25 gadus vecai sievietei vārdā Ludmila ir diagnosticēts Marfāna sindroms, kas nozīmē, ka sievietei ir īpaši garas ekstremitātes. Viņa ir nedaudz garāka par diviem metriem, bet meitenes kakls ir gandrīz 18 centimetrus garš.
"Es biju kautrīga, tādēļ ka visas meitenes un zēni bija īsāki par mani. Manā dzīvē notika pārmaiņas, pēc kurām sapratu - nē, tas, tieši pretēji, ir ļoti forši."
Marfāna sindroms vizuāli dažādas ķermeņa daļas padara garākas un tievākas nekā ierasts. Tāpat jaunajai sievietei Marfāna sindroma dēļ ir skolioze.
11 gadu vecumā Ludmila sāka augt neticami ātri, kas noveda pie dažādām veselības problēmām. Sievietes māte stāsta, ka straujās augšanas dēļ bērnībā Ludmilai bija veselības problēmas. Meiteni trīs reizes gadā veda pie endokrinologa, arī aknas un nieres regulāri tika pārbaudītas.
14 gadu vecumā meitene jau sasniedza divu metru garumu. Lai gan arī Ludmilas māsa Tamāra ir gara auguma, taču meitene, īpaši līdz 16 gadu vecumam, kautrējās sava garuma dēļ.
Viņas māsai Tamārai nav Marfāna sindroms, taču arī viņa ir ļoti gara. Tas ir stiprinājis māsu attiecības.
"Cilvēki bieži uzskata, ka mēs esam dvīnes. Lai gan mums ir dažāda matu krāsa, dažādas acis, lūpas," stāsta Ludmila.
Meitenēm, pateicoties savam augumam, ir viegli veikt dažādus mājas darbus - piekārt aizkarus, nokrāsot griestus vai notīrīt putekļus no tiem, kā arī piekārt gleznas pie istabas sienām. Lai gan Ludmilas augums palīdz mājas darbos, apkārtējā sabiedrība ne vienmēr pieņem meiteni.