Pēdējos gados vienu no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas valsts mežus" piemeklējuši vairāki skaļi skandāli. Uzņēmuma padome, kam būtu jāuzrauga sabiedrības interešu ievērošana, problēmas nevis novērsa, bet piesedza. Šonedēļ Zemkopības ministrija apstiprinājusi jaunu "Latvijas valsts mežu" padomi, puse no tās ir Kaspara Gerharda bijušie padotie, atklāj raidījums "Nekā Personīga".
Valsts kontrole atklāja, ka "Latvijas valsts mežu" saimniecībā esošajās purvos privātie uzņēmēji kūdru iegūst teju par velti. "Nekā personīga" atklāja aizdomīgus darījumus ar papīrmalku, Latvijas Radio atklāja, ka valsts mežos zāģē vērtīgus biotopus.
Šonedēļ Zemkopības ministrija apstiprinājusi jaunu "Latvijas valsts mežu" padomi. Atšķirībā no iepriekšējās tajā nevar saskatīt atkarību no uzņēmuma valdes, taču saistību ar Zemkopības ministrijas politisko vadību gan.
Līdzšinējā "Latvijas valsts mežu" padome strādāja piecus gadus. Kad šovasar beidzās tās pilnvaru termiņš, Zemkopības ministrija nolēma meklēt jaunu, kas šonedēļ, svētku priekšvakarā arī apstiprināta. Tajā nav neviena no līdzšinējiem "Latvijas valsts mežu" padomes locekļiem.
Līdzšinējā padome bija meža nozarē zinoša, taču arī tieši atkarīga no "Latvijas valsts mežu" valdes, ko tai bija jāuzrauga.
Padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons ir mežzinātnes institūta "Silava" vadītājs. "Latvijas valsts meži" tam ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma avotiem.Arī citiem padomes locekļiem pamatdarba vietās jāslēdz darījumi ar "Latvijas valsts mežiem".
Uzņēmums ir otra lielākā valstij piederošā kapitālsabiedrība, sasniedzot 350 miljonu eiro apgrozījumu un 90 miljonu peļņu pirms nodokļiem. Tās saimniecībā ir ceturtā daļa Latvijas teritorijas. Jaunos padomes locekļus meklēja personāla atlases kompānija, tos izvērtēja Pārresoru koordinācijas centra vadīta nominācijas komisija. Konkursā pieteicās 70 pretendenti.
Pretendentus viņi vērtēja pēc Zemkopības ministrijas kritērijiem. Ministrija arī noteica, ka katram padomes loceklim būs sava atbildības joma un kandidātiem bija jābūt pieredzei atbilstošu uzņēmumu vai iestāžu vadībā. Katrai vietai izvirzīja primāro un rezerves kandidātu. Četrus no plānotajiem pieciem padomes locekļiem amatā apstiprināja Latvijas valsts mežu kapitāldaļu turētājs - Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols.
Padomes locekļu atbildības jomas
Pirmā padomes locekļa vakancei ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā akceptēts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš.
Muciņš trīs gadus bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs. Amatā viņš nonāca laikā, kad VARAM ministrs bija Kaspars Gerhards, tagadējais zemkopības ministrs. Muciņa vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos bija Edmunds Beļskis, kurš arī iecelts "Latvijas valsts mežu" padomē.
Beļskis izvēlēts uz padomes locekļa vietu ar atbildību informācijas tehnoloģiju un korporatīvās pārvaldības jomā. Beļskis ievēlēts par jaunās "Latvijas valsts mežu" padomes priekšsēdētāju. Viņš pēdējos divus gadus vada LVRTC un savienos šo amatu ar darbu “Latvijas valsts mežu” padomē. Pirms tam Beļskis strādājis arī Satiksmes ministrijā.
Kaspars Ozoliņš sešus gadus bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, bet pēdējos divus gadus vada Rīgas brīvostas uzņēmumu "Rīgas brīvostas flote". Ozoliņš izraudzīts uz padomes locekļa amatu ar kompetenci transporta un sakaru jomā.
Par mežu apsaimniekošanu atbildīgais un arī padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Aivars Tauriņš. Šopavasar viņš tika atbrīvots no amata "Rīgas mežos", jo pašvaldības vadībai bija aizdomas par vairāk nekā miljona eiro izšķērdēšanu. Vēlāk audits arī atklāja, ka "Rīgas meži" kā brāķi par pazeminātu cenu pārdeva augstvērtīgus zāģmateriālus. Tauriņš šos pārmetumus noraida.
"Nekā personīga" noskaidrojis, ka šonedēļ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē uzsākts kriminālprocess par kādu Tauriņa laikā slēgtu līgumu ar mednieku biedrību. Līgums slēgts uz 30 gadiem un ļauj vienam mednieku klubam pašvaldības mežus nomāt par vairāk nekā trīs reizes zemāku cenu nekā citiem.
Uz piekto padomes locekļa vietu ar specializāciju vides aizsardzībā komisija izvēlējās bijušo VARAM ministrijas valsts sekretāra vietnieci Aldu Ozolu. Taču viņa šovasar kļuvusi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju, un šie amati izrādījušies nesavietojami.
Arī Ozola VARAM ministrijā strādājusi kopā ar Kasparu Gerhardu. Viņš noliedz, ka būtu iejaucies kandidātu izvēles vai kritēriju izvirzīšanas procesā. Viņa bijušo kolēģu pārsvars jaunajā padomē esot sagadīšanās.
"Latvijas valsts meži" ir uzņēmums ar pozitīvu tēlu, milzīgu mārketinga budžetu un nav radis atbildēt uz kritiskiem jautājumiem. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums saņēmis Valsts kontroles kritiku par nesaimniecisku rīcību ar tā apsaimniekotajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Kompānijai medijos nācies taisnoties par tās darījumiem ar koksni. Pagājušajā gadā "Latvijas valsts mežu" padome pasūtīja trīs neatkarīgus auditus, taču rezultātus noslepenoja.
Pilnībā nomainot padomi, kas ir kapitāldaļu turētāja pārstāvji un valdes uzraudzības institūts, dod iespēju objektīvi paskatīties uz gan iepriekšējos gados veikto, gan skatīties uz jauniem izaicinājumiem.
Pirms gada jau stāstījām, ka Zemkopības ministrijai padotajā Valsts meža dienestā vieta atradusies Ingai Koļegovai, kas iepriekš Gerharda pakļautībā vadīja Valsts vides dienestu, bet kuru tiesa trīs instancēs atzinusi par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā amatpersonas deklarācijā. Savukārt pirms diviem gadiem “Latvijas valsts mežos” tika radīts piektais valdes locekļa amats, kurā nonāca cits Gerharda līdzgaitnieks Jānis Lapiņš.
Video: TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižets
