/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2021/10/18/14147550t1ha28d.jpg)
"Cik drošas ir vakcīnas?" – tas ir jautājums, kas ticis uzdots bieži, aizdomu pilni un skaļi. Patlaban vismaz vienu devu Latvijā saņēmuši tuvu pie 1,3 miljoniem cilvēku un, kas svarīgi, – nav apstiprināts neviens vakcīnas izraisīts letāls gadījums. Tiesa, 15 personu nāves cēloņus Zāļu valsts aģentūra (ZVA) vēl izmeklē, skaidro TV3 Ziņas.
Organisma dabīga reakcija uz vakcīnu vai blakne nav viens un tas pats. Cilvēki bieži to jauc. Bet skaidrs ir, ka neviens nāves gadījums pēc vakcinācijas Latvijā nav apstiprināts.
Līdz šim vismaz vienu vakcīnu saņēmuši vairāk nekā 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Taču no drošības viedokļa svarīga ir katra vakcinācijas epizode atsevišķi, jo teorētiski reakcija var rasties kā pēc pirmās, tā otrās vai pat trešās – balstvakcīnas.
Zāļu valsts aģentūra apkopojusi, ka no vairāk nekā diviem miljoniem izlietoto vakcīnas devu sūdzības saņemtas par apmēram 3000. No tiem piektā daļa jeb 601 ziņojums klasificēts kā būtisks, proti, cilvēku nācies ievietot slimnīcā, vakcīna izraisījusi darba nespēju vai reakcija būtiska šķitusi ārstam.
Ziņo vidēji viens no 1000 vakcinētajiem, un tikai ārkārtīgi reti – 0,03% gadījumu – reakcijas bijušas vērā ņemamas. Savukārt 40 gadījumos saņemti ziņojumi par personas nāves iestāšanos.
Tādos gadījumos rīcības ķēde ir gara – tiek pieprasīta slimības vēsture no visiem ārstējošiem ārstiem, analīžu rezultāti, autopsijas dati, un tikai tad lemts, vai novērojama saistība ar vakcināciju. 25 gadījumos izmeklēšana noslēgusies un secināts, ka vakcīna nav bijusi nāves cēlonis.
"Šajos gadījumos veselības traucējumi iestājušies pirms vakcinācijas, un to apstiprina patologanatomisks izmeklējums,
kas ir vajadzīgs katrā šādā gadījumā. Un ir hroniskas slimības, kas bijušas iepriekš, sirds slimības, Covid-19 infekcija, pneimonija," skaidro Zāļu valsts aģentūras Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte Zane Neikena.
15 nāves gadījumu izvērtēšana vēl nav pabeigta. Pieprasīti papildu dokumenti.
Jebkurš vakcīnu blakusparādību ziņojums no Latvijas nonāk kopējā Eiropas datubāzē, kur skatāms korelācijā jau ar krietni lielāku cilvēku masu. Mazā iedzīvotāju skaita dēļ retās parādības pie mums maza iespēja novērot.
Arī ārsti apstiprina, ka par blakni cilvēki nereti uzskata temperatūru, drebuļus vai nespēku. Pavisam parastu organisma reakciju uz vakcīnu.
"Teikt, ka nav blakņu, būtu jocīgi, bet reakcijas ir nesalīdzināmi biežāk. Pacienti stāsta, ka drudzis, asinsspiediens, nespēks un pārgāja,"
skaidro RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.
Lai vai kā, infektoloģe iedrošina ziņot savam ārstam arī tad, ja parādība šķiet nebūtiska. Speciālists zinās, kā uz to reaģēt.
"Ir vakcīna, kur jauniem vīriešiem ir miokardīta risks.
To zinām un brīdinām: ja ir sāpes kreisajā pusē un aizdusa, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Tāpat ir tie, kuriem ir tendence uz trombu veidošanos. Vai nu izvēlas citu vakcīnu, vai izvēlas to pašu, bet seko savam veselības stāvoklim. Lai arī kas pacientu uztrauktu, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
Pacienta sūdzības ir svēta lieta,"
norāda Vīksna. Zāļu valsts aģentūra apņēmusies atbildēt uz ikvienu saņemto ziņojumu, arī nebūtisku, taču lielā apjoma dēļ aicina ikvienu būt saprotošiem – atbilde var prasīt ilgāku laiku.
Video: raidījuma TV3 Ziņas sižets