/nginx/o/2021/11/23/14216952t1hacd7.jpg)
Pirmdien Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija telefonsaruna ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku, kurā viņas apsprieda Baltkrievijas iekšpolitisko situāciju un migrantu krīzi uz Baltkrievijas-Eiropas Savienības (ES) robežas, paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Kanclere uzsvēra, ka Vācija turpinās atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos spēkus. Baltkrievijas varas iestādēm vajag "izbeigt represijas pret opozīciju un neatkarīgajiem žurnālistiem, atbrīvot cietumniekus un sākt nopietnu dialogu ar sabiedrību, "lai pārvarētu krīzi ar godīgām un brīvām vēlēšanām", sacīja Merkele.
Cihanouska pirms tam pirmdien pauda nožēlu par Merkeles nesenajām telefona sarunām ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, sakot, ka nav pieļaujama diktatora leģitimizācija diplomātiskā dialoga ceļā, pat ja sarunas bija tikai par šī brīža migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas.
"No baltkrievu tautas puses raugoties, tas izskatījās ļoti dīvaini,"
Vīnē pēc piedalīšanās konferencē par Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību sacīja Cihanouska.
Telefonsarunā ar Merkeli Cihanouska sacīja, ka ir sapratusi "humānos mērķus" kancleres sarunām ar Lukašenko.
"Režīms tur par ķīlniekiem gan migrantu uz Baltkrievijas robežas ar ES, gan Balkrievijas pilsoņu dzīvību un veselību,"
Cihanouska atzina paziņojumā savā mājaslapā.
Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
