"Melnie" mežu uzpircēji - kas ir šī problēma un kā ar to cīnīties? (7)

Ilustratīvs attēls. Foto: Roxana Bashyrova/shutterstock.com
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Braucot pa šoseju garām klusi šalcošajiem mežiem, vairums cilvēku pat nenojauš par kaislībām un problēmām, kas plosās mežizstrādes jomā. Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar SIA "Grantiņi" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku, lai noskaidrotu, kas notiek mežizstrādes jomā un kā risināt aktuālās problēmas.

"Lai gan abi nenoliedzami ir ieinteresēti nopirkt lētāk, tomēr uzpircēja gadījumā atšķirība starp nopirkšanas un pārdošanas cenu ir viss iespējamās peļņas avots," skaidro eksperts.

Otrs būtisks risks - jāsaprot, vai uzpircējam pārdotais mežs pēc mēneša vai ilgāk nonāks izsolē vai to nopirks cits uzņēmums un jau tas tālāk nodarbosies ar mežizstrādi.

Eksperts norāda, ka tādā gadījumā tas nozīmē, ka jebkādas saistības, ko meža uzpircējs bija uzņēmies līgumā ar meža pārdevēju, vairs nebūs spēkā.

"Meža izstrādātājs varēs tikai noplātīt rokas, ka viņš neko par tādām nezina. Tādēļ visas ar mežizstrādi saistītās problēmas, tādas kā izdangātie ceļi un solījumi atvest malku, vairs nebūs spēkā, un tās būs jārisina pašam meža īpašniekam," stāsta Stūriška.

Savukārt pārstrādātāja gadījumā peļņu galvenokārt nosaka kokmateriālu pārstrādes dziļums un pievienotā vērtība, tā nav tik ļoti atkarīga no cenas, par kādu nopirkts mežs.

"Visbeidzot - būtu vērts paskatīties, par kādām cenām mežus pārdod un uzpērk biržās. Ieteikums - "Forest Mentor" (forestmentor.lv), kur diezgan operatīvi tiek ievietota informācija par izsolēm. Taču, protams, ja konkrētajā brīdī ir izsolāmo cirsmu pārpilnība, tad izsolēs pārdevēji saņem mazākas cenas nekā vēlētos un otrādi," stāsta Stūriška.

Galvenā problēma, ko rada nesakārtotā meža uzpirkšanas un mežizstrādes sistēma, ir tā, ka bieži vien pie mežiem netiek vietējie izstrādātāji, bet peļņa iekrīt dažādu starpnieku un cilvēku kabatās, kuri nav saistīti ar šo nozari.

Kā viņiem tas izdodas?

Eksperts saka: "Lai cik būtu dīvaini – bieži vien ar trulas bezkaunības palīdzību. Ja tu viņu atraidi dienas laikā, tad vakarā viņš ir klāt ar viskiju un meloni un kāpj pa logu. Tad tiek visu nakti dzerts, kamēr klients ir gatavs no rīta braukt pie notāra un parakstīt līgumu. Šis pēdējais apraksts nav mana fantāzija, bet konkrēts nesens gadījums."

Stūriška uzskata, ka mežizstrādes nozarei kopumā un to pārstāvošajām organizācijām vajadzētu būt ieinteresētām pārtraukt šo "mežonīgo Rietumu" praksi un sakārtot nozari.

Tas nodrošinātu, ka lielāka peļņas daļa paliktu stabilu un ilglaicīgi strādājošu meža izstrādātāju kabatās, ļaujot investēt tehnikā un modernizācijā, dodot labumu tautsaimniecībai un radot darba vietas reģionos.

Kā risināt šo problēmu?

Meža nozares eksperts norāda, ka pārdevējam nekādā gadījumā nevajadzētu steigties parakstīt jebkādus dokumentus.

"Tas ir tāpēc, ka ļoti daudzos gadījumos līguma otrā pusē ir ar maziem burtiem uzrakstīts, ka visus strīdus risina šķīrējtiesa."

Viņaprāt, katram meža pārdevējam pirms līguma parakstīšanas jāizdara vismaz minimālo darbu trijotne – pirmkārt, uzmanīgi jāizlasa līgums, lai varētu būt pārliecināts, ka pārdod tieši mežu, nevis kopā ar to, piemēram, arī savu dzīvojamo māju vai visus īpašumus.

Otrkārt, jāapjautājas kaimiņiem, ko viņi var pateikt par uzņēmumu, kas piedāvā slēgt līgumu, un, treškārt, censties sameklēt internetā visu pieejamo informāciju par meža pircēju – cik ilgi strādā, klientu atsauksmes, vai maksā nodokļus utt. Tikai tad, kad tas paveikts un izvērtēts rezultāts, varot parakstīt jebkādus dokumentus.

Stūriška atzīmē, ka pārdevējam būtu lietderīgi arī apzvanīt vairākus uzņēmumus un noskaidrot viņu piedāvājumu – tas ļautu objektīvāk novērtēt piedāvāto cenu un citus līguma aspektus.

Viņš uzsver, ka liela nozīme šīs problēmas uzlabošanā būtu pašiem mežizstrādes jomas ekspertiem, taču diemžēl nozarē strādājošie uzņēmumi, kaut gan ir ļoti spējīgi un nozares problēmas labi pārzinoši, nepietiekami dara komunikācijas, reklāmas un sabiedrības izglītošanas jautājumos.

Bieži vien uzņēmumiem nav mājas lapu un pat e-pastu grūti atrast, ar uzņēmumiem mēdz būt grūti sazināties," saka Stūriška. "Tā ir problēma, kuru nozarei vajadzētu risināt, jo viena no cietēju grupām ir mežu īpašnieki."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu