Levits: Latvija atbalstīs NATO līguma 4. panta procedūru, ja Lietuva vai Polija ierosinās to iedarbināt

LETA
Levits: Latvija atbalstīs NATO līguma 4. panta procedūru, ja Lietuva vai Polija ierosinās to iedarbināt
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 7
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Ja Lietuva vai Polija ierosinās iedarbināt NATO līguma 4. panta procedūru, Latvija to atbalstīs, šodien, 15. novembrī, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Lvits pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu.

Valsts pirmā persona norādīja, ka tikšanās laikā prezidenti daudz runāja par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju. Turklāt sarunai pievienojās arī Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Mēs bijām vienisprātis, ka robeža ir jānosargā un tā tiks nosargāta. Mūsu robeža ir stingra. Polijas prezidents mums pastāstīja par to, kādā veidā un ar kādiem spēkiem tiek aizsargāta Polijas un Baltkrievijas robeža. Nausēda runāja par Lietuvas un Baltkrievijas robežas aizsardzību. Savukārt es runāju par Latvijas gatavību aizstāvēt savu robežu. Mums ir tam nepieciešamie spēki un mēs koordinējam tos, lai robeža būtu aizsargāta un aizstāvēta," pauda Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka šī nav bēgļu krīze, kāda tā bija 2015. gadā. Prezidenta ieskatā, šis ir Baltkrievijas un Krievijas īstenots hibrīduzbrukums Eiropas Savienībai (ES) un Polijai, Latvijai, Lietuvai. Levits uzsvēra, ka notiekošais ir jāvērtē pilnīgi citādāk, jo atšķirīga ir gan politiskā, gan aizstāvības dimensija.

"Mēs runājām par to, ka ES un NATO ir jābūt skaidrai nostājai šajā jautājumā. Runājot par ES, varu teikt, ka ES mūs atbalsta politiski un nav nekādu domstarpību starp Eiropas Komisiju un mūsu valstīm. Mēs uzskatām, ka arī ES būtu jāpiedalās efektīvā robežu izbūvē uz Polijas, Lietuvas, iespējams, arī uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, jo tā ir ES ārējā robeža, kuru mēs aizstāvam" žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents.

Kā kopīgajā preses konferencē norādīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, ja situācija ar migrācijas krīzi kļūs sarežģītāka, NATO līguma 4. panta procedūru varēs iedarbināt jebkurā brīdī.

Viņš atgādināja, ka Lietuvas Valsts aizsardzības padome pagājušajā nedēļā vienojās par kritērijiem attiecībā uz šo pantu un Lietuva ir gatava atbalstīt attiecīgu Polijas lēmumu.

"To var darīt jebkura dalībvalsts, ja uzskata, ka apdraudēta tās drošība vai teritoriālā nedalāmība," piebilda Nausēda.

Viņš arī uzsvēra, ka aliansei "būtu jāmaina savus plānus, stratēģiju un taktiku - īpaši runājot par šo reģionu, kas robežojas ar Baltkrieviju".

Igaunijas prezidents Alars Kariss norādīja, ka viņa valsts ir gatava sniegt Polijai un Lietuvai "pilnīgu atbalstu un palīdzību".

Vienlaikus viņš pievērsa uzmanību pieaugošajai Krievijas spēku koncentrācijai pie Ukrainas robežas, atzīstot, ka "šī neparastā pārvietošanās rada nopietnu satraukumu".

Baltijas valstu prezidenti pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kurā aicinājuši Eiropas Komisiju (EK) bez kavēšanās veikt nepieciešamās izmaiņas migrācijas un patvēruma politikas tiesiskajā regulējumā un arī nodrošināt pienācīgu ES finansiālo atbalstu robežu fiziskās infrastruktūras izveidei.

Viņi nosodījuši Baltkrievijas režīma darbības, migrantu izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai, un arī mudinājuši ES un NATO līderus ieguldīt lielākus diplomātiskos centienus nelegālās migrācijas izcelsmes valstīs.

Paužot atbalstu Polijai, Levits, Nausēda un Kariss aicinājuši starptautiskās organizācijas aktīvi iesaistīties Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma radītās situācijas risināšanā un saukt viņu un viņa režīmu pie atbildības par cilvēktirdzniecību. Vienlaikus viņi pauduši bažas par Baltkrievijā esošo migrantu drošību un cilvēktiesībām situācijā, kad viņi tiek spiesti pārkāpt ES robežu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane informēja, ka prezidentu tikšanās laikā liela uzmanība tika veltīta klimata jautājumam un visu triju Baltijas valstu uzdevumiem attiecībā uz ES ambīcijām klimata neitralitātes sasniegšanā.

Tikšanās noslēgumā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu prezidenti parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā valdības, biznesa un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pilsoņi tiek aicināti darīt savā atbildībā iespējamo Baltijas jūras un valstu ilgtspējai un klimata neitralitātei. Deklarācija aicina atbalstīt nevalstisko sektoru un tādas infrastruktūras veicināšanu, kas pasargā bioloģisko daudzveidību. Prezidenti vienojās par ciešāku Baltijas valstu sadarbību vides aizsardzības jomā, kā arī par lielāku atbalstu pētniecībai un inovācijām, kas vērstas uz zaļās transformācijas ieguldījumiem.

Sarunās Levits arī pievērsās nākamgad Rīgā plānotajam Trīs jūru samitam un Biznesa forumam, kur tiks iekļauti arī parlamentārās un pilsoniskās sabiedrības forumi. Prezidents norādīja, ka Latvijas prioritātes gaidāmajā Trīs jūru samitā ir veicināt ilgtspējīgu, uzticamu un iekļaujošu savienojamību.

"Tiks gaidīta augsta līmeņa partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas - dalība. Tāpat svarīgi ir iesaistīt visas Trīs jūru iniciatīvas valstis un investorus Trīs jūru Investīciju fonda izaugsmē," pauda valsts pirmā persona.

Runājot par Baltijas sadarbības koordināciju, Valsts prezidents sacīja, ka Latviju, Lietuvu un Igauniju vieno kopīgs viedoklis par reģionālajiem un starptautiskajiem procesiem.

"Mēs visi esam apņēmušies padarīt Baltijas reģionu drošāku, pārtikušāku un attīstītāku. Mums ir ciešas drošības un aizsardzības saites, kas veicina lielāku Baltijas valstu un visa reģiona drošību. Šī mēneša sākumā man bija iespēja apmeklēt Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu - īstu veiksmīgas Baltijas sadarbības piemēru," akcentēja prezidents.

Levits tikšanās laikā iepazīstināja ar Latvijas prioritātēm nākamā gada Baltijas sadarbībā, kas būs aizsardzība un drošība arī pret hibrīddraudiem un dezinformāciju, ekonomikas zaļā un digitālā pārveide, ES Austrumu partnerība un atbalsts demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma dēļ aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu