Traģēdija kaķu mājā. Kā notika nelaime un kā ikviens var palīdzēt izdzīvojušajiem ķepaiņiem (3)

Naktī uz svētdienu plkst. 02.21 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Jelgavas novada Salgales pagastu, kur dega vienstāva koka kaķu novietne 110m2 platībā. Plkst. 04.57 VUGD darbu notikuma vietā pabeidza.

"Naktī uz svētdienu sākas īsta elle zemes virsū"

"Vakar, nejauši pamostoties, lai dotos uz labierīcībām, es pamanīju, ka pa kaķu mājas durvīm ārā veļas liesmas. Protams, nekavējoties zvanījām ugunsdzēsējiem, ar mammu skrējām dzēst visu ar šļūtenēm un laist ārā kaķus.

Kopš tā brīža tā arī skrienam, mēģinot glābt tos, kurus vēl var izglābt. Tos, kuri nepalika kaķu mājā mūžam..."

nākamajā rītā pēc postošās ugunsnelaimes savā "Facebook" lapā rakstīja "Ķepu-ķepā" biedrības dibinātāja Gundega Bidere.

"Kopš vakardienas nakts pulksten diviem mums sākās īsta elle zemes virsū. Diemžēl esam zaudējuši 21 kaķi.

Tie nav vienkārši kaķi. Mēs zinām katra stāstu, zinājām, kur katram patīk, ja pakasa, samīļo. Un zinājām, kas katram vislabāk garšo..."

Biedrība ziņo, ka divi no kaķiem atrodas klīnikā, bet pārējos cietušos ķepaiņus ir apskatījuši vetārsti.

"Visiem sadotas zāles, salaistas sistēmas. Šobrīd jāvēro, kā katrs jūtas, kurš jāved uz klīniku uz gaisa kamerām," raksta biedrība.

Svētdienas rītā tiek ziņots, ka noķerti 16 kaķi, kuriem izdevās paglābties no postošā ugunsgrēka.

Neoficiālā versija - ugunsgrēku izraisījis dūmvads

Šobrīd esošā informācija no ugunsdzēsējiem - pie vainas dūmvads, raksta "Ķepu-Ķepā".

"Mums kaķu mājā siltuma uzturēšanai stāvēja "Jotul" krāsniņa ar dūmvadu, kuram apkārt vēl speciāla truba, lai nekas nevarētu aizdegties. Diemžēl šis viss mūs pievīla," raksta biedrība.

Pārstāvji uzsver, ka jebkurā gadījumā dzīvnieku telpām ir jānodrošina siltums.

"Tas nozīmē tikai to, ka jāizbūvē nevis katrā mājiņā pa atsevišķai krāsnij, bet jāveido centrālās apkures sistēma. Tas ir vienīgais labākais variants, ko pašlaik redzam," teikts biedrības paziņojumā.

Vēl viens iespējamais variants siltuma ierīkošanai būtu eļļas radiatori, taču biedrība par to ir skeptiska, uzskatot tos par nedrošiem, jo elektrības rēķini "viņus pakārs pie lielā zvana". Viņi norāda, ka pagaidām vēl ir pāragri spriest, ko un kā darīt tālāk.

Aktuāls kļūst jautājums par ugunsdrošību dzīvnieku patversmēs

Līdz ar traģisko uguns nelaimi dzīvnieku patversmē "Ķepu ķepā", aktuāls kļūst jautājums par ugunsdrošību patversmēs. Latvijas Radio aptaujāto patversmju pārstāvji uzsvēra, ka dzīvnieku mītnēs ir gan ugunsdzēšamie aparāti, gan dūmu detektori, tomēr šādās reizēs tie nepalīdz novērst nelaimi.

"Galvenajā mājā mums stāv divi dūmu detektori, jo tur tiek gatavots ēst un tur cilvēki taisa sev pusdienas. Tur stāv arī divi ugunsdzēšamie aparāti, bet tie šajā gadījumā bija spļāviens okeānā," biedrības "Ķepu ķepā" dibinātāja Gundega Bidere teica, ka vēl aizvien nav atguvusies no šoka, un ugunsgrēks atkal un atkal liek pārdomāt, vai patversmē viss bija ugunsdroši un kādēļ ugunsgrēks izcēlās.

"Mēs kā organizācija, kas glābj dzīvniekus, neesam miljonāri. Pārsvarā mēs visi cīnāmies par elementāru organizācijas un dzīvnieku eksistenci.

Daudzi jautā, kāpēc mēs neesam apdrošinājuši ēku. Piedodiet, bet par kādiem līdzekļiem, ja mums katru mēnesi ir jāvelk kopā gali," vaicāja Bidere.

Dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone teica, ka paši sauc skursteņslauķus un pērk ugunsdzēšamos aparātus. Lielākā bīstamība ir saistīta ar apkuri, jo finansiālu apsvērumu dēļ visbiežāk patversmēs ir krāsns apkure, nevis centralizētā.

"Vienmēr ir bažas un laikus jārūpējas par krāsns un skursteņu stāvokli. Cilvēka daba ir tāda, kāda tā ir. Arī mēs par to atceramies īsi pirms apkures sezonas sākuma. Tā ir, jo darbs dzen darbu. Šāda nelaime var skart ikvienu. Ir arī cilvēciskais faktors. Tur, kur ir kurināšana ar malku, krāsnis nedrīkst pārkurināt. Tas kurinātāju kontingents ir atšķirīgs – viens prasmīgāks, otrs ne tik prasmīgs. Jāizsaka līdzjūtība par nelaimi," Latvijas Radio norādīja Džonsone.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Raimonds Kudlis teica, ka reizi trīs gados dienests apseko dzīvnieku novietnes, tostarp lauksaimniecības objektus, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus. Tomēr netiek īpaši pārbaudītas dzīvnieku patversmes.

"Ugunsdrošības noteikumos nav paredzēts specifiskas prasības šādām dzīvnieku novietnēm.

Lai novērstu postošu ugunsgrēka izcelšanos, ir jāievēro vispārējās ugunsdrošības prasības. Īpaša uzmanība jāpievērš apkures ierīču izbūvei un lietošanai, kā arī elektroinstalāciju drošumam," Latvijas Radio teica VUGD pārstāvis.

Kā var palīdzēt nelaimē nonākušajai dzīvnieku patversmei?

Biedrība svētdienas vakarā ziņoja, ka uz patversmi tiks atgādāts kemperis, kur atradīsies kaķu pagaidu mājas. Tāpat jau sarunāti ķerambūri un stacionārie būri, bet pārnēsājamie konteineri pašlaik ir pietiekamā daudzumā.

Patversmes dibinātāja izsaka pateicību visiem, kuri snieguši palīdzīgu roku nelaimē nonākušajai kaķu mājai.

"Draugi, es jums visiem pateicos par atbalstu, par sirds siltumu. Tas dod cerību staru, ka mēs tomēr spēsim tikt ar visu šo galā. Paldies kolēģiem, kuri atbrauca palīgā. Paldies draugiem, paldies vetārstiem un citām patversmēm par to, ka nebijāt vienaldzīgi šajā nelaimē.

Mēs patiešām, no tīrākās sirdsapziņas, darām visu, lai viņiem palīdzētu. Neskatoties uz negulētām naktīm.

Un neskatoties uz to, ka šīs nelaimes sakarā esam tuvu nervu sabrukumam. Mēs kārtējo reizi noliekam sevi maliņā, lai palīdzētu viņiem. Paldies par sapratni." raksta Gundega.