavgrīvas cietoksnī nogādāta iespaidīga izmēra kuģa brangu daļa, šogad Mangaļsalā un Daugavgrīvā krastā izskaloti daudzi 18.gadsimtā celtā un 21.gadsimtā demontētā Komētforta dambja daļas pāļi.
Biedrība "Bolderājas grupa" un ūdenslīdēju klubs "Baltijas Ronis" uzskata, ka ir pienācis laiks steidzami lemt par jūras muzeja izveidi Daugavas grīvā. Par piemērotāko vietu šādam muzejam viņi uzskata Daugavgrīvas cietoksni.
Jau ziņots, ka Daugavgrīvas pludmalē atrasts vismaz 12 metrus garš kuģa vraks, kas, visticamāk, datējams ar 19.gadsimtu, aģentūru LETA informēja NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinerts.
Pēc viņa paustā, NKMP un Rīgas brīvosta saņēma informāciju no biedrības "Bolderājas grupa" par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. NKMP darbiniekiem apsekojot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3x4 metrus liels.
Veicot atrakšanas darbus atklājās, ka vraka fragments ir krietni lielāks kā sākotnēji domāts - tas ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.
Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 centimetrus platām un astoņus centimetrus biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām.
Savukārt borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas kuģim esot lietošanā atradusies zem ūdens.