Nesen kāda ģimene pēc ceļu satiksmes negadījuma "piezemējās" Braslā. Portāls "Apollo.lv" noskaidroja, kā rīkoties un paglābties, ja gadījies nokļūt situācijā, kad auto grimst ledainā ūdenī.

"Svētdien, 28. novembrī, braucot mājup no Rīgas, es iekļuvu ceļu satiksmes negadījumā starp Inciemu un Straupi, kas būtu gana ikdienišķa situācija, bet tas neikdienišķais bija tas, kur es apstājos..." par piedzīvoto stāsta Inese.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants Kristaps Kolbergs uzsver, ka pirmā minūte ir ļoti svarīga, lai paspētu izglābties no ūdenstilpē grimstoša auto.

"Man tiešām ar visu mašīnu tagad būs jānogrimst, lai varētu atvērt durvis?"

Ģimene iekļuva ceļu satiksmes negadījumā starp Inciemu un Straupi. Transportlīdzeklis iegāzās Braslā. Inese, vīrs un abi bērni, protams, tajā iekšā. Kā pati sieviete savā stāstā atklāj, viņai nebija zināšanu, nedz arī pieredzes, kā rīkoties šajā situācijā, jo to nemāca ne autoskolā, ne drošas braukšanas nodarbībās. 

"Un kas tad notiek... šoks. Ir tāds šoks, ka tu uz mirkli sastingsti un vispār nesaproti, ko darīt. Man tiešām ar visu mašīnu tagad būs jānogrimst, lai varētu atvērt durvis? Bērns fonā pajautāja - kas tagad būs?" atklāj Inese.

Viņas pārdomas pārtraucis vīrs, aicinot saglabāt mieru. Viņš sācis meklēt iespējas izkļūt no auto. Visi atsprādzējušies un centušies atvērt durvis. "Tu parausti durvis un saproti, ka mašīna tās ir bloķējusi..." Līdzīgi ar logiem, tie ir elektroniski un neatvērās. Mašīna turpina grimt ūdenī.

Vīram pārbaudot trešās durvis aizmugurē, izdodas tās atvērt. "Bērni, esiet drosmīgi un peldiet uz krastu!" Septiņus un desmit gadus vecie bērni pratuši peldēt.

"Mašīna piepildās ar pirmo ledaino ūdens šalti... Ar ūdens vilkmi durvis ir atkal ciet... Mašīna grimst vēl straujāk..."

Tad pa aizmugurējām durvīm izkļuvusi pati Inese. Peldot pamanījusi, ka meita knapi turas virs ūdens. Upes straume un ziemas drēbes apgrūtinājušas nonākšanu krastā. "Ar nenormālu gribu esmu klāt pie meitas un pēdējā brīdī viņu uzrauju augšā un pagrūžu vīrietim, kas jau bija ielēcis ūdenī, lai glābtu mūs... Dzirdu kādu sievieti satraukumā saucam, vai vēl kāds mašīnā ir palicis," tā notikumus atceras Inese.

"Redzu skrienam pāris cilvēkus... Sajūtu piepeldam vīru... Viss. Visi ir dzīvi... Sāc sajust ūdens aukstumu, salu... Pieķeries pie vienīgā nozāģētā kociņa krastā... Kāds tevi pastumj augšā... Krasts... Mašīna praktiski nogrimusi zem ūdens..." stāsta cietusī.

Bērni ātri vien tiek siltās mašīnās. "Kāds man sāk vilkt nost jaku, kreklu... Redzu, ka ceļa malā veidojas slapja drēbju kaudze..." stāsta cietusī. Līdzcilvēki ģimeni uzņēmuši mašīnās, drīz arī mediķi ieradušies. 

"Ar maisiņiem kājās aizgāju pie bērniem un pārliecinājos, ka ar viņiem viss ir kārtībā... Samīļoju... Uzslavēju par drosmi..." stāsta Inese.

Tālāk jau atgūstoties, ģimene sapratusi, ka jāzvana savējiem. Tobrīd Inese spējusi atcerēties vien māsas telefonu numuru no galvas. Māsiņa iedevusi telefonu, no kā piezvanīt. "Māsa, tā esi tu?"

Pirmā minūte ir ļoti svarīga, lai paspētu izglābties

"Pārvietojoties transportlīdzeklī, cilvēkam vajadzētu būt refleksam, ka ir jāsagatavojas trieciena brīdim, piemēram, ja vadītājs nonāk tādā situācijā, kad pazūd bremzes vai veidojas sānslīde, vai iemieg un attopas, ka tūliņ būs "tas" moments, kad viņš nonāks ūdenstilpē," portālam "Apllo.lv" skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants Kristaps Kolbergs.

Jāieņem nostiprinoša pozīcija

"Jāieņem nostiprinoša pozīcija, nevis rokas jātur kaut kur gaisā, jo trieciena brīdī, vai tas ir ledus vai ūdens, nostrādās drošības spilveni. Vadītāja gadījumā nostiprinošā pozīcija ir ar rokām atspiesties pret stūri un muguru un galvu pēc iespējas vairāk iespiest auto sēdeklī," norāda Kolbergs.

Pasažieriem ir savas nianses. Blakus sēdošajam nevajadzētu spiesties pret paneli vai celt rokas gaisā, bet gan, atsperoties ar kājām, maksimāli iespiesties sēdeklī un šādā veidā absorbēt triecienu. Tāpat nevajadzētu liekties uz priekšu. "Jo, ja blakussēdētājs nolieksies, kā rāda lidmašīnās, būs trieciens pa galvu ar gaisa spilvenu, kas var novest līdz pat samaņas zudumam. Pasažierim vajag būt maksimāli tālāk no gaisa spilveniem," uzsver Kolbergs.

Aizmugurē sēdošajiem tas ir nedaudz vieglāk. Viņi ar rokām vai kājām atspiežas pret priekšā esošo sēdekli.

"Prātā kaut kur ir jābūt domai, ka ir jāsagatavojas triecienam. Protams, cilvēkiem ir reflekss, bet ir cilvēki, kam tāda nav," skaidro glābējs.

16

Viņš norāda, ka šādos gadījumos pasažieri rīkojas apzināti, tāpēc gaisa spilveni nodara daudz lielāku kaitējumu un rodas traumas. Līdz ar to nostiprinošā pozīcija ir ļoti svarīga. Tad, kad notiek negaidīts ceļu satiksmes negadījums, gaisa spilvens izšaujas, bet tas notiek negaidīti, ķermenis nav tik saspringts un traumas ir mazākas.

"Ir dažas sekundes, lai, kā saka armijā, sagrupētos un ieņemtu šo nostiprinošo pozīciju, lai negūtu traumas," uzver Kolbergs. Būtiski negūt galvas traumas un nezaudēt samaņu trieciena laikā, jo tad izkļūšana no transportlīdzekļa ir neiespējama pašam.

Transportlīdzeklis nonācis ūdenī un grimst

"Tas ir grūti, bet vajadzētu saglabāt mieru.

Jāsaprot, ka ir aptuveni no 30 līdz 60 sekundes laika, lai izdarītu vienkāršus, bet izdarāmus soļus, lai izkļūtu no auto,"

16

stāsta glābējs. Būtiski ir pārvarēt paniku, jo tā mazina enerģiju un neļauj skaidri padomāt.

"Būtībā ir jāizpilda trīs soļi, jau nonākot ūdenī: jāatsprādzē drošības josta, jāatver logs un jāizkāpj ārā," uzsver Kolbergs.

Tāds ir rīcības plāns, ja autovadītājs ir viens transportlīdzeklī vai ja līdzbraucēji paši spēj izpildīt šos soļus. Ja aizmugurējā sēdeklī ir bērni, tad ir citas nianses.

"Tās pirmās sekundes ir ļoti būtiskas, jo jebkurai mašīnai, pat ar elektroniskajiem logiem, varēs atvērt logus,"

16

skaidro glābējs.

Visdrošākais evakuācijas ceļš ir logs

Mašīnai jau grimstot, visticamāk, durvis būs ļoti grūti atvērt, glābējs neiesaka to pat mēģināt. Evakuēšanās ceļš ir jānodrošina pa logu. Pirmās darbības ir atsprādzēties un atvērt logu, tālāk var palīdzēt citiem pasažieriem, atsprādzēt bērnus un mazākos izņemt no sēdeklīša.

"Tas, protams, ir izaicinājums. Ir jāsaprot, ka laika ir maz, tomēr tam vajadzētu būt pietiekami, lai paspētu šīs lietas izdarīt," skaidro glābējs. Atverot auto durvis, mašīna sāks grimt daudz straujāk.

"Savukārt, ja nepaspēj izdarīt šīs pirmās lietas un mašīna nonāk zem ūdens, tad izkļūšana principā var kļūt neiespējama,"

16

uzsver glābējs. Atvērt logu, visticamāk, vairs nebūs iespējams.

Glābējs ikdienā vadā līdzi atslēgas piekariņu, ko viegli var noņemt, un ar tā palīdzību var ātri un bez lielas piepūles "atbrīvoties" no stikla - tas sabirst. 

Izsist logu ar rokām ir visai sarežģīti, norāda glābējs. "Es esmu redzējis, ka cilvēki šādus ātri noņemamos brelokus iekarina spogulī." Ir divu veidu atslēgas piekariņi, kas pilda šo funkciju. Ir arī tādi, kuros ir asmens, situācijām, ja nevar atsprādzēt drošības siksnu.

"Esmu redzējis, ka ir cilvēki, kas vadā līdzi arī speciālos āmurīšus. Ugunsdzēšamie aprāti ne visām mašīnām būs zem sēdekļa. Vēl varētu mēģināt logu izsist ar drošības jostas sprādzi, ja nekas cits nav pa rokai, bet tad tur ir jāpieliek diezgan liels spēks. Visvieglāk izsist ir sānu logus," skaidro glābējs.

"Padoms, kas no glābēju puses varētu izklausīties ļoti banāls, bet - nevajadzētu mēģināt zvanīt glābšanas dienestam, kamēr cilvēks atrodas grimstošajā automašīnā. Nevajag tērēt laiku!

16

Neapzinoties, ka notiek grimšana, cilvēkiem var rasties doma zvanīt glābējiem, bet to nevajag darīt. Glābēji noteikti nepaspēs atbraukt šo divu minūšu laikā, kas ir dotas, lai izkļūtu no mašīnas. Izkļūstot no ūdenstilpes, var meklēt palīdzību! Galvenais, lai paši ir veseli un tālāk var meklēt palīdzību," uzsver Kolbergs.

Īpatnības, ja auto grimst aizsalušā ūdenstilpē

"Ziemā, kad automašīnas iebrauc aizsalušās ūdenstilpēs, ir situācija, ka auto daļēji ielūst ledū un daļa paliek ārā. Visbiežāk priekšgals ielūst. Rīcība ir līdzīga, atsprādzējam drošības jostu un meklējam evakuācijas ceļu. Šādā situācijā izaicinājums varētu būt cilvēkam nokļūt uz automašīnas aizmuguri. Te ir savi plusi un savi mīnusi. Pluss - varbūtība, ka automašīna nogrims, ir mazāka," norāda glābējs.

Tomēr ir gadījumi, ka auto pilnībā pakļūst zem ledus. Tā noticis pērn, kad VUGD steidzās palīgā cilvēkiem, kas bija braukājuši pa aizsalušu ūdenstilpi.

Glābējs arī atgādina, ka transportlīdzekļiem uz aizsalušām ūdenstilpēm darīt nav ko. Latvijā tas ir aizliegts. Transportlīdzekļa pārvietošanās pa ledu ir ļoti riskanta.

Noderīgs palīglīdzeklis - bērnu sēdeklītis

"Ir bērnu sēdeklīši, kas ir izgatavoti no putupolistirola, un tie peld virs ūdens, un tā ir lieta, ko var izmantot, jau izkļūstot no automašīnas, ja vēl kāds gabals ir jāpeld uz krastu. Šādi paliktnīši nestiprinās pie sēdekļa," skaidro glābējs. Savukārt tie sēdeklīši, kas izgatavoti no plastmasas, grims.

Tāpat būtiski aukstajā laikā pirms izkļūšanas no grimstošas mašīnas atbrīvoties no smagiem apģērbiem, piemēram, kažokiem, mēteļiem utt., jo tajos peldēt būs ļoti grūti.